Daudzdzīvokļu namu balkona vai lodžijas iestiklošana Rīgā – noteikumi un prasības
Foto: Shutterstock

Vairums dzīvokļa saimnieku, kam ir balkoni, šo zonu izmanto kā nelielu pieliekamo, taču arvien aktuālāka kļūst šīs telpas izmantošana citiem, ne mazāk lietderīgiem mērķiem, piemēram, omulīga atpūtas stūrīša vai pilsētas mazdārziņa iekārtošanai. Ja arī tavos plānos, siltajai sezonai sākoties, ir iekārtot balkonu omulīgāk un to iestiklot, svarīgi pirms tam iepazīties ar noteikumiem, kas paredz iesniedzamo dokumentu kārtību un likumus par to, ko drīkst un nedrīkst šajā piebūvē iesākt.

Kā portālu TavaMāja.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka, Rīgā ir 12 000 daudzdzīvokļu māju un 211 000 lodžiju un balkonu. Precīzu aprēķinu gan nav, taču tikai ļoti nelielā daļā no šobrīd iestiklotajām lodžijām šie darbi ir veikti tiesiski un saskaņoti ar būvvaldi. Kā viens no iemesliem – 90. gados valdība aicināja iedzīvotājus iestiklot lodžijas (nenorādot, ka šīs darbības jāskaņo būvvaldēs), lai uzlabotu telpu energoefektivitāti.

Šo konstrukciju stāvoklis ir atkarīgs arī no mājas tehniskajiem parametriem un nolietojuma. Jo vecāka māja, jo sliktākā tehniskā stāvoklī var būt balkoni un lodžijas – sarūsējušas stiprinājuma vietas, drūpošs apmetums vai balkonu plātnes. Tomēr pat vienas mājas balkonu tehniskais stāvoklis var atšķirties atkarībā no tā, kā dzīvokļa saimnieks rūpējas par savu balkonu un kādiem nolūkiem to lieto, tāpēc visa pamatā katram pašam jābūt atbildīgam par savu balkonu vai lodžiju.

Patvaļīgās būvniecības apkarošana nekad nav bijusi un arī pašlaik nav noteikta kā prioritāte valsts mērogā (tās sekas ir cieši saistītas ar sabiedrības tiesībām uz drošības ievērošanu). Pats būtiskākais – nav arī institūcijas, kas informētu sabiedrību par to, kādi būvdarbi ir jāsaskaņo, kādi – nē, un pēc savas iniciatīvas pašvaldību būvvaldes to dara pašas. Tāpēc šobrīd situācija ir tāda, ka lielākā daļa no patvaļīgi iestikloto lodžiju īpašniekiem pat nav bijuši informēti, ka viņi ir veikuši prettiesiskas darbības. Apzinoties šo situāciju, Rīgas pašvaldība šobrīd ir izstrādājusi un nosūtījusi priekšlikumus Ekonomikas ministrijai ar aicinājumu veikt grozījumus normatīvo aktu regulējumā, informē Žūka.

Tikai ļoti nelielā daļā no Rīgā iestiklotajām daudzdzīvokļu namu lodžijām un balkoniem šie darbi ir veikti tiesiski un saskaņoti ar būvvaldi.

Tāpat svarīgi saprast, ka šajā gadījumā tiek domāts par legalizācijas lietderību. Nereti dzīvokļu īpašnieki paši nemaz nav veikuši šo lodžiju iestiklošanu, ir mainījušies dzīvokļa īpašnieki vai īrnieki, un viņiem, visticamāk, būs jādemontē stiklojums, jo katrs iestiklojis pēc saviem ieskatiem, bet par paraugu visai ēkai ir jāņem tas stiklojums, kas saskaņots būvvaldē. Šādos gadījumos kopsapulcē jāvienojas par vienotu risinājumu visām lodžijām un jāstiklo tās no jauna – savukārt tas ir nesamērīgs laika un naudas patēriņš.

''Turklāt jāatceras – ja iestiklošana ir veikta pirms 20 gadiem, ko ir grūti apstrīdēt, ja īpašnieks tā norāda, tad mūsu tiesu prakse pasaka, ka būvvaldei šādu būvniecību nav tiesību pārvērtēt. Tā rezultātā ir patērēti resursi no pašvaldības puses, traucēts īpašnieks un būvvalde tāpat nav tiesīga likt šo būvniecību saskaņot,'' stāsta būvvaldes pārstāve.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti


Tava Māja iesaka
07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus