Ražotāji piedāvā aizvien jaunus materiālus un versijas par mūžseno katliņa tēmu, līdztekus palielinot arī cenu. Vai visas īpašības, ko reklamē, patiešām ir svarīgas un kam patiešām vērts pievērst uzmanību, izvēloties kastroli?
Materiāls
Alumīnija katliņi bez pārklājuma lielākoties sastopami tirgū un mazos veikaliņos. Piemēroti ūdens, piena un dārzeņu vārīšanai. Šo katliņu pluss – tie ir lēti un ilgmūžīgi. Ēdienus, kas satur skābi, šādos katliņos labāk negatavot, jo ēdienam var parādīties metāliska piegarša, turklāt šos kastroļus drīkst lietot tikai uz gāzes plītīm. Emaljētie katliņi piemēroti zupu, kompotu, marinējumu, ievārījumu gatavošanai. Pieejami ļoti plašā izmēru un krāsu piedāvājumā par demokrātiskām cenām. Sautējumiem, sacepumiem šis materiāls nav ieteicams, jo jutīgs pret temperatūras svārstībām, emalja ar laiku var atlupt. Ja rokturi veidoti no tāda paša materiāla, tie ātri sakarst.
Nerūsējošais tērauds ir universāls, piemērots jebkuram ēdienu veidam un ekoloģiski vistīrākais materiāls. Šos kastroļus ļoti ērti kopt un tos var lietot gan uz gāzes, gan uz elektriskajām plītīm. Ja katliņu pārkarsē, uz tā sienām var parādīties brūni plankumi, ko grūti notīrīt. Malas nobrūnē arī tad, ja tajā glabā rasolu. Jāpievērš uzmanība katliņu sienu biezumam – optimālākais biezums ir 0,6 – 0,8 mm. Plānākas sieniņas kalpos īsāku laiku. Vislabākais variants – katliņš ar trīsslāņu dibenu, ko sauc arī par sendvičtipa vai karstumizkliedējošo. Tajā starp divām nerūsošā tērauda kārtām atrodas vara vai alumīnija plāksne. Katliņā ar plānu dibenu ēdiens sasils nevienmērīgi un piedegs.
Līdzīgi kā pannas, nerūsējoša tērauda katliņi tiek gatavoti arī ar pārklājumu, kas novērš piedegšanu. Var izvēlēties ar titāna, granīta, polimēru – keramisko pārklājumu, bet svarīgi pievērst uzmanību katliņa dibenam. Ja tas būs plānāks par 5 mm, nauda ar visu pārklājumu būs izsviesta vējā. Jāatceras arī, ka šajos kastroļos lieto tikai speciālas karotes vai lāpstiņas un katlus tīra ar īpašiem tīrīšanas līdzekļiem, kas nesaskrāpē tā pārklājumu.
Čuguna trauki ļoti labi derēs sautējumiem, sacepumiem un sautēšanai cepeškrāsnī. Ilgi uzsilst, bet tikpat ilgi arī atdziest, tāpēc ēdiens šajos katlos ilgi saglabājas silts. Labāk izvēlēties katlu ar emaljas pārklājumu, bet, ja katls nav emaljēts, tas rūpīgi jākopj. Vislabāk, ja katliņa iekšpusi ieziež ar eļļu. Jārēķinās, ka šie katli ir ļoti smagi.
Karstumizturīga keramika un stikls ir ideāli cepeškrāsnīm un mikroviļņu krāsnīm. Tajos var gatavot gan karstus, gan aukstus ēdienus, piemēram, saldos ēdienus. Arī šie kastroļi ir ekoloģiski tīri, bet trausli. Lietojot uz plīts virsmas, jārīkojas uzmanīgi, jo nepieciešama ļoti izlīdzināta uzsilšana, citādi katls var ieplīst. Ja lieto uz gāzes plīts, stikla katlam nepieciešams liesmas izkliedētājs. Piesardzība jāievēro arī mazgājot – neliet aukstu ūdeni karstā katlā vai otrādi – aukstu katlu nelikt uz karstas plīts.
Dārgs un efektīvs materiāls ir varš. Šādi kastroļi ātri uzsilst, labi vada siltumu. Nav ieteicams tajos ēdienu uzglabāt, tāpēc uzreiz pēc lietošanas jāizmazgā. Neder indukcijas plītīm, jo pārāk stipri sasilst. Labāk, ja katlam ir iekšējs tērauda pārklājums.
Rokturi un vāki
Plastmasas rokturus var satvert bez cimdiņiem, bet, ja tie stiprināti tieši pie katliņa, no lielāka karstuma rokturi var sakust. Savukārt pie metāliskiem rokturiem var apdedzināties, bet tos var lietot arī cepeškrāsnī. Ļoti ērti ir noņemami rokturi – tad katlu bez bažām var lietot gan cepeškrāsnī, gan arī servēt uz galda.
Vākus visbiežāk izgatavo no tāda paša materiāla kā katliņš – čuguna, metāla, keramikas, tērauda. Tie piemēroti lietošanai gan uz plīts, gan krāsnīs. Stikla vāciņi ar atveri tvaikam ir ērti, ja ēdiens jāvāra vai jāsautē ilgāku laiku, bet nederēs cepeškrāsnīs.
Lielums
Iegādājoties katliņu, jāzina, kādam ēdienam katlu izmantos un cik ēdāju būs. Zupai vajadzīgs 3 – 4 l, dārzeņiem un gaļas ēdieniem pietiks ar 2 – 3 l, rīta putrai un nelielu ēdienu porciju uzsildīšanai – 1 litra katliņš.
Iesaka speciālists
Valdis Turkovs, kompānijas "L'Appetito" pavārs: "Pirmkārt, izvēloties katliņu, svarīgi pārliecināties, ka kastrolis ir ar dubulto dibenu. Apgriežot katliņu otrādi, to var labi redzēt, vai dibens ir līdzens vai arī tam ir it kā otra kārta. Dubultais dibens vienmērīgāk sasilst, un ēdiens šādā kastrolī nepiedegs. Otra lieta – izmērs. Ne visas saimnieces zina, ka ēdiens, īpaši piedevas – kartupeļi, rīsi, makaroni, kas vārīti lielākā ūdens daudzumā, – izdodas garšīgāks. Šim nolūkam katrā mājā jābūt vismaz vienam lielam katlam (8 l), kurā ērti pagatavot zupu, vārīt kartupeļus, rīsus, makaronus. Vidēja izmēra kastroļi derēs sautējumiem, gaļas ēdieniem, bet mazie katliņi – mazāku porciju sildīšanai, rīta putrām utt. Treškārt, uzmanība jāpievērš katliņa rokturiem – kā tie piestiprināti pie katla virsmas. Vislabāk, ja rokturi piekniedēti, nevis pieskrūvēti, jo skrūves ātri iznēsājas un rokturi nolūst. Diemžēl līdzīgi notiek arī ar nekvalitatīvām kniedēm, tāpēc rokturu stiprinājuma vietas rūpīgi jāizpēta. Ja katls nav liela izmēra, es vislabprātāk izvēlos kastroli ar vienu rokturi – ar tādu daudz ērtāk saimniekot. Vienmēr jānoskaidro, uz kādas plīts katlu drīkst lietot. Ja vēlas gatavot arī cepeškrāsnī, vislabākais būs čuguna katls. Uzmanīgiem jābūt ar stikla vākiem, jo tos nereti noņem no katla sakarsušus un noliek malā, bet uz tā vāka var nejauši uzšļakstīties auksts ūdens, un vāks var saplīst."
