Melnais darbs uz jumtiem – kāpēc nedrīkst atstāt novārtā skursteni?

Melnais darbs uz jumtiem – kāpēc nedrīkst atstāt novārtā skursteni?
Foto: Shutterstock

Tad, kad krāsni vai kamīnu ir grūtības iekurt un šķiet, ka skurstenis pārstājis vilkt, tad zini – jau sen vajadzīga skursteņslauķa palīdzība. Par skursteņu tīrības nozīmīgumu, katra paša atbildību un skursteņslauķu pienākumiem portālam TavaMāja.lv stāsta skursteņslauķis Guntis Brakmanis no uzņēmuma ''Skursteņmeistars''.

Aizmāršīgie skursteņu tīrītāji

Teju visiem skursteņslaucītājs asociējas ar apzeltītajām pogām, kam jāpieskaras, lai nepalaistu garām veiksmi, taču bez šī tautās iegājušā ticējuma, skursteņslauķim patiesībā ir ļoti liela loma mūsu mājas dzīvē, un par šī cilvēka palīdzīgo roku nevajadzētu atcerēties vien tad, kad kaut kas nav kārtībā ar krāsns vai kamīna iekuršanu.

Tieši tāpēc sarunas sākumā aicinu Gunti padalīties pārdomās par to, cik atbildīgi vai neatbildīgi mēs esam skursteņu tīrības sakarā un vai cilvēki pietiekami bieži par to atceras. Atbilde ir šokējoša. Tā kā Guntis ir arī Latvijas skursteņslaucītāju amata brālības pārstāvis, tad zina teikt, kāda ir kopējā statistika Latvijā. Kā izrādās, tad pavisam nesen visi Latvijā sertificētie skursteņslauķi (tie ir aptuveni 70) tika aptaujāti par cilvēku attieksmi šajā jautājumā, un rezultāti ir visai bēdīgi. Neskatoties uz to, ka darba ir daudz, no visiem skursteņiem Latvijā tiek tīrīts tikai 1%. Tas ir gaužām maz! Guntis skaidro, ka vainojami vairāki faktori, kas noved pie viena – šī joma pie mums nav līdz galam sakārtota.

Ceļā satiekot skursteņslauķi, jāpieskaras viņam tā, ka tas nemana, un jāvēlas kaut kas, tad tas katrā ziņā piepildīsies. Latviešu tautas ticējums

Ir stingri noteikts, ka skursteņi ir jātīra atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Ugunsdrošības noteikumiem Nr. 82. (Vairāk par noteikumiem var uzzināt šeit) un mēs katrs esam atbildīgs par ugunsdrošību, tomēr cilvēkiem trūkst informācijas, līdz ar to sabiedrībā par skursteņiem valda uzskats – gribu tīru, gribu netīru. ''Pagaidām situācija ir tāda, ka tiek domāts par to, kā labot vai novērst sekas, bet ir atstāts novārtā pats svarīgākais – cēlonis. Tāpat arī netiek pārbaudīts, vai tik tiešām mājokļos skursteņi ir pienācīgā kārtībā un viss ir atbilstoši noteikumiem. Uz to skatās vien tad, kad diemžēl jau notikušas kādas nelaimes,'' stāsta Guntis Brakmanis. Diemžēl skursteņslauķi paši nav tiesīgi pieprasīt cilvēkiem regulāri tīrīt skursteņus, par to atbildīgs katrs pats, kaut gan būtu ļoti vērtīga kaut vai grafika ieviešana, kur katrai mājai būtu atzīmēts, kad pēdējo reizi kas darīts un kad turp vajadzētu doties atkārtoti, taču pagaidām jāpaļaujas vien uz cilvēku pašu atbildību, uzsver pieredzējušais skursteņslauķis.

Vaicāts par noteikumu atbilstību realitātei, speciālists apgalvo, ka ar tiem viss ir kārtībā, un, ja vien cilvēki tos atbilstoši ievērotu, tad visam vajadzētu būt labi. Reizi gadā pieaicinot skursteņslauķa palīdzīgo roku, mēs būtu soli tuvāk tam, ka tieši apkures sezonā būtu mazāk ugunsgrēku un citu nelaimes gadījumu. Kā stāsta skursteņslauķis Guntis Brakmanis, svarīgākais ievērot regularitāti un izmantot šo pakalpojumu vismaz reizi gadā neatkarīgi no sezonas. Taču realitāte ir tāda, ka visbiežāk, vaicājot cilvēkiem, kad pēdējo reizi skurstenis tīrīts, atbildes skan – pirms pieciem vai pat desmit gadiem, stāsta speciālists.

Pagaidām tiek domāts tikai par to, kā labot vai novērst sekas, bet ir atstāts novārtā pats svarīgākais – cēlonis. Guntis Brakmanis

Kāpēc jātīra skurstenis?

Lai būtu lielāka skaidrība, Guntis Brakmanis stāsta, ko tieši zeļļi melnajos tērpos ar zelta pogām dara. Meistars skaidra, ka tā ir dūmvadu, apkures ierīču, ventilācijas tīrīšana, kā arī dokumentu sastādīšana, kas arī ir ne mazāk nozīmīgs faktors. Regulāra dūmvadu tīrīšana ir priekšnoteikums drošībai, dūmvada efektīvai darbībai un arī ilgam kalpošanas laikam. Neiztīrītu sodrēju dēļ apkures ierīcēs pasliktinās vilkme, tās dūmo, un nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma atdevi. Savukārt uguns nelaimes rodas tad, ja aizdegas neiztīrītie sodrēji, kas degot skurstenī rada ļoti augstu temperatūru – 1000oC, un pat vairāk. Tāpat, ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var iekļūt mājas konstrukcijās un izraisīt ugunsgrēku. Tieši tāpēc reizi trijos gados ir jāapseko arī skursteņa tehniskais stāvoklis.

Sertificēti skursteņslauķi

Vairums noteikti nemaz neaizdomājas par to, ka skursteņslauķim jābūt arī sertificētam, jo ko nu tur daudz – galvenais jau iztīrīt skursteni un miers, taču Guntis atgādina, ka nevēlamās situācijās, kad izraisīta kāda uguns nelaime, tiks uzdoti jautājumi, uz kuriem, iespējams, nebūs atbildes.

Sertificēti skursteņslauķi arī sagatavo visu dokumentāciju – žurnālu, kur tiek fiksēti visi dati par skursteņa tīrību un tehnisko stāvokli. Ja šāda uzskaite nebūs, tad arī paši cilvēki būs vainojami nelaimē un arī apdrošināšanas kompānijas nevarēs līdzēt. Lai nerastos šādas situācijas, speciālists vienmēr iesaka pārliecināties par faktu patiesību un nekautrēties pajautāt speciālistam uzrādīt sertifikātu.

Regulāra dūmvadu tīrīšana ir priekšnoteikums drošībai, dūmvada efektīvai darbībai un arī ilgam kalpošanas laikam.

Starp citu, skursteņslauķa sertifikātā jābūt norādei, vai meistars drīkst tikai tīrīt skursteni vai arī izdot dokumentus.

Lai gan tīrīts tiek tikai 1% Latvijas skursteņu, nevarētu teikt, ka kāds skursteņslauķis sūdzētos par darba trūkumu. Skursteņslaucītājs Guntis Brakmanis laipni norāda, ka, ja nu tagad pēkšņi tauta sarosīsies un skursteņu tīrīšanai pievērsīs lielāku uzmanību, būs arī nepieciešamas palīdzīgas rokas, tādēļ ikviens entuziasts laipni aicināts apgūt šo vērtīgo arodu. Palīdzīgas rokas vienmēr ir laipni gaidītas jebkurā sezonā, sarunu noslēdz skursteņslaucītājs. Ja esi ieinteresēts skursteņslaucītāja amata apguvē, plašāku informāciju par to var iegūt šeit.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka