Vannasistabā ir mitrs gaiss katru dienu, tāpēc dušas aizkari ar laiku var kļūt smacīgi un jau ar pelējuma pazīmēm. Lai tie tik bieži nebūtu jāmaina pret jauniem, ņem vērā portāla Cleanmyspace.com ieteikumus, kā tos ikdienā glabāt un kam pievērst uzmanību, lai tie labi kalpotu.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāievēro, lai dušas aizkari tik drīzi nepieņemtu pelējumu, pēc katras vannas vai dušas izmantošanas reizes, tos izkarināt tā, lai tie nebūtu salipuši un nepieskartos mitrai virsmai, piemēram, sienai vai vannas malai. Vislabāk tos brīvi pārkarināt pāri vannas malai, vai glabāt aizvērtā veidā.
Pievērs uzmanību arī tam, lai aizkari nebūtu sakrokojušies, jo parasti tieši locījumu vietās sakrājas ūdens un tas veicina pelējuma veidošanos. Ja ir iespēja, pēc iespējas biežāk vēdini telpu – ar ventilatoru vai atvērtu logu.
Pelējuma veidošanos var novērst, ja aizkari būs sausi, tāpēc pēc dušas vai vannas izmantošanas apslauki aizkarus no abām pusēm ar sausu drānu, lai nepaliktu mitra virskārta.
Tāpat kā jebkurus citus aizkarus, arī ne no auduma iekarināmos, ik pa laikam jāmazgā, un to var droši darīt ar veļas mašīnas palīdzību, iepriekš noņemot no gredzeniem vai stiprinājumiem.
Liec veļas mašīnā aizkarus kopā ar diviem dvieļiem (tie palīdzēs nesaburzīties aizkariem un kārtīgāk tos izmazgāt), pievieno nedaudz šķidro veļas mazgāšanas līdzekli, iepilini pāris pilienus kādu ēterisko eļļu un mazgā saudzīgā režīmā, 30-40 grādu temperatūrā. Papildus veļas mazgāšanas līdzeklim var pievienot arī sodu, ja aizkari ir netīrāki. Aizkarus, kam jau parādījušās pelējuma pazīmēs, var izmazgāt arī ar rokām, ūdenim pievienojot nedaudz etiķi.
Pēc mazgāšanas izkārtā veidā izžāvē aizkarus un tikai pilnīgi sausus iekarini un izmanto kā jaunus.
Ja meklē iedvesmu jauniem, gaumīgiem aizkariem vannasistabā, tad radošas idejas un piemērus var smelties šeit.
