Lai varētu ķerties pie darba, vispirms jāsagatavo visi nepieciešamie materiāli, un tie ir – grunts, špakteļmasa, sietlente (ja nepieciešams), špakteles, ota gruntēšanai un smilšpapīrs. Kas attiecas uz piemērotākajiem produktiem, tad tie jāizvēlas attiecīgajam segumam, piemēram, gludai un spīdīgai virsmai vajadzētu betona grunti, kas nodrošinās labāku saķeri ar apmetumu. Arī koka virsmām ir speciālas gruntis. Universāls ir rotbands, iekšdarbu apmetums, kas derēs nelielāku caurumu aizlāpīšanai. Špakteļmasai jābūt pareizajā konsistencē – tā nedrīkst būt ne par biezu, ne par šķidru.
Vispirms konkrētā vieta ir jānotīra, tad to var gruntēt, mērcot otu gruntī un brīvi klājot uz sienas. Kad tas izdarīts, jāļauj sienai pilnībā nožūt.
Pēc nožūšanas jāuzklāj sietlente. Parasti sietlenti izmanto reģipša šuvju vietā vai citur, kur plāksnes varētu ''staigāt''. Sietlenti ar lipīgo pusi pielīmē uz virsmas, kur tiks špaktelēts.
Uz sietlentes var klāt sagatavoto špakteļmasu, un to visērtāk darīt ar vidēja lieluma špakteli. Ja špaktelējamā vieta ir liela, tad masu var klāt uz špakteles, lai klājums būtu plašāks un to varētu izdarīt ātrāk. Ar mazāku špakteli varēs viegli aizsniegt mazākas plaisas, tāpēc arī bez tās neiztikt. Savukārt trešā špaktele noderēs masas paņemšanai no trauka. Špakteļmasas klāšanai nav noteiktas kārtības, katrs to var darīt tā, kā pašam šķiet ērtāk, galvenais to klāt vienmērīgi.
Jāgaida, līdz špakteļmasa ir pilnībā izžuvusi, un tikai tad var virsmu slīpēt, lai krāsošanai sagatavotu pilnībā gludu sienu. Visērtāk slīpēt būs ar speciālu slīpēšanas instrumentu, kurā iestiprināts smilšpapīrs (raupjums 120-180).
Noslēgumā atliek vien pārkrāsot virsmu, lai tā saplūstu kopā ar sienas krāsu.
