Foto: Shutterstock
Ar vārdiem siltā grīda saprot sildelementus, kas atrodas zem grīdas seguma, pārsvarā zem flīzēm, lamināta vai kāda cita materiāla. Veidi ir dažādi – var būt gan elektriskās, gan ūdenscirkulācijas sistēmas, bet to ierīkošana un darbības princips atšķiras. Zemgrīdas apsildi mēdz izmantot ne tikai privātmājās, bet arī dzīvokļos, bērnudārzos, skolu sporta zālēs un pat industriālajās ēkās.

Silto grīdu ierīkošana

Zemgrīdas apkuri iespējams ierīkot uz betona, koka sijām, arī uz iepriekš uzliktajām flīzēm. Šāds risinājums ir ērts, ja negribas tās demontēt un telpa ļauj grīdu pacelt apmēram par 30 mm. Elektriskās apsildes materiāli atšķiras, ir arī speciāli paredzēti kabeļi koka, rīģipša, flīžu vai parketa grīdām. Savukārt elektriskais grīdas paklājs Devimat ir kā atsevišķa niša un pavisam vienkārši ieklājams. SIA "DEVI" tirdzniecības vadītājs Rihards Zommers skaidro, ka 30% gadījumu to izmanto renovācijā un 70% gadījumu – jaunajos projektos. Paklājs visvairāk piemērots flīzēm, virs kurām var uzklāt betona izlīdzinošo kārtu, skaņas izolāciju un laminātu, bet koka grīdai tas nederēs.

Svarīgi! Cilvēki maldīgi uzskata, ka, izvēloties zemgrīdas apsildi padomju laikā celtajās mājās, telpas uzreiz piepildīs siltums. Bez kapitālā grīdas remonta ar atbilstīgu siltumizolāciju nav vērts runāt par lietderīgu siltumenerģiju, jo vecajās mājās liela daļa siltuma nonāk apakšējo kaimiņu griestos, nevis paliek dzīvoklī.

Padomi siltās grīdas ieklāšanai

Ieliekot paklāju uz betona grīdas (150 W/m²), temperatūra var būt +21…+24 ºC, taču SIA "DEVI" termoregulatori paredz iespēju sildīt līdz pat +45 ºC. Koka grīdai maksimāli var pieļaut 100 W/m², turklāt liekot speciālus termoregulatorus, kas mēra grīdas augšējo un apakšējo temperatūru. Darbības princips ir vienkāršs, jo, iestatot, piemēram, +26 ºC grīdai, sensors jūt, kad koks sasilst, un automātiski atslēdzas, neļaujot sakarsēt segumu, stāsta Rihards Zommers.

Ierīkojot Deviflex kabeli, uz iepriekš sagatavotās pamatnes (šķembām, betona vai flīzēm) liek putuplastu un virsū klāj armatūras sietu, pie kura stiprina kabeli. Taču likšanas procesā jāizvairās staigāt pa kabeli, kā arī, stiprinot pie armatūras sieta, jācenšas to pārāk asi nelocīt līkumos. Pēc tam lej betonu, sacietējušo masu izlīdzina un tālāk ieklāj paredzēto grīdas segumu.

Ja ūdenscirkulācijas siltā grīda uzklāta uz koka seguma, virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt +27 ºC, uz betona grīdas vai akmens flīzēm – +29 ºC, savukārt baseina, pirts telpās vai vannasistabā jābūt +32…+35 ºC. Dzīvojamajās telpās staigājot pa šādu grīdu, cilvēks nedrīkst just, ka grīda ir silta. Siltuma sajūta pieļaujama tikai vannasistabā un tualetē, kur uzturas īslaicīgi. Viesistabā vai guļamistabā temperatūrai jābūt ap +27 ºC, uzsver SIA "Uponor Latvia" pārstāvis Vladimirs Loiko.

Jaunbūvēs siltās grīdas ierīkošana sākas ar tā saukto melno grīdu. Vispirms sablietē atvestās šķembas vai smiltis, pēc tam liek 10–15 mm putuplasta izolācijas slāni (biezāks putuplasts nodrošina labāku siltuma izolāciju, un siltums nenonāk pazemē). Tad lej betona slāni, uz tā klāj speciālu putuplastu ar gropēm, kurās ievieto un ar skavotāju pieskavo ūdens caurules. Tālāk ir betona izlīdzinošā kārta, uz kuras liek paredzēto grīdas segumu – parketu, laminātu vai flīzes.

Daudzdzīvokļu mājās, it sevišķi agrāk celtajās lietuviešu projekta vai t.s. Hruščova tipa mājās, liela nozīme ir ēkas hidraulikai. Visbiežāk tas ir siltummezgls, kas ir pakalpojumu sniedzēja ziņā, tāpēc darbi jāsaskaņo ar namu pārvaldi vai mājas īpašnieku. Bet, ja dzīvoklī ir elektriskais vai gāzes katls, grīdas ierīkošana ir pavisam vienkārša un jāmaksā tikai par patērēto siltumu.

Ūdenscirkulācijas grīdas ir dažādas, jo paredzētas ne tikai jaunbūvēm, bet arī telpām, ko plānots renovēt. Tātad var ieklāt ne tikai vannasistabās, bet arī virtuvē vai dzīvojamajās istabās. Izmantojot Uponor Siccus 14 mm diametra caurules, kuras ievieto putuplastā ar speciālām gropēm, kā arī alumīnija plāksnes, kas vienmērīgi izstaro siltumu, visa konstrukcija aizņems aptuveni 25–30 mm. Pēc tam jau ar laminātu, parketu vai flīzēm šī kārta veidosies biezāka.

Pietiekama siltuma atdeve

Foto: Shutterstock

Citur Eiropā ļoti izplatīta ir māju elektriskā apsilde, bet Latvijā šādu mājsaimniecību ir samērā maz, jo pie mums elektrība ir dārga un cilvēkus šāds apkures veids nevilina. Ar elektrību apsildāmās grīdas visvairāk izmanto tualetēs un vannasistabās, stāsta Rihards Zommers. Izvēloties tās konkrētai telpai, jāņem vērā iespējamie siltuma zudumi.

Nav nosakāms, cik lielā telpā vērts ierīkot silto grīdu, jo to var darīt gan dušas telpā, gan 50 m² dzīvoklī, taču tad, protams, būs lielākas izmaksas par materiāliem, bet vēlāk – mazāki rēķini par enerģiju.

Svarīgi! Vēl svarīgi apzināties, cik bieži konkrētā telpa tiks izmantota, jo varbūt nav nepieciešams ierīkot ūdenscirkulācijas sistēmu vasaras mājā, kur cilvēki uzturas tikai brīvdienās vai vasarā. Taču pastāvīgā dzīvesvietā siltās grīdas noteikti ir vērts ierīkot, paskaidro Vladimirs Loiko.

Aptuveni 90% jauno privātmāju klientu izvēlas apsildāmās grīdas, bet daudzdzīvokļu jaunceltnēs, projektos, kur klients pats var veikt pārmaiņas būvniecībā, šādu vēlmi izsaka aptuveni 65–70% cilvēku. Jau esošajās mājās to grūti noteikt, jo ir sarežģīti no kopējā siltuma avota panākt nepieciešamo siltuma padevi konkrētam dzīvoklim, tāpēc šādi gadījumi tiek risināti individuāli.

Kas jāņem vērā

Silto grīdu var ierīkot pat vienas dienas laikā, bet, lai to varētu ekspluatēt, jāpaiet aptuveni mēnesim, kad betons būs pietiekami sacietējis. Lai izdotos cerētais – pareizi ieklāta grīda un vēlamais siltums –, jāparūpējas par nevainojamu siltumizolāciju, lai siltums neaizplūstu. Nesalīdzināms šķiet komforts, ko sniedz sajūta, staigājot pa siltām grīdas flīzēm uzreiz pēc izkāpšanas no vannas vai dušas. Taču jāpiebilst, ka jebkura veida elektrības savienojuma darbus vajadzētu uzticēt kvalificētam elektriķim. Ūdenscirkulācijas grīdas ieklāšanu labāk atstāt speciālistu ziņā, bet, ja to vēlas darīt pats, noteikti vispirms jāapgūst pamata zināšanas atbilstīgi ražotāja pamācībām un jākonsultējas ar speciālistu, pat ja tas nav nekas sarežģīts.

Uzstādīšana nav sarežģīta, un to var izdarīt pašu spēkiem, taču nav ieteicams mēģināt ietaupīt uz grīdu ieklāšanu. Aprēķinot telpas platību, jāņem vērā mēbeļu izvietojums, zem kurām nevajadzēs ierīkot silto grīdu. Tas ir būtiski virtuvē vai vannasistabā, kur, piemēram, ir iebūvētie skapji vai dušas kabīne, ko nav nepieciešams sildīt. Rihards Zommers nerekomendē izmantot lētus vai nekvalitatīvus termoregulatorus – šajā ziņā klienti bieži kļūdās, tāpat neiedomājas par siltumizolācijas slāni, jo domā, ka grīda tāpat būs silta.

Kopš seniem laikiem pastāv stereotips, ka āderu vai strāvas ietekmes dēļ dzīvojamajās telpās nav labi likt siltās grīdas, taču tā tas nav. Tagad ļoti populāri ir ierīkot silto grīdu pilnīgi visā privātmājā un to darīt gan pirmajā, gan otrajā stāvā, savos novērojumos par klientu paražām dalās Vladimirs Loiko.

Siltās grīdas izmaksas

Foto: stock.xchng

Izmaksu aprēķini ir aptuveni un nosakāmi individuāli, jo viss sākas ar dažādu materiālu izvēli, ierīkošanu un citām pozīcijām. Vladimirs Loiko lēš, ka atkarībā no grīdas konstrukcijas un nepieciešamajiem materiāliem, tie varētu būt 15–30 eiro/m², ieskaitot uzstādīšanu. Turpretī Rihards Zommers, skaitliski izsakot elektriskās siltās grīdas ierīkošanu 200 m² mājai, kā arī instalāciju, norāda, ka tie ir aptuveni 2500–3000 eiro, savukārt apkurei iztērētā elektrība, piemēram, 2016. gada janvārī maksāja 215 eiro.

Apsildāmās grīdas ir drošs ilgtermiņa produkts. Ražotājs dod 50 gadu garantiju ūdenscirkulācijas grīdām un 20 gadu garantiju elektriskajām grīdām. Šādi termiņi attiecas uz gadījumiem, ja uzstādīšanas laikā ir ievēroti visi normatīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!