Latviešiem – Metenis, krieviem – Masļeņica, leišiem – Užgavēnis, savukārt Rietumeiropas tautām šis ir karnevālu laiks, bet svētku jēga visām tautām ir viena: ziemas promdzīšana, zemes modināšana un pavasara gaidīšana. Meteni svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Izvēloties svinēšanas laiku, var vadīties gan pēc Saules, gan Mēness, gan arī pēc norisēm dabā. Šogad vislabākais laiks ieplānot Meteņu svinības ir no 6. līdz 18.februārim, skaidro folkloras kopas “Graudi” vadītāja Dace Priedoliņa, tādēļ ir īstais brīdis uzzināt, kā, turot godā senču tradīcijas, svinēt šos svētkus un kādus ēdienus likt galdā.
Meteni visi gaidīja ar prieku, jo līdz ar šiem svētkiem izbeidzās garo, tumšo ziemas vakaru nodarbības, cilvēku domas pārslēdzās uz pavasara darbiem, bet dienas kļuva gaišākas un saulainākas. Vāŗdu sakot – gana daudz iemeslu lustēties, tādēļ Meteņu mielastam ir jābūt bagātīgam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc Meteņiem uzturā tika lietots mazāk gaļas produktu – tas, protams, ir izskaidrojams ar to, ka gaļas krājumi, tuvojoties pavasarim, gāja uz beigām.
Meteņa mielasta ēdienos redzama liela dažādība: cūkas galva (arājiem), cūkas kājas un aste (sējējiem), arī miežu un kaņepju plāceņi un pīrāgi. Turklāt īpašs Meteņu ēdiens ir zīdenis jeb grūdenis, ko gatavo no žāvētas cūkas galvas puses, savārot ar grūbām un kartupeļiem, kā arī īpaša Meteņu maize – tītenis: rupju kviešu vai miežu miltu mīklu uz galda izplacināja, pārsmērēja ar grūstām kaņepēm, kurām piemaisīti tauki, tad mīklu sarullēja un cepa krāsnī. No dzērieniem galdā lika alu.
Ir ticējums, ka Vatslāvjos jeb Meteņos jādod bērniem cūkas šņukuru ēst, tad tie labi mācēs rakstīt. Tā kā mūsdienās reti kurš sadrosmēsies gatavot cūkas galvu vai asti, tad mēs iesakām likt lietā cūkas stilbiņu, ausis vai kājas, lai pagatavotu gardu galertu, izmantotu kā pamatu grūbu putrai vai gardai pupiņu zupai vai izceptu krāsnī un celtu galdā, papildinot ar štovētiem kāpostiņiem.
Portālā "Orākuls" uzzināsi citus ar šiem svētkiem saistītos senču ticējumus un paražas.
Īpaša “recepte” saistās ar pīlādža zaru un cūkgaļu: uz šāda zara cepa cūkas gaļu Meteņos, bet vēlāk ar šo pašu zaru varēja durt katras birzes galā, labību sējot, kas gādāja labu ražu, atbaidīt racējus kurmjus un kukaiņus. Ar šādu pīlādža zariņu varēja izdangāt žurku alas, lai grauzējas nenāktu mājās. Mūsdienīgā variantā, radoši pieejot šim ticējumam, var uz sarūpētajiem pīlādža zariem uzspraust desiņas un apcept tās kamīnā, cepeškrāsnī vai uz grila pannas. Ja pīlādža zari nav pieejami, iespējams, ir vērts pārbaudīt, vai senču ticējumu spēks nemazinās, izmantojot rozmarīna iesmiņus.
Meteņos Saule ir veļu pusē, tāpēc, kad saime brangi paēdusi, nedrīkst arī aizmirst pabarot veļus. Veļu mielastu tradicionāli gatavoja sievas, bet šos viesus baroja pats mājas saimnieks. Veļu mielasta būtība ir palūgt palīdzību plānu realizācijai, labvēlīgākiem laika apstākļiem un apjomīgākai ražai.
Ja vēlies godāt senču tradīcijas, ņem vērā: veļus nebaro telpās, kur dzīvo cilvēki! Šim mielastam piemērotāk ir izvēlēties riju vai pirti.
Grūdenis
Grūdenis - tradicionālā grūbu putra ar kartupeļiem, gaļu un sīpoliem.
Rauga mīkla, kas rūgst tikai 30 minūtes
Rauga mīkla, kas rūgst tikai 30 minūtes. Uzreiz saku, ka mana rauga mīkla ir vislabākā, jo, pirmkārt, nav ilgi jāmīca, otrkārt, jāraudzē tikai 30 minūtes un ledusskapī! Tātad nevajag ne cepeškrāsni, ne siltu virtuvi. Treškārt, tā ir brīnišķīgi garšīga, jo tai ir vairāk sviesta, līdz ar to līdzīga kārtainajai mīklai.
Pupu pītes jeb pikas ar kartupeļiem un kāpostiem
Kas to būtu domājis, ka īsti latviskā garā – no kartupeļiem, pupām un kāpostiem, var pagatavot kreptīgu un interesantu ēdienu. Šo variāciju par klasiskajām zirņu pikām Tasty.lv lasītājiem piedāvā kafejnīcas "Austra" šefpavāre Rūta Rietuma.
Latgaliešu kļockas
Treknas, saldas, sulīgas un ļoti garšīgas – tieši tādas ir saldajā krējumā sutinātas rauga mīklas kļockas ar maigu biezpiena pildījumu, bez kurām senāk Latgalē nebija iedomājami nevieni lielāki godi.
Ķiploku marinādē šmorēts cūkas plecs
Vasarā dārzeņi tiek sukāti iekšā gan cepti, gan vārīti, gan sautēti. Kad apnīk "zaļbarība", nākas ķerties pie kārtīga gaļas gabala, lai piesietu dūšu. Un kāpēc gan cepeti drīkstētu ēst tikai Ziemassvētkos?
Koča jeb ķūķis
Koča jeb ķūķis - grūbu putra ar žāvētu speķi un sīpoliem.
Kraukšķīgais cūkas stilbiņš
Neticami gardi krāsnī cepti stilbiņi ar kraukšķīgu un kārdinošu ādiņu. Viens stilbiņš būs piemērots diviem ēdājiem.
Mieža putraimu rauga pankūkas ar cidoniju 'panna cotta' un brūkleņu kečupu
Recepti piedāvā restorāna "Elements" šefpavāre Svetlana Riškova. Šis ēdiens tika gatavots labdarības pasākuma meistarklases ietvaros, no produktiem, kuri iekļauti pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" izsniegtajās pārtikas pakās.
Ribiņu podiņš
Spēcinošām vakariņām - cūkas ribiņas ar dārzeņiem podiņā.
Štovēti kāposti ar medu un kūpinātu gaļu
Štovēti kāposti ar medu un kūpinātu gaļu gardi gan karstā, gan aukstā veidā.
Druvienas pagasta Buņģa zupa
"Gulbenes novadā esošajā Druvienas Vecajā skolā – muzejā savulaik mācījies rakstnieks Jānis Poruks, kurš savā darbā "Kauja pie Knipskas" (1897. gads) ir aprakstījis, kā Buņģis skolā ēdis zīdeni un ar nevienu neesot dalījies. No šīs epizodes radies nosaukums zupai, kura nu jau kļuvusi par teju neatņemamu sastāvdaļu dažādos saviesīgos pasākumos un svinībās, kas norisinās Gulbenes novada Druvienas pagastā," tā novadam raksturīgu recepti piesaka Gulbenes novada pašvaldības speciāliste Džeina Apsīte
Cepeškrāsnī cepti kartupeļi ar ķiploku sviestu
Debešķīgi smaržojoši un viegli pagatavojami krāsnī cepti kartupeļi ar ķiploku sviestu. Recepte, kas tikai pierāda – viss ģeniālais ir vienkāršs!
Pupiņu zupa ar žāvētām ribiņām un miežu putraimiem
Pupiņu zupa ar žāvētām ribiņām un miežu putraimiem – tik garda, ka ar vienu bļodiņu pilnīgi noteikti nebūs gana.
Cūkgaļas galerts
Tradicionālā mājas aukstā gaļa no īstas cūkas kājas un mīkstas gaļas.