Māju lielummānija: cik daudz vai maz telpas patiesībā vajag dzīvošanai

Māju lielummānija: cik daudz vai maz telpas patiesībā vajag dzīvošanai
Foto: Shutterstock

Arvien biežāk nākas dzirdēt ar nožēlu sacīto, ka pirms gadiem pieļauta kļūdaina izvēle, un uzceltā māja nu ir krietni par lielu. Tas ir kā koks ar diviem galiem – pārāk mazs mājoklis rada diskomfortu sadzīvē, savukārt pārspīlēti liels mājoklis citas problēmas, piemēram, liekas izmaksas, uz kurām varētu ietaupīt. Kā atrast zelta vidusceļu un, vai Latvijā valda māju lielummānija, ''Tava Māja'' skaidro arhitekts Gundars Vīksna.

10 gadu laika sprīdis

Par to, vai mājas tiek celtas pārlieku lielas vai tomēr sadzīvei atbilstošos izmēros, varam spriest katrs pats pēc savas vai tuvāko cilvēku pieredzes, tomēr ir interesanti ieklausīties speciālista viedoklī, kas ar to saskaras dienu dienā. Šajā sakarā uzrunājām ''GV Birojs'' valdes priekšsēdētāju un arhitektu Gundaru Vīksnu. Vaicājot par privātmāju būvniecību desmit gadu laika sprīdī un novērojumiem šajā periodā, speciālists skaidro, ka ir mainījušās domas un prasības attiecībā uz ēkas energoefektivitāti un izmantojamiem materiāliem. ''Šodien visi zina, kas ir energoefektīva māja, aptuveni zina, kas ir pasīvā māja un arī, kas ir no ekoloģiskiem vai videi draudzīgiem materiāliem celta māja. Bet tā ir laikmeta iezīme – līdz krīzei arī arhitektiem, vismaz lielam vairumam arhitektu, minētās lietas nebija prioritāro zināšanu sarakstā.'' Lai arī šobrīd sabiedrība šķiet zinošāka būvniecības aktualitātēs, nevarētu teikt, ka manāmas pārmaiņas attiecībā uz ēkas lielumu un telpu sastāvu, skaidro arhitekts.

Optimālais mājas lielums

Gribētos jau domāt, ka ir noteikta optimālā kvadratūra vai veids, kā aprēķināt, cik lielu māju būvēt un kas atbilstu arī pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem dzīvošanas paradumiem, tomēr šajā sakarā arhitekts viennozīmīgi palīdzēt nevarēs, un arī neviens speciālists ne.

Pa nakti mēs guļam, acis mums ir ciet, un apziņa neatrodas guļamistabā, tādēļ pamatoti ir guļamistabas projektēt mazas, bet visu iegūto platības resursu atdot tām telpām, kurās uzturamies kopā ar ģimeni. Gundars Vīksna

''Nevaru definēt nekādus citus kritērijus, kā veselais saprāts un cilvēka spēja pēc pirmās intervijas ar arhitektu savu viedokli, dažkārt es tās pat sauktu arī par kaprīzēm, mainīt. Faktiski vienīgā mēraukla ir naudas maka biezums un tam proporcionālais vai reizēm apgriezti proporcionālais inteliģences līmenis. Bet man ar lieliem pārspīlējumiem nav gadījies sastapties, visi mani klienti ir bijuši saprātīgi un pat ļoti inteliģenti cilvēki. Varbūt man ir šajā ziņā vienkārši paveicies,'' skaidro Vīksna.

Māju lielummānija: cik daudz vai maz telpas patiesībā vajag dzīvošanai
Foto: Shutterstock

Sarunā ar klientu svarīgi izrunāt telpu platību attiecības, lai varētu nonākt pie kāda kopsaucēja. ''Es skaidroju klientiem, ka pa nakti mēs guļam, acis mums ir ciet, un apziņa neatrodas guļamistabā, tādēļ pamatoti ir guļamistabas projektēt mazas, bet visu iegūto platības resursu atdot tām telpām, kurās uzturamies kopā ar ģimeni – dzīvojamās telpas, virtuve, respektīvi, dienas aktivitāšu zonai. Līdzīgas sarunas ir, piemēram, par balkonu otrā stāvā pie guļamistabas ēkai, kas atrodas laukos, meža vai ezera malā. Parasti es uzdodu jautājumu, vai esat pienācīgi izvērtējuši šādas izbūves lietderību. Cik tad bieži gribēsies no rīta pamosties, iet lejā sagatavot kafiju, un tad nest to augšā, lai izietu uz balkona to izdzert? Lejā taču ir terase, dārzs utt. Un tad mēs nonākam pie atzīšanās, ka, jā mums tagad balkons ir, bet tā vienīgā funkcija ir izpurināt putekļus no segām un reizi pa reizei to tīrīt...'' Šādas pārdomas nudien ir vietā, un kaut par tādām lietām liktu aizdomāties katrs arhitekts, interjera dizainers vai cits jomas speciālists, kas lielā mērā tomēr ietekmē to, kādā mājā galu galā cilvēki dzīvos un vai pēc gadiem izdarītā izvēle nebūs jānožēlo.

Lielummānijas cēlonis

''Latvijas, kā jau jaunas valsts iezīme ir tāda, ka naudas daudzums, kas kādam konkrētam cilvēkam pieder, galīgi nav vienots lielums ar cilvēka inteliģences līmeni, mūsu cilvēki daudzkārt vienkārši nav dzīves gudri. Tāpēc arī šāda izrādīšanās un nespēja prognozēt nākotnes riskus. Arī nekritiska attieksme pret savu vajadzību definēšanu – kaut vai mans piemērs par balkonu. Ja salīdzinām izmaksas par šādu balkonu un tā izmantošanas lietderības koeficientu, tad varbūt šis dažus tūkstošus vērtais balkons sanāks pat pati dārgākā lieta visā mājā. Viena uz tā pavadītā minūte izmaksās dārgāk par stundu, kas pavadīta dzīvojamā istabā,'' pārdomas rosina Vīksna.

Māju lielummānija: cik daudz vai maz telpas patiesībā vajag dzīvošanai
Foto: Shutterstock

''Cik ir sanācis būt dažādās zemēs un dažādu cilvēku mājās, arī sekojot līdzi projektu publikācijām profesionālajos medijos, man ir pārliecība, ka kādas valsts sabiedrības kopējais briedums ir tā mēraukla, kas arī šo lietu nosaka. Domāju, ka, piemēram, Skandināvijā proporcionāli ir visai nedaudz ļoti lielu māju, kaut arī naudas uz vienu sabiedrības locekli tur ir krietni vairāk nekā Latvijā. Jā, domāju, arī progresīva nodokļu politika varētu atturēt ambiciozus cilvēkus no zināmām pārmērībām un resursu šķiešanas.''

Cik tad bieži gribēsies no rīta pamosties, iet lejā sagatavot kafiju, un tad nest to augšā, lai izietu uz balkona to izdzert? Gundars Vīksna

Desmitreiz nomēri un tad griez

Tieši arhitekta uzdotie jautājumi bieži vien palīdz izvērtēt par labu vai tomēr pretēji kādām vēlmēm, kas attiecas uz mājas būvniecību. Vaicājot par tipiskām ekstrām, kas patiesībā varētu būt liekas, piemēram, otra vannasistaba, speciālists skaidro, ka tam gan ir pamatota prasība. ''Ja runa ir par trešo vannasistabu, es gan nopietni izjautāju, kas mājās katru nedēļu tīrīs trīs podus, izlietnes un dušas kabīnes. Arhitekta profesionālā atbildība ir ar klientu strādāt, apspriest telpu programmu, telpu lielumus un sastāvu, arī materiālus, kurus izmantosim projektā un ēkas inženiertehniskos risinājumus. Tas, kas no visa tā sanāk, arī ir tas atlikums, kas klientam šajā brīdī šajā situācijā ir vajadzīgs. Vienīgais, ko varu cilvēkiem ieteikt – ja kāds arhitekts tikai uzklausa, neko nejautā un neapspriež, tad varbūt labāk parunāt vēl ar kādu citu.''

Māju lielummānija: cik daudz vai maz telpas patiesībā vajag dzīvošanai
Foto: Shutterstock

Ar arhitektu uz viena viļņa

Var jau visā vainot arhitektu, tomēr ar nožēlu neviens nesastaptos, ja sadarbība ar izvēlēto speciālistu būtu veiksmīga. Un šim aspektam Vīksna liek pievērst lielāku uzmanību, nekā varbūt vairums ieradis. ''Es vienmēr saku, ka ir trīs lietas, kam ir jāsaskan klientam ar arhitektu. Pirmā – arhitekta iepriekš paveiktais citos projektos, kaut vai tā ir ražošanas ēka vai birojs. Jums ir jāpatīk tam, ko arhitekts ir darījis – stils, rokraksts, sauciet, kā gribat, bet viņš varēs uztaisīt tikai to, ko redzat viņa portfolio. Ja liks arhitektam taisīt to, kas viņam nav pieņemami, viņš savu darbu nemīlēs. Vai jums vajag savas mājas projektu, ko arhitekts nemīl, kas tādējādi jau tapšanas laikā ir piepildīts ar sliktu enerģiju?

Otrā – personiskā simpātija un uzticība jau pirmās sarunas laikā. Ja tādas nav, tad vēlāk neizbēgami iestājas iepriekš aprakstītā situācija.

Trešā – cena. Vai sliktas kvalitātes lēts projekts ir tā vērts, lai pēc tāda būvētu sev, savai ģimenei māju daudziem gadiem? Zema cena arī liecina par arhitekta attieksmi pret savu darbu, par pārāk zemu cenu nav un nevar būt pietiekoši daudz laika, lai projektu izlolotu, ar klientu izrunātu un sīkumus precizētu.''

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka