Latviešu svētnīca – pirtiņa. Vietas izvēle un pirts celtniecība

Latviešu svētnīca – pirtiņa. Vietas izvēle un pirts celtniecība
Foto: stock.xchng

Nebūs skaļi teikts, ka latviešiem pirts vienmēr bijusi gluži vai svētnīca, un tā tas ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Tiem, kas plāno vai gatavojas pirts būvniecībai, būs vērtīgi iepazīties ar pirts nozīmi, piemērotākās vietas izvēli, kā arī svarīgām niansēm, kas jāņem vērā būvniecības procesā.

Pirts nozīme

To, ka latviešiem vienmēr pirts rituāli bijuši īpaši, liecina ne tikai joprojām nepārvaramā vēlme doties pirtī, bet arī tautasdziesmas, ticējumi, kur atspoguļots tas, cik lielā godā tās tika turētas. Mēdz pat teikt, ka pirtij mūsu senči uzticējušies vairāk nekā baznīcai. Konsultējoties ar pirtnieku Edgaru no Pirts-pirtnieks.lv, noskaidrojām, ka mūsdienās pirts rituāli vairs nav tik izplatīti un saunas nedaudz pārņēmušas šī procesa būtību, un pirtsdienas ilgais process nu tiek iziets stundas vai divu laikā, taču nebūtu pareizi salīdzināt pirti ar saunu. Šajā jomā virsroku ņēmušas arī tehnoloģijas, jo savulaik melnās pirtis bija visizplatītākās un to kurināšana bija vesels process, turpretim mūsdienu tehnoloģijas atvieglojušas arī šo procesu. Vaicājot par to, kāpēc mūsdienās ilgie pirts rituāli vairs nav tik izplatīti, pirtnieks kā iemeslus min laika trūkumu. Pirts rituāli tomēr prasa daudz laika un sagatavošanos, turklāt tieši pats process ir tas svarīgākais, ne tikai tas laiks, kas tiek pavadīts karstumā. Tomēr jāatzīst, ka pats pirts baudīšanas process itin nemaz nav mainījis savu būtību, jo pēc pirtnieka novērojumiem, cilvēkiem joprojām patīk to izbaudīt kā enerģijas iegūšanas procesu. Lai arī cik grūta un nogurdinoša būtu bijusi darba nedēļa, pirts rituāls ir tas, kas ļauj atdzimt no jauna.

Piemērota vieta pirtij

Tie, kas lēmuši par labu pirts būvniecībai, var ņemt vērā senlatviešu padomus, būvējot to skaistā vietā, savrup no pārējām ēkām un tuvāk pie ūdens, protams, ja ir tāda iespēja. Ja nu mājas tuvumā nav bijušas ūdenskrātuves, tad tika rakta aka vai dīķis. Ugunsdrošības dēļ pirti ieteicams celt pēc iespējas tālāk no pārējām ēkām, savukārt ūdens tilpnēm ieteicams atrasties pirts austrumu vai ziemeļu pusē. Pirms celtniecības būtu ieteicams arī izpētīt āderu tīklu, lai tā atrastos pareizā vietā, jo tai jābūt enerģētiski tīrā vietā.


Latviešu svētnīca – pirtiņa. Vietas izvēle un pirts celtniecība
Foto: Shutterstock


Pirts celtniecības likumi

Kā jau tas attiecas uz jebkuru būvniecības procesu, vispirms viss ir kārtīgi jāpārdomā, tas attiecas arī uz pirts celtniecību. Tā kā mūsdienās pirts būvniecības iespējas ir patiesi daudz, atliek vien izvēlēties sev piemērotāko un pielāgot savām vajadzībām. Gudri teikts, ka jebkura pirtiņa ir daudzkārt labāka par nekādu, tāpēc nevajag bēdāties, ja nevar īstenot sapņu pirti un nākas samierināties ar ko pieticīgāku.

Gadsimtu senās tradīcijas atstājušas viedus padomus, kas noteikti jāņem vērā, neskatoties uz modernizētajām iespējām. Joprojām tiek uzskatīts, ka guļbaļķu pirtiņas ir tās labākās, jo atšķirībā no akmens vai citiem materiāliem, tā ''elpo'', turklāt caur koku attīrās gaiss un sasilstot atdod siltumu vienmērīgi. Koks vienmēr priecēs ar patīkamu aromātu, enerģētisko starojumu, kā arī veselīgo vidi, un to der ņemt vērā. Pirtnieki iesaka pirts būvniecībā izmantot tieši liepu koku, jo tas ir porains un viegli elpo, arī apse ir ļoti piemērota, bet no skujkokiem jāizvēlas nesveķaina priede. Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka guļbaļķu pirti būvējot, stumbra ziemeļu puse jāliek uz āru, jo tad pirts būs siltāka. Pirts iekšējai apdarei ieteicams izvēlēties liepas, apses vai melnalkšņa dēlīšus. Svarīgi atcerēties, ka koka daļas pērtuvei nekrāso un nelako, citādi koks ''neelpos''.

Kas attiecas uz pērtuvi, nevajadzētu aizrauties ar tās plašumu. Optimālā platība ir 3-7 m2, taču der atcerēties zelta likumu – jo mazāka tā būs, jo vieglāk tajā uzturēt nepieciešamo temperatūru.

Latviešu svētnīca – pirtiņa. Vietas izvēle un pirts celtniecība
Foto: Shutterstock

Praktiski padomi no pirtnieka

Viena lieta ir ņemt vērā teorētiskus padomus, taču dažkārt daudz vērtīgāki šķiet tie, kas gūti no pieredzējušiem cilvēkiem un tieši tāpēc pirtnieks Edgars ar prieku dalās tajā, kas būtu jāievēro katram, kas gatavojas pirts būvniecībai. Svarīgi ir pirti būvēt un iekārtot ne tikai pēc gudrām pamācībām, bet ņemt vērā pirtnieka vajadzības, un tieši par to visbiežāk tiek aizmirsts. Visbiežāk tas attiecas uz lāvu izgatavošanu. Pēc pieredzes, apmeklējot dažādas pirtis, speciālists novērojis, ka mēdz būt neatbilstoši augstumi lāvām, kas neļauj pirtniekam ērti stāvēt un pērt cilvēkus. Pirtniekam perot, jābūt taisnai mugurai, tāpēc, ja lāvas ir pārāk tuvu griestiem, tas nav iespējams. Tāpat griestu augstumam jābūt pietiekamam, lai galva kājād stāvošajiem neatrastos karstākajā daļā. Jāņem vērā, lai būtu vismaz 0,5 metru brīva zona.

Kas attiecas uz pašu pirts procesu, pirtnieks iesaka nepārspīlēt ar temperatūras iegūšanu. Bieži vien cilvēki kurina pirti maksimāli karstu, taču patiesībā tas itin nemaz nav vajadzīgs. Optimālā temperatūra, kas nepieciešama, ir 60-70 grādi, lai varētu pilntiesīgi izbaudīt pirts procesu, esot telpā aptuveni 10-20 minūtes un tādā veidā ejot 5-6 reizes.

Pirtī neiztikt bez pirts slotām, tās pirtnieks iesaka glabāt bēniņos, bet, ja tādu nav, tad tām vislabāk atrasties sausā, labi vēdinātā vietā, kur nespīd tieši saules stari. Tad pirts slotas būs atbilstoši glabātas un pēc tam pienācīgi izmantojamas pirts rituāliem.

Raksta tapšanā izmantota grāmata ''Dziedinošā pirts'' (Gita Baloda, Ziedonis Kārkliņš, ''Zvaigzne ABC'').

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti


Tava Māja iesaka