Domā par gaismu, nevis lampām – svarīgākais par gaismas ķermeņu izvēli mājoklī
Foto: Shutterstock

Gaisma ir kas vairāk par tikai spuldzīti vai dekoratīvu abažūru. Ne viens vien jomas pārstāvis piekritīs apgalvojumam, ka gaismai savā dzīves telpā cilvēki nepievērš gana daudz uzmanības. Domājams, neviens jau apzināti nevēlas bojāt redzi vai radīt noskaņu, kurā pats nejūtas komfortabli. Kļūdas, kas lielākoties izpaužas kā dažāda veida diskomforts, drīzāk rodas zināšanu, informācijas un laika trūkuma dēļ.

Gaisma arī nav nemaz tik vienkāršs "materiāls", ar ko strādāt. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, lielākoties mēs apkārtējā vidē drīzāk uztveram priekšmetus, krāsas un materiālus, nevis pašu gaismu, kuru atsevišķi nodalīt pat īsti nav iespējams. Tas, ko mēs redzam, ir dažādu elementu mijiedarbība. Otrkārt, redzei ir liela spēja pielāgoties dažādiem apgaismojuma līmeņiem, un pieradumam ir liels spēks. Treškārt, tas, kā mēs redzam un uztveram gaismu vai gaišumu un cik labi tajā jūtamies, ir sajūta, kas katram cilvēkam var būt citāda atkarībā no daudziem individuāliem faktoriem.

Lai kliedētu nezināšanu, aprunājāmies ar ''Trentini'' gaismu projektētāju Katrīnu Kalniņu, kas ieviesa skaidrību gan gaismekļu, gan spuldžu izvēlē. Daudzas lietas mums šķiet tik pašsaprotamas, ka niansēs nemaz neiedziļināmies. Gaisma, kas reizēm tiek dēvēta pat par arhitektūras ceturto dimensiju, noteikti ir tā lieta, kam vajadzētu pievērst tikpat lielu uzmanību kā izsmalcinātiem sienu toņiem, kvalitatīviem materiāliem vai sadzīves tehnikai. Interesantu ideju par gaismu izteica Katrīna – kaut arī gaismai cilvēki ir piešķīruši mērvienības, formulas un noteiktus standartus, apgaismojuma īstā esence drīzāk slēpjas katra paša individuālajās vēlmēs un sajūtās, nevis matemātiskos ciparos.

Pareizs gaismas plānojums

Pavisam vienkāršoti izsakoties, gaisma palīdz ieraudzīt, saskatīt un orientēties. Taču tas, ko un kā mēs redzam, ir ļoti atkarīgs no katra cilvēka individuālajām uztveres īpatnībām, vecuma, dzīvesvietas, pieredzes, kultūras paradumiem, noskaņojuma u.c. faktoriem. Kaut arī pastāv zināmi kritēriji un tāda kā "labā prakse" apgaismojuma projektēšanā (it īpaši tas attiecas uz sabiedriskām ēkām un ārtelpām), variāciju iespējas savās mājās ir plašākas un esošie standarti drīzāk ir vērā ņemams orientieris, nevis obligāta norma. Vaicājot speciālistei, pēc kā tad vadīties, lai apgaismojums būtu pareizi veidots, ir dažas ievirzes, kas var palīdzēt. Gaismu projektētāja skaidro, ka gaismai jābūt kombinējamai, vēlams, lai tā ir dimmējama un/vai slēdzama grupās, jo tad būs lielākas iespējas variēt ar gaismas intensitāti un pielāgot to dažādām ikdienas situācijām.

Sākot plānot gaismu, vispirms būtu vēlams apdomāt, kā katru telpu lietos un ko tur darīs. Veicot tādu kā iekšējo analīzi, būs vieglāk saprast vēlamo gaismas līmeni, daudzumu/spilgtumu noteiktām aktivitātēm dažādos diennakts laikos. Viena no tipiskākajām kļūdām ir par apgaismojumu domāt tikai tad, kad jau viss iekārtots vai elektriķis ir atnācis vilkt vadus. Lai arī tas šķiet apgrūtinoši, par gaismu jādomā jau telpas plānošanas brīdī. Ir jāparedz, kur atpūtīsieties, kur būs rosīgākas zonas, kur vajadzētu izkliedētāku gaismu, kur spilgtāku, u.tml. Ir labi, ja sākumā tiek iecerēts un izdomāts, kāda un kur būs gaisma (vēl nedomājot par pašu lampu) pēc sajūtas, pēc tam – kādi gaismekļu veidi un lampas to nodrošinās, bet tikai beigās tiek savilkti izvadi gaismekļiem. Un nevis otrādi.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka