Neesi situācijas ķīlnieks – kas jāzina par sava īpašuma apsaimniekošanu

Neesi situācijas ķīlnieks – kas jāzina par sava īpašuma apsaimniekošanu
Foto: Shutterstock

Daudzi iedzīvotāji nezina, ka tieši viņi ir atbildīgi par to, kā tiek apsaimniekots viņu īpašums – ikvienam ir savas tiesības un pienākumi. Diemžēl gadu gaitā šī nozare, lai arī piedzīvojusi dažādas regulējumu maiņas, reputācijas ziņā krietni atpaliek no citām jomām, tādēļ būtiski skaidrot to, kā labāk rūpēties par saviem nekustamajiem īpašumiem, kā sadarboties ar apsaimniekotājiem un kā visiem kopā dzīvot labāk.

Labāk zināt savas tiesības un tās izmantot, nevis nezināšanas dēļ pakļauties citu noteikumiem, kas pašus pilnībā neapmierina, tāpēc ieklausies ''Namu Attīstība'' valdes locekļa Gata Bīlanda ieteikumos par īpašuma apsaimniekošanu.

Mājas uzkrājums – kā pareizi to veidot?

Obligāta prasība par mājas uzkrājuma veidošanu noteikta tikai pagājušā gada sākumā, taču daudzi to darīja arī iepriekš. Lai precizētu mājas fonda izlietojuma kārtību, būtiski līgumā ar apsaimniekotāju par to vienoties iepriekš. Lai arī par uzkrājuma apjomu vajadzētu lemt īpašniekiem, korekti būtu, ja pārvaldnieks, izvērtējot īpašuma stāvokli, sniegtu savu skatījumu un ieteikumus par tā apmēru.

Savukārt, plānojot darbus, ideālā situācijā pārvaldnieks sniedz vērtējumu par to, kas un kādā secībā darāms, sagatavo tāmes un sniedz tās izvērtēt iedzīvotājiem. Turpretī īpašnieki nosaka, kādas ir viņu prioritātes un pēc tam dod akceptu par veicamo darbu secību. Jāatzīst, ka šāda kārtība gan netiek bieži ievērota, jo īpaši pašvaldību uzņēmumos. Reālajā praksē viņi iesūta darbu sarakstu ar kopējām summām, nepaskaidrojot sīkāk katras pozīcijas izmaksas un, ja īpašnieki neiebilst, tad darbi skaitās saskaņoti. Tāpēc, slēdzot līgumu ar pārvaldnieku, ieteicams laikus vienoties par darbu un to izmaksu saskaņošanas vai noraidīšanas kārtību.

Īpašniekiem nav jābūt ķīlnieka lomā – apsaimniekotāju var mainīt

Arī šajā jautājumā cilvēki vēl dzīvo pagātnē, kad nebija iespēju pieņemt sev vēlamus lēmumus. Informācijas trūkuma dēļ tiek uzskatīts, ka pāreja pie cita apsaimniekotāja ir ļoti sarežģīta vai riskanta. Taču tā nemaz nav. Būtiski saprast, ka šo procesu var veikt jebkurš īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

Slēdzot līgumu ar pārvaldnieku, ieteicams laikus atrunāt darbu un to izmaksu saskaņošanas vai noraidīšanas kārtību.

Ja pārvaldnieks nepilda normatīvajos aktos un līgumā noteiktos pienākumus, iedzīvotājiem ir iespēja sadarbību pārtraukt. Protams, to var darīt arī pie scenārija, ja cits pārvaldnieks sniedz lētākus vai kvalitatīvākus pakalpojumus. Tādā gadījumā nepieciešams pieņemt īpašnieku kopības lēmumu likumā noteiktajā kārtībā, piemēram, sasaukt kopsapulci vai veikt anketēšanu. Tāpat var pilnvarot personas, kuras tiesīgas šādus lēmumus pieņemt bez iepriekš minētajiem paņēmieniem. Ieteicams arī laikus vienoties par to, vai pieaicināt turpmāk namu pārvaldīt citu uzņēmumu, vai veidot dzīvokļu īpašnieku biedrību un apsaimniekot ēku saviem spēkiem.

Remontdarbu veicējus ieteicams izvēlēties konkursa kārtībā

Diemžēl lielai daļai apsaimniekotāju Latvijā ierasta prakse ir pēc iespējas mazāk jebkādos darbos iesaistīt mājas iedzīvotājus. Tas nav tāpēc, ka negribētos viņus traucēt, bet gan tāpēc, lai pārvaldnieks varētu pieaicināt sev pietuvinātos pakalpojumu sniedzējus, kuri "parakstītos" uz sava veida shēmām. Arī šajā jautājumā mājas iemītniekiem būtu jāizvēlas izdevīgākos remontdarbu variantus vai pat jāpieaicina savus.

Balkons nav īpašums – tā ir fasāde

Par šo jautājumu diskutēts samērā daudz, kuram par balkoniem jāatbild un kuram par to jāmaksā, raisot pat domstarpības sabiedrībā. Taču te jāņem vērā Dzīvokļu īpašumu likumā noteikto – balkons ir ēkas konstruktīvā daļa, neskatoties uz to, ka tas funkcionāli piesaistīts konkrētam īpašumam, kas to lieto kā savu ārtelpu. Savukārt tad, kad balkona konstrukcijai un hidroizolācijai nepieciešams remonts, tas uztverams kā kopīpašums – ēkas konstruktīvā daļa –, par ko atbild visi īpašnieki. Līdzīgi ir situācijā, kad nepieciešams novērst, piemēram, radiatoru bojājumus.

Domstarpības var rasties situācijā, ja īpašnieku vairākums uzskatīs, ka svarīgāk uzlabot kāpņu telpu, nevis sagruvušu balkonu, tomēr jāatceras ka balkons avārijas stāvoklī vai ar bojātu hidroizolāciju rada draudus gan ēkas konstrukcijām, gan ir bīstams garāmgājējiem. Tāpēc būtiski zināt, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem balkona remonts būs primārais.

Iedzīvotājs ir tas, kurš pieņem gala lēmumu

Būtiskākais, ko nepieciešams atcerēties gan namu īpašniekiem, gan visiem apsaimniekotājiem – pārvaldnieks darbojas tikai kā izpildītājs, kurš no profesionāļa redzējuma var rosināt veikt kādus uzlabojumus, piedāvāt risinājumus un izdevīgākos variantus, taču gala lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki. Ja lēmumus dažādu iemeslu dēļ pieņemt sarežģīti, var noteikt pilnvarotās personas. Tāpēc būtiska sastāvdaļa ir sadarbības līgums, kur skaidri noteiktas tiesības un pienākumi īpašniekiem piedalīties ikviena lēmuma pieņemšanā.

Iedzīvotāji aicināti nebūt vienaldzīgi pret līgumos ietverto informāciju un rosināt veikt izmaiņas, ja tas nepieciešams.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka