Foto: Reuters/Scanpix
Tvaika nosūcējs ir teju katra mājas virtuvē, bet vai esi aizdomājies par drošības jautājumiem, kas attiecināmi uz šo iekārtu? Un vai tvaika nosūcējs mājoklī ierīkots pareizi? Sakarā ar ugunsdrošības noteikumu izmaiņām, ne vienam vien varētu rasties apjukums – kas līdz šim darīts ne tā un kas jāzina par jaunajām izmaiņām?

Pēdējās nedēļās publiskajā telpā izskan ne viens vien viedoklis saistībā ar izmaiņām ugunsdrošības noteikumos. Jaunie noteiktumi paredz, ka katrs iedzīvotājs tagad savu skursteni var tīrīt pats, un šīs izmaiņas tiek uzņemtas visai pozitīvi – varēs ietaupīt naudu, iztīrot skursteni pašam. Izmaiņas noteikumos, ka ventilācijas šahtai ir jābūt brīvi pieejamai un to nedrīkst savienot ar tvaika nosūcēju, nedz aizmūrēt to. Ne visiem ir skaidrs, kā šīs izmaiņas ietekmē mājsaimniecības, tāpēc siltumtehnikas nozares tehniskais konsultants Dainis Mednis skaidro, ko paredz jaunie noteikumi un kā tas sarežģīs vai atvieglos ikdienu.

Ventilācija

Ir vērts paskaidrot, kāpēc ventilācijas šahtā brīvi plūstošs gaiss ir tik svarīgs. Īpaši rūpīgi šo ir vērts apdomāt tiem, kam bez gāzes plīts ar stacionāru pievadu dzīvoklī ir arī gāzes ūdenssildītājs vai gāzes apkure.

Ventilācijas kanāls jeb šahta nodrošina pareizu mikroklimatu mājoklī. Tas izvada smakas un nevajadzīgo gaisu ar dabīgās vilkmes palīdzību, nodrošinot svaiga gaisa pieplūšanu cauri visām iespējamajām spraugām ēkā. Ja vienam dzīvoklim kāpņu telpā būs iebūvēts nosūcējs, tad visas smakas tiks iepūstas kaimiņa dzīvoklī vai telpās, kur nosūcējs ir mazāk jaudīgāks vai tā nav vispār. Turklāt svaigs gaiss dzīvoklī ieplūdīs tikai tad, ja atvērs logu.

Foto: Shutterstock

''Daudzos dzīvokļos ir plastikāta logi, diemžēl ne pašas labākās kvalitātes, un bez vēdināšanas iespējas. Tas nozīmē, ka dzīvo gandrīz hermētiskā telpā. Ventilācijas šahta pēc būtības ir vienīgais nodrošinājums gadījumā, ja notiek gāzes vai sadegšanas produktu noplūde, ļaujot šai gāzei izplūst ārā no telpas. Fizikas stundu kavētājiem – dabasgāze, kuru izmantojam gāzes plītīs un apkures katlos, noplūdes gadījumā ceļas uz augšu, savukārt gāze, kas iepildīta balonos, koncentrējas telpas zemākajā punktā. Rezultātā saindēšanās ar dūmgāzēm draud ar neatliekamu ārstēšanos slimnīcā toksikologa uzraudzībā (šogad jau ir bijuši pirmie gadījumi) vai, sliktākajā gadījumā, letālu iznākumu,'' stāsta Mednis.

Gāze

Svarīgākais, kas ir jāzina – gāze sadegot, tā vienkārši sakot, apēd skābekli telpā. Lai sadedzinātu gāzi, ir nepieciešams gaiss, kas pieplūst pa atverēm (spraudziņām parasto logu rāmjos, durvju ailēs) vai pa gaisa pieplūdes kanālu, ja tāds ir ierīkots speciāli. Ja dabīgās vēdināšanas kanāls nosprostots ar tvaika nosūcēju un nav nodrošināta gaisa pieplūde telpā – nav gaisa, smok gan katls, gan arī pats telpas īpašnieks, kas arī var beigties letāli, jo gāzes sadegšanas produkti ar nosūcēju tiek sūknēti atpakaļ telpā.

Šis ir aspekts, kas jāņem vērā arī tad, ja veicat pārbūvi savā dzīvojamajā platībā. Lai būtu iespējams sadedzināt 1 m3 gāzes, nepieciešami 10 m3 gaisa, ko nespēs nodrošināt maza, hermētiski noslēgta vannasistaba, kurā vēlēsieties paslēpt apkures katlu. Jebkura pārbūve ir jāsaskaņo un gadījumā, ja tā ir saistīta ar apkures katlu, to drīkst veikt tikai sertificēts meistars.

Foto: Shutterstock

Tvaika nosūcējs – kāda no tā jēga?

Daudziem varētu rasties jautājumi, kādēļ tad tiek ražoti tvaika nosūcēji, ja mēs tos nevaram lietot tā, kā esam pieraduši to darīt līdz šim? Nosūcēji, kuri virtuvē savāc tvaikus un ēdienu eļļainās daļiņas, ko pēc tam izvada ārā no mājokļa, paredzēti lietot tur, kur ir iebūvēts kanāls īpaši šādam nolūkam. Tās ir pēdējos gados celtās mājas ar dalītu ventilāciju.

Iedzīvotāji, kuriem nav šādas sistēmas, kā vēl vienu alternatīvu var izmantot nosūcēju, kurš tauku daļiņas savāc filtrā, kas gan regulāri jātīra vai jāmaina kāds elements, lai tas pildītu savu uzdevumu. Protams, atliek iespēja ventilācijas kanālā nosūcējam papildus iebūvēt īpašu resti, ļaujot telpai brīvi elpot. Vēl viens variants – izbūvēt jaunu ventilācijas kanālu, taču tas prasīs vēl lielākas izmaksas un būs gana sarežģīti saskaņojams risinājums, skaidro konsultants.

Speciālists skaidro, ka noteikumos viss iepriekš minētais attiecināts uz daudzdzīvokļu objektiem, tomēr šīs ir elementāras drošības prasības, kuras būtu jāievēro arī privātmājās, jo nelaimes gadījumi šo pašu iemeslu dēļ var rasties arī tur. Lai nerastos problēmas, pārpratumi un nelaimes gadījumi, nepieciešams ik gadu veikt savas apkures sistēmas pārbaudi un tīrīšanu, tad būs ne tikai siltāk, bet arī drošāk.

Vairāk par apkures drošības jautājumiem uzzini mājaslapā www.drosaapkure.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!