Šajā gadījumā tā nav vienkārša lauku īpašuma atjaunošana, lai ļautu tam dzīvot jaunu dzīvi. Šis ir stāsts par kaut kā jauna radīšanu, turklāt tā, ka vieta kalpo nevis kā atpūtas māja pašiem, bet kā miera osta, kur smelties enerģiju citiem. Pavisam nejauši iepazinos ar nometnes vietu ''Ganības'' Užavas pusē, kur katra mājiņa ir stāsta vērta, taču lielākais uzsvars liekams uz šķūni, kas no saimnieka vīzijām tapis par apbrīnojamu piemēru tam, kā mūsdienīgais var veiksmīgi iekļauties lauku vidē.

Atpakaļ pie saknēm

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps un ''Ganību'' saimnieks Pēteris Sproģis stāsta, ka vieta, kur pašlaik joprojām tiek attīstīta apmetnes vieta, atrodas blakus tēta bērnības mājām "Nikaži", kuras vecvectēvs 1899. gadā iegādājies no Užavas muižas. Pirms tam tur vairākus gadus bija darbojusies Krišjāņa Valdemāra dibinātā Užavas jūrskola, taču 1949. gadā no šīs mājas Pētera Sproģa tēvu, kurš tolaik bijis mazs puika, ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, un lauku saimniecība padomju varas laikā piedzīvoja nežēlīgu postu.

''Kad ar Latvijas neatkarību atguvām dzimtas īpašumu, sākām to atjaunot. Tas arī vairāku gadu garumā tika darīts pašu spēkiem, un "Nikažu" saimniecība, pārvarot daudzas grūtības, tika pilnībā atjaunota. Kaimiņos atradās nolaists īpašums, kur toreizējie īpašnieki bija ielikuši dzīvot mājas pieskatītāju, kas klausījās skaļi radio, makšķerēja, dzēra un tukšās pudeles meta pār plecu dārzā. Viss īpašums bija kā neliela izgāztuve. Kad pie manis ciemos atbrauca mans draugs, uzņēmējs no Fēru salām, viņš prasīja, kāpēc nepērku kaimiņos esošo īpašumu. Tā kā apzinājos, ka mūsu ģimenes vajadzībām vairāk zemes nav nepieciešams, bija skaidrs, ka papildus zemei būtu nozīme tikai tad, ja būtu skaidra vīzija, kā to izmantosim kādam lielākam mērķim. Tā galu galā, izveidojām biedrību un iegādājāmies šo īpašumu, lai sāktu darbu pie nometnes vietas izveides.''

Atgriezties pie saknēm: stāsts par dizaina cienīga šķūņa izveidi Užavas pusē
Foto: Privātais arhīvs

Saimnieks skaidro, ka vieta ieguvusi nosaukumu ''Ganības'', iedvesmojoties no 23. Psalma, kur lasāms par to, kā Dievs cilvēkus ved "zāļainās ganībās un pie skaidra ūdens". Ganības ir simbols brīvībai, kas iespējama robežu dēļ. ''Tā arī tas ir dzīvē – brīvība nav visatļautība, bet robežu apzināšanās. Ganību logo ir kā aploks ar atvērtiem vārtiem – robežas, kas pasargā un reizē dod iespēju ieiet un iziet,'' skaidro Sproģis.

Mūsdienīgs izpildījums pārbaudītai vērtībai

Kad teritorijā jau bija saposta un apbūvēta ar vairākām, nelielām mājiņām, kā alternatīvu teltīm, saimnieka vīzija attīstījās līdz tam, ka šeit pietrūkst lielas pulcēšanās vietas. ''Sākotnēji izmantojām lielu telti, kam tomēr bija daudzi mīnusi – skaņas izolācija, caurvēji, mitrums, dubļi utt. Gribēju radīt lielu, multifunkcionālu telpu, kas labi varētu kalpot gan kā aktivitāšu vieta bērniem lietainā laikā, gan kā vieta koncertiem, dievkalpojumiem, konferencēm un prezentācijām. Reizē vēlējos palikt pie ganību tēmas, tāpēc arī radās doma par šķūni. Apskatīju Latvijas laikos būvētos siena šķūņus, no kuriem viens eksemplārs pārvests no citas saimniecības un tagad atrodas mūsu saimniecībā. Man patīk Latvijas siena šķūņu proporcijas un askētiskais dizains. Gribēju, lai šķūnis var būt gan noslēgts no lietus un vēja, gan arī pie vajadzības atvērts. Tāpēc izmantojām daudz stiklus un arī paceļamos vārtus. Sliktā laikā vārtus turam aizvērtus, bet siltā laikā – paceltus. Tad abi šķūņa sāni ir kā lielas panorāmas fotogrāfijas,'' par idejas attīstīšanu un rezultātu stāsta Sproģis.

Saimniecības vadītājs labprāt parāda arī video materiālu (skatīt zemāk), kurā redzams, kā tapis šķūnis no skicēm līdz gatavai būvei. Lai arī ir ideja par šādu izpildījumu ir Sproģa, nebūt nav tā, ka visi darbi nodoti citiem, arī pats bijis ļoti iesaistīts visā procesā, nedaudz pieliekot roku pie celtniecības darbiem, bet lielākā artava bijusi tieši pie plānošanas, tehnisko un dizaina risinājumu savlaicīgas atrašanas un materiālu sagādes.

Atgriezties pie saknēm: stāsts par dizaina cienīga šķūņa izveidi Užavas pusē
Foto: Privātais arhīvs

Vērtību atdzimšana jaunā veidolā

Neskatoties uz ēkas platību (11x26 m un vēl terase), šķūnis tika uzcelts nepilnu trīs mēnešu laikā. Te gan saimnieks skaidro, ka tas bijis iespējams, jo visu materiālu sagāde tika tālredzīgi plānota, lai nevienu brīdi nerastos dīkstāve. ''Daudzu objektu celtniecība parasti ievelkas tieši nesavlaicīgas plānošanas dēļ. Parasti būvmateriālu sagāde un specifisku detaļu izgatavošana prasa vairāk laiku nekā sākotnēji domāts, jo procesā ietilpst to izgatavošana, pasūtīšana un transportēšana,'' secinājumiem dalās Sproģis.

Sākotnēji izmantojām lielu telti, kurai tomēr bija daudzi mīnusi – skaņas izolācija, caurvēji, mitrums, dubļi utt. Gribēju radīt lielu, multifunkcionālu telpu, kas labi varētu kalpot gan kā aktivitāšu vieta bērniem lietainā laikā, gan kā vieta koncertiem, dievkalpojumiem, konferencēm un prezentācijām. Pēteris Sproģis

Izprašņājot idejas autoru par šķūņa būvniecības procesu, atklājas, ka konstrukcijas un proporcijas ir gandrīz identiskas Latvijas laikā būvētajiem siena šķūņiem. Atbilstoši šķūņa izmēram arī konstrukciju diametri ir lielāki, lai noturētu iespējamās sniega un lielās vēja slodzes. Kas attiecas uz izmantotajiem materiāliem, šķūņa tapšanā izmantots koks, stikls, betons, skārda jumts, paceļamie metāla vārti.

''Vīzija tika īstenota un pašiem prieks, ka prātā izsapņotais arī realitātē izskatās labi. Esam saņēmuši neskaitāmus komplimentus no daudziem cilvēkiem, tai skaitā no nozares profesionāliem. Pagājušajā vasarā par šķūni kā iespējamu un labu koncertu vietu izteicās arī Ēriks Ešenvalds, Māris Sirmais un Kaspars Zemītis. Daudzi tikai mēnesi pēc šķūņa uzcelšanas, kad apkārt jau bija sadīgusi zāle, teica, ka viņiem šķiet, ka ēka tur, koku ieskauta ir jau ilgu laiku. Tas tikai pierāda, ka jaunā celtne labi iekļaujas ainavā un nedaudz mākslīgi izveidotajā reljefā.''

Atgriezties pie saknēm: stāsts par dizaina cienīga šķūņa izveidi Užavas pusē
Foto: Privātais arhīvs

Tā kā nometnes vieta uzņēmusi gana daudz viesu, netrūkst arī spilgtu notikumu šajā sakarā. 2015. gadā uz nometni kopā ar Ventspils draudzi atbraukusi Melānijas tante, kura, izrādās, bērnību, pirms viņas ģimenes mājas tika pārdotas, bija dzīvojusi tieši šajā vietā. Būdama maza meitenīte, viņa devusies pāri upei ogot un grozā mājās atnesusi mazu, viengadīgu ozoliņu, kuru iestādījusi pie mājas savā dobē. Neticami, bet šis ozols joprojām šeit aug, un nu izslējies jau visai dižens. Melānijas tante apciemojuma reizē esot teikusi: ja vecāki būtu pateikuši, ka tas augs tik liels, nebūtu tik tuvu mājai stādījusi. Taču mājas saimnieki neviltoti priecājas par ozola klātesamību un vēl lielāks prieks bijis iepazīt Melānijas tanti, kura ļoti jūsmojusi par to, kā sakopta viņas bērnības vieta.

Apvaicājoties par tuvākiem un tālākiem nākotnes plāniem, Sproģis atklāj, ka šajā pavasarī prioritāte ir uzbūvēt dušu un tualešu ēku, ko īpaši novērtētu nometņotāji, kuri uzturas mājiņās, kurās nav labierīcību, un teltīs. Turpmāko gadu laikā Sproģu ģimene cer uzbūvēt viesnīcas tipa ēku, kas nometni darītu izmantojamu visa gada garumā.

Iepazīsties ar šķūņa tapšanu no idejas līdz rezultātam video materiālā:

Foto no nometnes vietas ''Ganības'':