Visinteresantāk vērtēt un analizēt tos mājokļus, kurus var novērtēt arī būvniecības procesā, vai, ja tās ir pārvērtības, kā izskatījies arī pirms atjaunošanas darbiem. Šajā reizē interjera dizainers Ēriks Karlsons sniedz ieskatu savā ikdienas darbā, atrādot arī vizualizācijas, kas klientam rada sapratni par to, kāds varētu būt gala rezultāts.

To, ka interjera veidošana un mājokļa labiekārtošana nebūt nav tas vieglākais process, sarunā ar ''Tava Māja'' atklāja arī dizainere Lelde Ozoliņa, taču šoreiz jau nedaudz praktiskāku pieredzi atrāda dizainers Ēriks Karlsons, atklājot, kā top šādi projekti, kas ir tā neatņemamās sastāvdaļas un ko vērts aizlienēt no citu pieredzes. Arī šajā projektā neizbēgama bija risinājumu meklēšana, piemēram, kā izmantot telpu ar sienām, kas nav perpendikulāras.

Karlsons iepazīstina ar vienu no pēdējā laika veiksmīgākajiem objektiem – 280 m2 plašu privātmāju Jūrmalā, kurai arhitekts bijis Juris Bērziņš. Šī projekta izstrāde esot prasījusi aptuveni četrus mēnešus, un to veikuši divi cilvēki, taču kopējais mājas tapšanas laiks, iekļaujot risinājumu saskaņošanu ar projektā iesaistītajām pusēm, objekta nodošanu ekspluatācijā, bija divi gadi.

Kā jau visos projektos, arī šajā neatņemama ir bijusi saimnieku līdzdalība. Šajā gadījumā Karlsons ticis pieaicināts jau tad, kad bijis izstrādāts projekts no kādas citas arhitektu biroju grupas, taču ne vienmēr viss ir uzlabojams, tāpēc tika izstrādāts jauns projekts pēc pasūtītāja vēlmēm par ģimenes māju ar mūsdienīgu, praktisku un ilgtspējīgu vidi.

Svarīgi ne vien uzticēties speciālistiem, bet arī pašiem iesaistīties mājas tapšanas procesā, un šajā gadījumā sadarbība bijusi ļoti veiksmīga. Katra detaļa tika vairākkārt pārrunāta un pēc iespējas tuvāk iepazīta, kā arī celtniecības darbu kvalitāte bija ļoti precīzi un profesionāli organizēta, kas ļāva objektam tapt tieši tādam, kāds tas bija plānots.

Neizbēgami katrs projekts ir citādāks, un arī šeit neiztrūkst specifisku nianšu. Šajā gadījumā tā esot bijusi ēkas sarežģītā arhitektūra, kur sienas nav perpendikulāras un telpas ir asimetriskas, līdz ar to, veidojas šauri leņķi, kuru dēļ nevar tikt izmantots perimetrs. Tāpēc vairākās istabās objekti ir novietoti centros, kā, piemēram, sanitārajā mezglā. Specifiska ir arī ēkas konstruktīvā struktūra, kur lielākā daļa sienu ir nesošas un tas savukārt liedza iespēju veikt būtiskas plānojuma izmaņas.

Šajā projektā būtiski esot bijis izveidot vidi, kurā var atgūt spēkus no ikdienas straujā ritma, bet nepadarot to pārāk vienmuļu, tādēļ bēšais un pelēcīgas fons atdzīvināts ar spilgtām krāsām mēbelēs. Apdares izvēlētas, vadoties pēc šī brīža tendencēm, kurās dominē auduma tekstūra, akmens faktūras, dabīgie materiāli savienojumā ar stiklu un netīri toņi.

Projektēšanas laikā tika izmantoti vairāki aktuālie risinājumi, piemēram, siltie metāli mēbelēs, velveta audums, dabīgo materiālu tekstūras, kā arī vairāki dizaina elementi, kas savu aktualitāti ir ieguvuši jau vairākus gadu desmitus atpakaļ, bet vēl joprojām nav to zaudējuši.

Telpu interjera dizains izstrādāts kontekstā ar ēkas arhitektūru, kurā dominē precizitāte, formu tīrība, augstvērtīgi materiāli un mūsdienīgs aprīkojums. Telpu tonālie risinājumi ir dabīgo zemes toņu salikumi ar košiem akcentiem mīkstajās mēbelēs. Lai tiktu ievērota stila tīrība, bet telpas nezaudētu apātisko atmosfēru, interjers papildināts ar fotogrāfijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!