Ieskatoties kalendārā un pamanot, ka uz sliekšņa 8. marts, neviļus nākas iegrimt atmiņās. Nejaucot politiku un vēsturi ar virtuvi, atceros, ka manā bērnībā, astoņdesmitajos gados, galdi viesībās vai lūza no dažādu ēdienu pārpilnības: kotletes, karbonādes, čagana kartupeļu biezputra, līdakas galerts, sālītu sēņu salāti, pildītas olas, žāvēta vista, marinēti ķirbji un morss – tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Obligāts bija balts galdauts, uz kura gozējās smalkā "ciemiņu" servīze, čehu kristāla salātu trauki un daudzšķautņainas glāzes. Ja vēlies par godu Sieviešu dienai atsaukt atmiņā "to laiku" garšas, tad piedāvājam pagatavot ko mazāk garlaicīgu kā mūžam tradicionālo rasolu vai siļķi kažokā. Mums ir varianti!
Sieviešu dienas svinību priekšvakarā nostalģijas pārņemtajiem un tiem, kuri ir pārāk jauni, lai atcerētos laika posmu pirms 90-tajiem, piedāvājam "Cālis.lv" virtuves foruma dalībnieku atmiņas par to, kādi tad labumi svētkos tika galdā celti un baudīti padomju laikā.
"Cik es atceros, tad bērnībā svētkos galdā vienmēr bija rasols, žāvēta vista, kaut kādas žāvētas desas, cietā desa, kas sagriezta plānās ripiņas, siers uz ovālas formas šķīvjiem jeb šālēm, zaļie zirnīši, nēģi, daudz kristāla trauku uz galda, šņabis no karafēm un zaptsūdens stikla krūkā."
"Atceros pildītas olas, tomātus želejā, rasolu, marinētu siļķi. Sviesta klucīti uz šķīvja. Gan jau ka mājās atrodas arī kāds padomju laika galdauts. Salvetes māla gredzenos. Limonādes glāzes ar cukura maliņu."
"Agrāk normāls svētku galds bija daudz labāks nekā tagad. Nebija nekādu pārtikas aizstājēju, bija īsts krējums, īsts sviests, īsta majonēze, vietējie produkti... Un galdus klāja bagātīgi un šiki. Piekrītu visiem, kas saka, ka padomju laikā cilvēki ēda daudz labāku, dabiskāku, garšīgāku un nesamākslotāku pārtiku."
"Esmu augusi tā laika vidusmēra ģimenē, zvejniekciemā (tiesa gan, bagātā kolhozā), ne Rīgā, bet nekad(!) neesmu redzējusi ar avīzēm apklātu galdu un brētliņas bundžā uz galda. Avīze galdauta vietā, šņabja pudele ar ķilavām un tomātu sulu trīslitrenē – tā bija padibeņu, kolhoza talku vai nodzērušos santehniķu padarīšana. Kas nāk prātā – uz galda "ciemiņu" trauki, nu, labākais, kas ir (ikdienā jau šā un tā var, bet ciemiņiem jāredz, ka viss ir oki–doki). Rasols, siļķe kažokā, pašu ceptas plātsmaizes, šmorēta gaļa, kāposti, pildītas olas, karbonāde, kotletes, liķieris "Moka"... Vispār tajos laikos klāja bagātīgus galdus, gandrīz vienmēr arī ar siltajiem ēdieniem."
"Arī padomju laikā Latvijā bija dzīvas pirmo Ulmaņlaiku atmiņas par kristālu, labiem traukiem, glīti klātiem galdiem un galda kultūru, kam arī centās līdzināties."
"Ar draudzeni sēdējām un atcerējāmies padomju laiku svētku galdus. Agrāk bija viss deficīts, tādēļ galdus klāja bagātus ar dažādām deficīta precēm (ko nu izdevās "pa blatam" sarūpēt). Visu arī apēda, jo tādus kārumus tik svētkos dabūja baudīt. Tātad salāti: olivjē, siļķe kažokā. No aukstajām uzkodām: kūpināta vistiņa, žāvēta/kūpināta karbonāde, desas. "Siltajā" bija kartupeļu biezenis vai vārīti kartupeļi ar kotletēm, karbonādēm. No dzērieniem topā bija morsi, šampis un šņabis, kā arī labs konjaks un dāmām – liķierīši. Protams, arī ar grūtībām sadabūtā torte un konfektes. Galdi tika smuki klāti, katra saimniece nu centās, centās."
"Man prātā nāk ķilavas ar pildītām olām, mušmires (olu kātiņš, tomātu cepurīte, majonēzes punktiņi, zaļo zirnīšu zāle), marinēti ķirbīši, rasols ar siļķi, tomāti želejā, mazās kotletītes, vārīti burkāni un zaļie zirnīši ar mēli želejā, sakārtoti uz garenā šķīvja. Siers un sviests, sagriezti kubiņos un sakārtoti vienā traukā (atceros, ka vienmēr kāds, ņemot sieru, "iegrābās" sviestā). Vēl laukos cieņā bija pašu gatavotas pastētes, falšais zaķis un visādas gaļas ruletes."
"Neaizmirstiet šķīstošo kafiju! Un šprotes. Atkarībā no sezonas – arī svaigie gurķi. Atceros, ka manas mammas dzimšanas dienā, marta sākumā, svaigie gurķīši bija bezmaz vai centrālais ēdiens. Siltajam galdam – vārīti tupeņi, karbonādes, kotletes. Atceros man viena radiniece arī vārīja kaudzi ar cīsiņiem. Eh, kā bērniem garšoja."
"Kāda šķīstošā kafija, jūs ko?! Garšīga maltā kafija vārīta katliņā - smaržoja visa mājā. Piekrītu, ka tolaik (nu vismaz manā atmiņā ir 70-80-90. gadi) galdi tika klāti bagātīgi. Tagad pat mūsmājās vairs tik ļoti daudz neliek uz galda un jāsaka, ka neēd arī vairs ciemiņi, lai cik tas jocīgi neliktos."
Mūsmājās "siltajā" tradicionāli bija kupāti ar marinētiem sīpoliem un rīsiem (kā mājās pagatavot kupātus, stāstījām šajā rakstā), kotletes, šniceles, kartupeļi, šķovēti skābie kāposti. Aukstais galds – gaļas ruletes, žāvēta vista (opis žāvēja un veda mums), rasols, biešu salāti un marinēti gurķīši. "Saldajā" – kafijas krēms ar ķīseli vai putukrējums ar kompota augļiem. Omītes ceptas bulciņas, cepumi un "žagariņi" (te atradīsi recepti), lielos svētkos arī lielās lauku tortes ar sviesta krēmu."
"Atceros, ka galdi bija pilni un balles varenas, tagadiņ ar tādu vērienu vairs nav manītas.Manās atmiņās no 60–tajiem gadiem ir skaisti un bagāti klāti galdi, viss pašu taisīts, cepts un vārīts, neaizmirstot par garnējumu. Mūsmājās svētkos dziedāja uz nebēdu visu vakaru bez īpašas iekustināšanas, dancoja arī, ka grīdas krāsa putēja! Nu nekādi nevaru pieņemt nievājošu attieksmi pret tālaika svinībām un galdiem!"
"Pie kartupeļiem, karbonādēm un kotletēm vienmēr bija mērces trauks ar balto miltu mērci. Un sinepes, mārrutki uz galda. Aukstā gaļa. "Riba zaļivnaja" jeb zivs galertā un dažādos veidos marinētas zivis (te atradīsi padomus, kā mājās iemarinēt zivis lētāk un garšīgāk kā veikalā pirktās). Lielos svētkos galdā tika celta pildīta līdaka, kas izskatījās kā vesela zivs."
"Tādas lietas, kuras tolaik lika galdā manā bērnība, man šodien ir teju neiespējami pagatavot. Pašu kūpinātas vistas, pašu audzētas cūkas galerts, aknu pastēte (te atrodamas septiņas receptes mājās gatavotai aknu pastētei), dradži, asinsdesas, karbonādes, kūpinājumi. Viss svaigs un ārprātīgi garšīgs. Nemaz nerunājot par šķovētiem kāpostiem (spaiņos), marinētām baravikām, sālītu rudmiešu salātiem, pēc smalkām receptēm taisītiem marinētajiem gurķīšiem, dārzeņu salātiem, visdažādākajiem paštaisītajiem kompotiem un biezajiem žāvētu augļu ķīseļiem. Salāti un tortes vispār ir vesela sadaļa."
"Vēl jau nepieminējāt tādu ekstru dažādi zivju ēdieni – līdakas kotletes, karpa želejā, pildīta karpa, sālīti līdaku ikri. Ja mājās bija arī mednieki, tad galdā tika celta arī medījuma gaļa dažādos veidos."
"Tā kā tajos laikos pārtikas bodēs veikalos neko diži daudz nopirkt nevarēja, tad mūsu attapīgās mammas un omītes visu taisīja un izdomāja pašas. Katrai namamātei bija recepšu klade vai pat vairākas. Lielā cieņā bija "svaigas" receptes, ar tām dalījās, lai atkal uz svētkiem varētu pārsteigt draugus, radus un kaimiņus, kaut ko interesantu sameistarojot no pašaudzētām lietām."
Ja iedvesmojies no šīm garšīgajām atmiņām, par godu Sieviešu dienai pagatavo kādu no mūsu sarūpētajām receptēm ar nostalģijas garšu, bet komentāros rosinām padalīties ar savām aizgājušo laiku mīļākajām receptēm.
Labu apetīti!
