Foto: Privātais arhīvs
Mums, latviešiem, diezgan raksturīgi nenovērtēt to, kas mums pieder. Ja nu pie sevis novērtējam, tad padalīties ar darba augļiem gan visai bieži kautrējamies. Līdzīgi ir ar Ošu villas saimniekiem Gati un Ingu Ošiem, kuru mājiņu pavisam nejauši pamanīju interneta dzīlēs. Uzrunājot viņus padalīties savā stāstā un pieredzē par Talsu mājas atdzimšanu, saņēmu atrunas, ka vēl jau nav ko rādīt un nekā diža jau nav, tomēr pārliecināju saimniekus padalīties ar stāstu, neskatoties uz to, ka darba priekšā vēl daudz, turklāt ar māju jau ir kā ar Rīgu – tā nekad nav gatava. Stāsts nudien interesants – gan mājas atrašanās vieta, gan fakts, ka tā savulaik bijusi tā saucamās čekas lietošanā.

Pirmā iespaida efekts

Mājas nosaukums liek domāt, ka kādreiz tā bijusi grezna iestāde, taču Ošu villa savu vārdu ieguva tikai tad, kad par saimniekiem kļuva Inga un Gatis. Saimniece stāsta, ka māja nākusi mantojumā no omas puses, un to noteikti nevarot dēvēt par lauku māju, jo atrodas pašā Talsu centrā, Ķēniņkalna virsotnē. Neskatoties uz pilsētas klātbūtni, mājiņu ieskauj plašs dārzs un aiz tā esot pilsētas parks, tāpēc mazpilsēta un centrālās ielas trokšņi ir praktiski nejūtami. Māja nudien atrodas unikālā vietā – uz viena no deviņiem pilsētas kalniem. Par šo vietu klīst pat leģenda! Zem Ķēniņkalna virsotnes esot aprakts Kuršu ķēniņš, kuru talsinieki tā godājuši, ka kalnu uz viņa atdusas vietas ar cepurēm sanesuši. Ošu villas pievienotā vērtība viennozīmīgi ir fantastiskais skats no šīs virsotnes uz vecpilsētas jumtiem un Vilkmuižas ezeru, tā par vēsturi dalās Inga.

Savukārt Gatis padalās par saviem iespaidiem, kad māju ieraudzījis pirmo reizi pirms sešiem gadiem. Pirmajā reizē ierodoties Ošu villā, uzreiz uzrunājis plašais dārzs. ''Bija sajūta, ka šī ir tā vieta, no kuras negribas braukt prom, un šī sajūta saglabājusies joprojām. Lai arī braucam šeit nedēļas nogalēs atpūsties, mana atpūta ir nemitīgi ar kaut ko darboties, tāpēc man ir sava darbnīca, sagādāti dažādi instrumenti, un tā kā māja nav no jaunajām, varu krietni izpausties.''

Kā jau jebkurš lauku īpašums, tas prasa daudz darba, un arī Ošu villa nav izņēmums. Gatis stāsta, ka sākumā vajadzēja pielikt daudz pūļu, lai visu sakārtotu un iekārtotu pa savam prātam. ''Klēts, kurā šobrīd ir mana darbnīca, gadu gaitā bija pamatīgi piebāzta ar dažādiem krāmiem. Vispirms pasūtījām lielo konteineri, lai visas gadiem krātās grabažas izmestu un atbrīvotu aizņemtās telpas. Garāžā bija Ingas vectēva zapiņu un žiguļa rezerves motori, rezerves daļas, uzgriežņu un skrūvju krājumi un miljons citu lietu, kurām īsti pielietojuma vairs nebija. Pamazām ieviešot kārtību, radās arī konkrēti plāni un idejas, kurus lēnām īstenojam.''

Foto: Privātais arhīvs

Tuvu pārdošanas robežai

''Ošu villā pavadītas visas manas bērnības darba nometnes skolu brīvlaikos, biju opīša un omītes "garā roka", kas padod, pienes un aiznes. Tāpēc loģiski, ka kopā ar vīru pieņēmām lēmumu iespēju robežās brīvo laiku un līdzekļus ieguldīt mājas uzturēšanā.''

Gatis skaidro, ka bija pienācis brīdis, kad jālemj, ko ar māju darīt tālāk. ''Gan sievai, gan sievas mātei bija bažas, vai ar māju un tik lielu pagalmu un dārzu tiks galā, ņemot vērā, ka mēs uz vietas nedzīvojam un esam tik brīvdienās un arī ne regulāri. Radās versija īpašumu pārdot. Bet man bija vīzija, kā to visu optimizēt, puķu dobes plašajā dārzā samazināt līdz vienai nelielai dobītei, atstāt zemeņu dobi, kur dēlam panašķoties, savukārt ābeles un ķirši dārzā var augt paši bez pieskatīšanas. Šogad gan vienu lielu ābeli nozāģējām, pārējais darbs ir tik, cik ziemā izkurināt un pagalmā sniegu izšķūrēt. Pārliecināju, ka spēsim tikt galā un nevajag īpašumu pārdot. Bet tanī pašā laikā bija skaidrs, ka mājā būs jāiegulda gan līdzekļi, gan darbs.'' Ošu Villu var dēvēt par īstenu brīvdienu māju, jo ikdienā šeit dzīvojo Ingas mamma un onkulis, bet paši saimnieki atbraucot vien nedēļas nogalēs.

Māja ar skarbu vēsturi

Pamazām saimnieki māju atjauno, iekārto sev, lai kādā brīdī varbūt varētu apsvērt domu no Rīgas pārcelties uz Talsiem pavisam. Inga gan atzīst, ka māja pirms viņu pārņemšanas paspārnē izskatījusies visai sērīgi, jo ne vecvecākiem, ne vecākiem nebija daudz lieku līdzekļu, ko ieguldīt mājas remontā. Ilgu laiku praktiski bija pielabotas tikai akūtās vainas. Tās var uzskaitīt daudz un dažādas, bet nu ķibeles lēnām sākuši risināt. Te gan jāmin fakts, ka māja padomju varas laikos ir bijusi arī tā saucamās čekas (ЧК) lietošanā, kurai, protams, ārkārtas gadījumā bija nepieciešams bēgšanas plāns. Līdz ar to viss tika pārplānots tā, lai visas istabas ir caurstaigājamas un mājai bija trīs izejas – bēgšanas gadījumiem.

''Ingas opis jau bija aiztaisījis vienas durvis ar paštaisītu iebūvējamo sekciju un plauktiem. Mājabija pieslēgta pilsētas aukstajam ūdenim, bet nebija pievienota pilsētas kanalizācijai, tāpēc te bija tikai sausā tualete. Bija skaidrs, ar ko sākt darbus – māja ir jāpieslēdz centrālajai kanalizācijai un vienlaicīgi jāizplāno jauna vannasistaba un tualete. Pilsētas kanalizācijas truba par laimi bija izrakta blakus mājai un līdz mājai nācās rakt vien nieka 10 metrus, bet nedaudz vairāk kā 2 metru dziļumā, ņemot vērā ka māja atrodas kalnā,'' par mājas īpatnībām stāsta Gatis.

Mājas atjaunošanas darbi

Foto: Privātais arhīvs

Mājas otrais stāvs, kurā šobrīd brīvdienās dzīvo Gatis un Inga, ilgus gadus nebija apdzīvots un praktiski izmantots tikai kā noliktava. Nu šeit viss ir izvākts, iztīrīts un iekārtots, kā pašiem tīk. Otrā stāvā telpās arī nomainīti logi, kuri, pēc mājas pirmā īpašnieka radinieku domām, nebija mainīti kopš mājas celšanas. Mājas pirmajā stāvā visi logi tika nomainīti jau iepriekš. Inga vaļsirdīgi atzīst, ka pārsvarā visus atjaunošanas darbus veic paši, kas, protams, prasa daudz vairāk laika, bet toties ir iespēja sadalīt visus darbus posmos un darīt to, kam ir iedvesma, nauda un laiks.

Gatis atminas savu pirmo ieguldījumu mājas atjaunošanā. ''Pirmais projekts bija ugunskura vieta. Dārzā vientulīgi stāvēja stāvēja veca veļas vanna, kura jau bija izdegusi, bet kurā joprojām tika dedzināts viss, kas deg. Interneta ārēs pasmēlos idejas un uzmeistaroju glītu ugunskura vietu. Pēc tam jau tapa jaunas kūpinātavas projekts. Jau no sākuma man bija tāda apņemšanās – visu, kas ieplānots, izdarīt paša spēkiem. Lai arī neesmu gluži baltrocīts, ar šādiem izaicinājumiem nebiju saskāries,'' smejot stāsta Gatis.

Pirmais lielais darbs mājas atjaunošanā bija tualetes un dušas telpas izveide. Galvā Gatim bijis skaidrs, kā tam visam finālā vajadzētu izskatīties, bet ko un kā darīt, īsti skaidrības nebija. Meklējot informāciju dažādos būvniecības forumos, konsultējoties ar draugiem kaut kā izdevies visu salikt pa plauktiņiem.

Foto: Privātais arhīvs

''Sāku jaukt starpsienas. Kad tās bija nojauktas, jau pavērās plaša telpa. Ārdot sienas, sapratu, ka jāmaina noteikti arī grīda, jo dēļi vietām jau bija izpuvuši. Noārdot grīdu, sapratu, ka jāmaina arī grīdas nesošās sijas. Tā aiz katra darba, slēpās kāds zemūdens akmens. Ūdensvadu, kanalizācijas un elektrības ievilkšanu gan pats neuzņēmos, tas tajā brīdī likās pārāk sarežģīti, tāpēc sameklēju palīgus, kas to visu izdarīja. Jaunas grīdas sijas iegādājos tuvējā zāģētavā. Grīdu ieklāju no OSB plāksnēm – pirmā kārta ir 22 mm plāksnes un virsū liku vēl 8 mm plāksnes. Sienas siltināju ar 75 mm akmens vati.

Telpai bija arī vienas ārdurvis, tās aiztaisīju un nosiltināju ar vati dubultā. Starp siltinājumu un rīģipsi ieklāju tvaika izolācijas plēvi. Ūdens boileri izvēlējos kombinēto – ar domu, ka nākotnē to varēs pieslēgt apkures katlam. Pagājušajā gadā izremontēju arī vienu istabu, kas remontu nebija redzējusi laikam kopš pirmsākumiem. Paralēli istabas remontam, ķēros arī pie pirts priekštelpas atjaunošanas. Arī šeit viss bija savu laiku nokalpojis, sienu apdares dēļi vietām bija izpuvuši jau līdz sienas vidum. Grīda bija no dēļiem, kuri bija salikti vienkārši uz zemes noklātas papes. Sakumā izbetonēju grīdu un izflīzēju, tālāk jau ķēros pie sienām. Noārdīju visu veco, izvilku jaunu elektroinstalāciju, un sāku likt jaunos sienas apdares dēļus, bet sievai beigās uzticēju visu nolakot,'' detalizēti par remontdarbiem stāsta Gatis.

Savukārt par nākotnes plāniem runājot, vasarā ir plānots pirts ēkai nomainīt šīfera jumtu. Pie viena stūra sava laikā bija iestādīts kāds vīteņaugs, kurš savas stīgas gadiem augot bija izvijis zem jumta, tādā veidā vietām jumtu paceļot un ielaužot šīferi. Cik varēju, tik vīteņa stīgas izrāvu, bet jumts tik un tā prasās pēc nomaiņas. Paralēli jumta nomaiņai plānots āra kamīnistabā nojaukt veco kamīnu, kurš ir sabrucis, un tā vietā uzmūrēt jaunu, lai tā atkal var pildīt savas funkcijas. Ja būs atlicis vēl kāds brīvs brīdis, tad arī kādu istabu varētu izremontēt. Skatoties tālākā nākotnē, plāns ir ierīkot apkures katlu ar centrālo apkuri un nomainīt ēkas jumtu un fasādi.. Visam savs laiks un ceru, ka būs brīdis, kad Ošu Villu Ķēniņkalna virsotnē varēsim redzēt jaunā, skaistā izskatā, pārdomās dalās Gatis.

Foto: Privātais arhīvs

Katrs brīvais brīdis mājas labā

Tie, kam bijusi kaut neliela saskarsme ar mājas atjaunošanu, zina, kādus līdzekļus tas prasa. Arī Ošu villas saimnieki atzīst, ka tas ir sāpīgs temats. ''Šobrīd mums viennozīmīgi vislielākais izaicinājums ir samērot ikdienas ģimenes vajadzības un mājai nepieciešamos izdevumus, lai nerastos sajūta, ka dzīvojam tikai mājas atjaunošanai, bet tajā pat laikā, lai arī tur darbi virzītos uz priekšu,'' skaidro Inga.

Pēc savas pieredzes Gatis iesaka ņemt vērā, ka, ja ir nolemts atjaunošanas darbus veikt paša spēkiem, jārēķinās arī ar laiku. Ja ir kāds cits pastāvīgs darbs, tad lielākā daļa brīvā laika ārpus darba būs jāvelta mājai. ''Man pašam brīžiem bija tāda sajūta, ka mana ģimene ir apdalīta, jo lielāko daļu brīvā laika aizņem mājas atjaunošana. Vasaras atvaļinājuma laikā, kad varam aizbraukt ceļojumā vai vienkārši zvilnēt pie jūras, mēs rosāmies pa Ošu villu. Bet abi ar sievu saprotam, ka tas ir ieguvums mums visiem, un ir vērts šādus apgrūtinājumus pieciest.''
Lai Ošu villas saimniekiem netrūkst enerģijas, nezūd dzīves spars un degsme atjaunot Talsu skaisto īpašumu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!