Ja vien trauks nav kā īpaši izgatavots, ka tas nesaskaras ar gaisu, laika gaitā iekšpusē izveidojas cieta, piekaltusi cukura kārta, ko nevar pat ar dakšiņu noskrubināt. Iemesls tam varētu būt, ja ar slapju karoti ņem cukuru – mitrums paliek cukurtraukā un veidojas sabiezējumi trauka malā. Pat ja tas netiek darīts, mitra gaisa ietekmē laika gaitā var veidoties cukura kristāliņi trauka iekšmalās.
Viens no labākajiem veidiem, kā tikt galā ar sakaltušo cukurtrauku – izmazgāt to trauku mašīnā. Karstā ūdens tvaiki izkausēs cukuru, tas atmiekšķēsies, un ierīce to kārtīgi pēc tam arī izžāvēs. Lai gan gribētos pēc mazgāšanas to uzreiz piepildīt ar cukuru, vajadzētu nogaidīt, kamēr pats trauks atdziest un nav karsts. Tāpat vajadzētu to rūpīgi izslaucīt un vēl pažāvēt istabas temperatūrā, lai būtu drošs, ka cukurs atkal nesakaltīs.
Mazgājot cukurtrauku ar rokām, bez karsta ūdens neiztikt. Aukstā ūdenī trauciņu var mērcēt, cik uziet, labāk no tā nepaliks, turpretim karstais ūdens ik pa brīdim jānomaina, lai tas atkal pakausētu kādu cukura kārtiņu un tas izkustu. Kad karstais ūdens nokausējis sabiezējumu, izmazgā trauku ar līdzekli un pēc tam izslauki un kārtīgi izžāvē.
Lai cukurtraukā neveidotos kristāliski nosēdumi, vienmēr to glabā slēgtā veidā ar cieši piespiestu vāciņu, neatstājot traukā karotīti. Vienmēr izmanto tīru un sausu karoti un izvairies no jebkādas iespējas trauka saturam nokļūt mitrumā.
