Siltināt var ar dažādiem materiāliem – dārgākiem un lētākiem. Zemāka cena nebūt nenozīmē, ka materiāls ir sliktāks, galvenais ir to pareizi izmantot. Saskarē ar minerālām virsmām (ķieģeļi, betons, gāzbetons) visbiežāk izmanto poraino polistirolu un minerālvati. No dabiskiem materiāliem (koks, kokšķiedra) veidotas sienas siltina ar minerālvati, ekovati vai kokšķiedru vati. Pastāv vēl ļoti daudzi siltināšanas materiāli, sākot no skaidbetona un beidzot ar gaismas caurlaidīgu, vakuuma, atstarojošu vai nanotehnikas siltumizolāciju. No iecienītākajām sistēmām putupolistirola plāksnes EPS (angl. – Expanded Poly Styrene) pieskaita pie ekonomiskākajiem, kokšķiedru plāksnes – pie ekskluzīvākajiem siltināšanas materiāliem, bet minerālvate ir kaut kur pa vidu, lai gan siltumvadītspējas koeficients visiem ir aptuveni līdzīgs. Tāpat populāri kļuvis siltināt ar termoputām gaisa spraugās – šis materiāls (aminoterms), par kuru laba pieredze ir Vācijā, nepūst, nepelē, ir salizturīgs un labi elpo – laiž cauri ūdens tvaikus, neuzsūcot mitrumu. Ar tā palīdzību koksne tiek pasargāta no pūšanas un metāls – no korozijas, turklāt bremzē arī degšanu.
Siltumfiziķis – par dabisku sienu
SIA "RB & B" siltumfiziķis, dabisko materiālu eksperts Harijs Tučs akcentē: lietojot modernos celtniecības materiālus, jāatceras, ka tie neelpo un ēkām noteikti nepieciešama piespiedu ventilācija, kas apmēram 100 m2 lielai privātmājai var izmaksāt ap 5000 – 10 000 eiro. Vēl jārēķina tehniskā apkope divreiz gadā, filtru nomaiņa un pastāvīgs elektroenerģijas patēriņš. Ventilācijai jābūt pievienotai gaisa mitrumu regulējošai sistēmai, jo tieši nesabalansētais gaisa mitrums iekštelpās rada diskomforta sajūtu un draudus veselībai. Ventilācijas sistēmai jābūt pareizi izstrādātai, jo krasi atšķirīgās prasības guļamistabās un virtuvēs bieži ir klupšanas akmens projektētājiem. Pat ātri iebūvējamais rīģipsis ir jutīgs pret mitrumu un telpās veido savu mikroklimatu.
Latvijas apstākļos vislielāko komfortu cilvēkam sniedz koka dzīvojamā māja, atgādina H. Tučs. Veidojot koka karkasa māju ar kokšķiedru siltumizolācijas pildījumu, piemēram, ar "RB & B" plāksnēm var pildīt visas normatīvās prasības un pilnībā saglabāt unikālo koka māju mikroklimatu, nekādas celtniecības plastmasas plēves nav nepieciešamas. Siena ir vienots veselums, kas elpo uz iekšpusi un ārpusi, izdalot kokam (karkass un siltinājums) raksturīgās gaistošās vielas. Gan ārsienām, gan iekšsienām jāizmanto elpojoši apdares materiāli. Iekštelpās ieteicams ir kaļķa–cementa apmetums, to ražo, piemēram, arī vietējais SIA "Sakret". Īpaši ekskluzīvi ir izmantot māla apmetumu. Tāpat krāsām un tapetēm jābūt elpojošām, no dabiskiem materiāliem. Veidojot dabisku, mitruma līmeni telpā pašregulējošu mājokli, nav nepieciešams ierīkot piespiedu ventilāciju. Nojauktās vecās ēkās "RB & B" eksperti atraduši kokšķiedru siltinājuma plāksnes, kas nevainojami kalpojušas 60 gadus, atzīmē Tučs.
Gudri siltinot, var ekonomēt
Vietējā siltumizolācijas ražotāja SIA "Tenapors" pārstāvis Normunds Rudmanis stāsta: "Ja būvei nav specifisku prasību, vienas no ekonomiski izdevīgākajām ir putupolistirola (EPS) plāksnes. Īpaši tās piemērotas minerālas izcelsmes sienu siltināšanā. EPS plāksnes var izmantot arī pagrabu, pamatu, grīdu un jumtu siltināšanai. Putupolistirols ir viegls, ciets, neorganisks materiāls ar zemu ūdens uzsūkšanas spēju, ko iegūst, formējot uzputotas polistirola granulas. Plāksnes ir ļoti izturīgas, laika gaitā nezaudē siltumizolējošās īpašības un nedeformējas. Vācu kompānija "BASF", veicot tehnisko parametru pārbaudi pirms vairāk nekā 50 gadiem būvkonstrukcijā iestrādātām EPS, secināja, ka tehniskie parametri nav pasliktinājušies. Cenas starpība, siltinot dzelzsbetona sienu ar EPS vai minerālvati, var sasniegt pusotru divas reizes."
Materiāla elpošana ir gaisa apmaiņas spēja, kas rāda, cik lielā mērā materiāls laiž cauri ūdens tvaikus, vienlaikus palīdzot izvadīt lieko mitrumu, atgādina N. Rudmanis: "Elpošana šajā gadījumā nozīmē nevis gaisa, bet gan mitruma kustību un šo tehnisko parametru raksturo ūdens tvaika pretestības faktors μ. Piemēram, fasāžu siltinājumā izmantotajam EPS tvaika pretestības faktors μ ir mazāks nekā kokam. Siltumizolācijas uzdevums neatkarīgi no konkrētā materiāla ir nevis laist (elpot) vai nelaist (neelpot) sev cauri gaisu, bet gluži pretēji – apturēt gaisa kustību (gaisa caurlaidību). Lielāka sienas elpošana nozīmē vājāku siltumizolāciju. Putu polistirolam, kas paredzēts vietās ar paaugstinātu mitrumu, piemēram, pamatu un pagrabu siltināšanā, ūdens absorbcija (uzsūkšana) ir 0,7% no tilpuma."
Pēdējā laikā populāras ir putu polistirola plātnes ar pusspundes savienojumu, kas samazina siltuma zudumus caur savienojuma vietām. Kā vienu no vietējā ražotāja priekšrocībām var minēt arī to, ka tad, ja gadījumā trāpās plāksne ar kādu defektu, to var samainīt pie pārdevēja vai zvanīt ražotājam. Piemēram, ar Polijā ražotu materiālu to izdarīt būs grūtāk.
