Viens no biežāk izskanējušiem mītiem šajā tēmā ir aizspriedums, ka salas tipa virsma īstenojama vien lielā virtuvē. Dizainers Greims Vilsons uzsver, ka maza virtuve vēl nenozīmē, ka tajā nav vietas salas tipa virsmai, jo ir iespējams izveidot gan transformējamas virsmas, gan tādas, kas palīdzēs tieši pēc iespējas kompaktāk izmantot jau tā šauro telpu.
Pirmais aspekts, kas jāapskata, lemjot par labu šādai virsmai, ir, kā iemītnieki izmanto telpu un cik daudz vietas ir nepieciešams. Protams, ir jāzina, cik liela kvadratūra ir virtuvei, lai varētu kompakti pēc izmēriem noteikt, kur virsmu varētu ieplānot un cik daudz vietas tā varētu aizņemt, un šeit vislabāk palīdzēs kāds interjera dizainers, izveidojot projektu.
Kā piemēru dizainers min kādu plānojumu taisnstūra formas virtuvei, kur lielākā darbības zona ar lieliem plauktiem, atvilktnēm novirzīta pie vienas garās sienas, ļaujot brīvi izmantot telpas vidu salas tipa virsmai. Lai salas tipa netraucētu darboties arī pie pretējās sienas virsmām, dizainers rekomendē ievērot metra lielu distanci.
Šis gan nav vienīgais risinājums, kā telpā ietilpināt salas tipa virsmu, taču šāds plānojums ir visai populārs un ieteicams vidēji lielām virtuvēm.
Bez pareiza plānojuma būtiski pievērst uzmanību tam, cik parocīgs un ērts ir plānojums. Piemēram, atvilktnēm un plauktiem pie sienas jābūt ērti atveramiem, netraucējot cilvēkam, kas varbūt darbojas pie salas virsmas. Grūtākais uzdevums ir ieplānot vietu trauku mašīnai, jo brīžos, kad durvis ir atvērtas un kāds iet pa eju, var visai viegli aizķerties, jo vietas ir par maz. Minimālajam attālumam starp atvērtām iekārtām, piemēram durtiņām, atvilktnēm līdz salas virsmai jābūt trīs pēdām jeb 90 centimetriem.
Ja esi ieplānojis pie salas tipa virsmas arī sēdēt, svarīgi ņemt vērā faktu, ka pie tās malas jābūt vismaz 90 centimetru lielam dziļumam, lai būtu vietas kājām. Šis dziļums vietās var atšķirties, piemēram, tuvāk pie galda virsmas tas var būt seklāks, bet galvenais, lai vietā, kur apsēžoties ir ceļi, būtu maksimālais dziļums.
Salas gala malas ir kā radītas tam, lai tur ieplānotu vietu kādiem plauktiem. Kompaktākais plaukta dziļums šim nolūkam ir 60 centimetri, taču arī uz pusi seklāki plaukti būs noderīgi, piemēram, pavārgrāmatu glabāšanai.
Kas attiecas uz pašas salas virsmas izmēriem, mazākām virtuvēm var pietikt pat ar virsmu, kas ir metru gara un plata. Ar to ir pietiekami, lai virsma būtu praktiski izmantojama. Šādas virsmas ieteicams izvēlēties pārvietojamas, lai nepieciešamības gadījumā to var piebīdīt pie sienas, izmantot kā leti uzkodu pasniegšanai vai kā citādāk. Telpās, kas nav īpaši lielas, salas tipa virsmu var izvēlēties tādu, kas apvienota, piemēram, ar virtuves iekārtu, un turpinās no tās, nedaudz izvirzoties uz telpas vidusdaļu.
Kā pārbaudīt, vai salas tipa virsma mazā virtuvē būs pietiekami kompakta? Pirms tam telpā konkrētajā vietā, kur plānots atrasties virsmai, noliec kādu tikpat liela izmēra kasti, sakrāmē grāmatas stūru galos vai kā citādāk izveido robežas, kas palīdzēs saprast patiesos izmērus telpā, iesaka dizainers. Speciālisti bez šādas metodes var pateikt piemērotākos izmērus konkrētajā plānojumā, taču, ja dizainers netiek pieaicināts, pašu spēkiem var izmantot šādu metodi.
Taču, ja ir iespēja izpausties ar lielāku virsmu, dizainers iesaka izvēlēties tādu, kura ir divus metrus gara un metru plata – pie tās tad varēs vienlaicīgi darboties jau vairāki cilvēki, turklāt virsma būs pietiekami plaša, lai aizstātu ēdamgaldu. Nevajadzētu arī pārspīlēt ar salas virsmas izmēriem, jo tas, kas izvēlēts neproporcionāli telpai, izskatīsies neveikli, uzsver dizainers. Ietilpinot lielā telpā lielu salas tipa virsmu, vietas paliks tik maz, ka telpa zaudēs savu plašumu, tāpēc nevajadzētu radīt šaurāku eju starp to un mēbelēm kā 1, 20 metri. Proporcijas ir atslēgvārds salas tipa plānošanā virtuvē.
