Saliekamas kā klucīši – paneļu mājas, būvniecība un prakse  (9)

Kā jau to vēsta nosaukums, māja tiek būvēta no kādiem paneļiem. Tie var būt koka, dzelzsbetona, gāzbetona un citu materiālu paneļi. Paneļu māja tiek samontēta no kāda lielāka izmēra detaļām, un parasti šādus lielizmēra paneļus izgatavo rūpnieciski. Piemēram, panelī no rūpnīcas var piegādāt gatavu jau veselu mājas sienu utt. Parasti māja tiek sadalīta vairākās daļās, lai to varētu no rūpnīcas aiztransportēt uz objektu un īsā termiņā samontēt kā gatavu māju. Ja māja netiek būvēta pēc paneļu būvniecības principa, tad ēka tiek objektā būvēta, liekot katru būvmateriālu atsevišķi un pa kārtām.

Tā kā Latvijā visai izplatītas ir tieši koka paneļa mājas, vaicājām pēc konsultācijas pie ''Latecohouse'' paneļu māju ražošanas eksperta Aināra Ozoliņa.

Kā jau to var nojaust, šāda tipa māju lielākā priekšrocība ir būvniecības ātrums, kas klasiskos būvniecības paņēmienos būtu krietni ilgāks un līdz ar to, arī dārgāks. Tomēr jomas speciālists Ozoliņš uzsver, ka šo māju priekšrocība esot arī kvalitāte, jo paneļi tiek ražoti slēgtās telpās, kas nozīmē – nav nokrišņu un citu laikapstākļu ietekme, kas nereti mēdz sabojāt būvmateriālus. Ražotnē paneļi tiek ražoti pēc stingras kvalitātes kontroles, kā rezultātā paneļi no rūpnīcas uz objektu tiek nogādāti jau maksimāli gatavi. Ja runā par koka paneļu mājām, paneļi no rūpnīcas uz objektu tiek piegādāti jau ar daļēji pabeigtu ārējo un iekšējo apdari. Tad, kad no rūpnīcas tiek piegādāti jau gatavi paneļi, tad standarta ģimenes māja tiek samontēta neticamā ātrumā – piecu darba dienu laikā. Šādi samontētai mājai pēc montāžas vajag uzlikt jumta segumu, ielikt logus, kurus tehnoloģiski nebija iespējams ielikt panelī rūpnīcā, un pabeigt ārējo un iekšējo apdari, par mājas būvniecības procesu stāsta speciālists.

Ozoliņš stāsta, ka tuvākā viņam zināmā paneļu māja tapusi Skandināvija jau ap 20 gs. 30. gadiem, kur ir pazīstama šī tehnoloģija un tiek plaši pielietota māju būvniecībā. Latvijas teritorijā šī tehnoloģija ir pazīstama tā dēvētajās "Līvānu mājās", kuras 70. gados plaši tika izmantotas jauno ciematu būvniecībā. Protams, šī tehnoloģija ir gadu gaitā attīstījusies un pielietotie materiāli ir padarījuši šo māju būvniecību daudz efektīvāku un kvalitatīvāku.

Ne viens vien gan jau vēlas uzzināt, kas tad ir tie zemūdens akmeņi, jo viss nevar būt tik ideāli. Vaicājot speciālistam par šo māju trūkumiem, vienīgais ierobežojums esot maksimālais augstums, ko drīkst būvēt no koka karkas paneļiem. Ja cilvēks vēlas būvēt māju koka paneļu būvniecībā, tad būvatļaujas iegūšana būvniecībai ne ar ko neatšķiras no klasiskas būvniecības. Vienīgi, lai rūpnīcā varētu saražot māju paneļu tehnoloģijā, tad vajag izstrādāt projektu paneļu ražošanai, kas vairāk ir tehniskie zīmējumi ar precīziem izmēriem un materiālu šķērsgriezumiem.

''Ja cilvēka ir svarīgs ātrums un kvalitāte, tad viennozīmīgi paneļu mājas būtu tas virziens, kurā vajadzētu domāt. Tālāk jau atliek izvēlēties kādu paneļu māju. Sendvičpaneļus parasti izmanto tikai ražošanas ēkām un sabiedriskām ēkām. Privātmājām šie materiāli nav piemēroti dizaina un citu apsvērumu dēļ, tāpēc šis tehnoloģiskais veids, visticamāk, būs jānoraida privātmājas būvniecībai. Dzelzsbetona paneļi ir smagi un parasti privātmājām neizmanto, bet vairāk pielieto daudzstāvu apbūvei, tāpēc visticamāk arī šis būvniecības veids atkritīs, jo cilvēki visbiežāk vēlas vieglas konstrukcijas ēku. Bieži cilvēki izvēlas koka mājas, jo vēlas energoefektīvu, ekoloģisku māju.''

Speciālists skaidro, ka parasti sākumā izvēlas mājas projektu un tad atliek atrisināt pašu būvniecības procesu. Ja būvē māju klasiskajā būvniecībā, tad būvniecības ilgums ir daudzas reizes ilgāks par paneļu mājas būvniecību. Ja ir jākontrolē celtnieki objektā, lai tie kvalitatīvi izpildītu savu darbu, tad ir ļoti sarežģīti vienmēr atrast tam laiku. Tāpēc vienīgais veids, kā iegūt sev vēlamo kvalitāti, ir uzticēties rūpnīcai, kura kontrolētā vidē saražo māju paneļos, kuru īsā brīdī uzmontē un nodod klientam ekspluatācijai. Tā rezultātā iegūst ne tikai laika ekonomiju un kvalitāti, bet ieekonomē arī līdzekļus, jo rūpnieciski ražota māja sanāk lētāka. Mūsdienās kvalitatīvs darbaspēks paliek aizvien dārgāks, skaidro Ozoliņš.

Vaicājot speciālistam, vai var uzbūvēt paneļu māju pēc jebkādas skices, Ozoliņš atzīst, ka varot, jo ikviena māja ir pārtulkojama un saražojama koka paneļos, piebilstot, ka standarta kokmateriālu garums ir ierobežots līdz sešiem metriem, un ja kāda konstrukcija pārsegumam ir jāveido garāka, tad var nākties izmantot līmētā koka konstrukcijas, kas var nedaudz sadārdzināt projektu.

Jebkura mājas būvniecība tomēr prasa arī sagatavošanās darbus un bez vairākām nedēļām māja tomēr nevar tapt gatava. Kas attiecas tieši uz koka paneļu māju ražošanu, vispirms esot nepieciešama ražošanas dokumentācija, ko parasti konstruktors sagatavo divu nedēļu laikā. Pats ražošanas process aizņem vidēji mēnesi, bet mājas montāža prasot vidēji piecas dienas. Pēc montāžas seko apdares pabeigšana no ārpuses un iekšpuses ar grīdas segumu ieklāšanu, krāsošanu, komunikāciju izvilkšanu, un tas aizņem aptuveni mēnesi līdz pusotru. Speciālists arī min, ka apdares darbu izpildes laiks atkarīgs no pielietotajiem materiāliem.

Ja sarēķina visu kopā, tad vidēji vienas mājas ražošanas no sākuma līdz iespējai tajā dzīvot aizņem kādus 2–3 mēnešus, savukārt klasiskajā būvniecībā būtu jārēķinās ar vismaz 8–12 mēnešiem.

Iepazīstoties ar šāda tipa māju būvniecību, gan jau katram ir radies kāds priekšstats, varbūt kāds redzējis šādu veikumu un radies jau kāds iespaids. Vaicājot par biežāk sastopamajiem stereotipiem, eksperts stāsta, ka runājot par koka paneļiem, cilvēki visbiežāk uzskata, ka tas ir neekonomisks būvniecības veids un paņemt "melno" brigādi ir lētāk. Bet reti kurš aizdomājas par gala rezultāta kvalitāti un termiņu, cik ilgs laiks ir pagājis, lai māja būtu pabeigta. ''Esmu vairāk kā 15 gadus strādājis klasiskajā būvniecībā, un esmu ļoti bieži redzējis, ka laikapstākļu un nekvalificēta darbaspēka rezultātā tiek uzbūvēta nekvalitatīva māja, kuru pašam saimniekam nākas apdzīvot. Rezultātā ekspluatācijas izmaksas pieaug, un arī ēkas mūžs samazinās. Ja ēka nav kvalitatīvi nosiltināta, nav pareizi pielietota pielietojamo būvmateriālu iestrādes tehnoloģija, nav pareizi izvēlēti pielietojamie materiāli, tad tas viss iespaido konstrukcijas noturību un arī mikroklimatu iekštelpās. Ja tā būs koka, tad visticamāk konstrukcija pelēs, sāksies trupe utt. Mūra konstrukcijām notiks kaut kas ļoti līdzīgs."

Cilvēkiem šķiet, ka koka paneļu māja ir neizturīga pret vēju un citiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tas ir maldīgs priekšstats, jo saražojot šo māju rūpnīcā, objektā tā tiek samontēta un savstarpēji saskrūvēta, kas beigās iegūst viena monolīta veseluma noturību.

Daudziem šķiet, ka koka mājas ir nenoturīgas pret mitruma ietekmi. Te ir stāsts par tehnoloģiskajiem risinājumiem. Ja māja tiek celta ar pareiziem tehnoloģiskajiem risinājumiem, tad nekādā gadījumā mitrums nevar kaitēt ēkas konstrukcijām. Tas ir stāsts par kvalitāti. Māju ražotājs rūpnīcā strādā pēc atbilstošās tehnoloģijas, kas nodrošina vajadzīgo konstrukcijas aizsardzību no mitruma un citiem blakus efektiem, lai konstrukcija būtu noturīga, kas, protams, sastāda izmaksas. Lai varētu vieglāk salīdzināt, iedomājieties automašīnu, kura, lai salonā neiekļūtu mitrums, tiek apstrādāta ar dažādiem gumijas blīvējumiem. Kas notiktu, ja kāds uztaisītu mašīnu, kas pilda visas funkcijas, bet bez šādiem blīvējumiem? Mašīnā iekļūst mitrums un arī siltums netiek saglabāts,'' salīdzināšanai piemēru min Ozoliņš.

Šāda māju būvniecības prakse arvien pieņemas spēkā Skandināvijā, bet arī citur pasaulē būvniecība pārceļas uz rūpnīcām. ''Viennozīmīgi tas ir saistīts ar izmaksām un arī ar kvalitāti. Vienīgi rūpnīca var nodrošināt kontrolētu ražošanas procesu. Jo vairāk darba objektā, jo vairāk iespēju kaut ko neizdarīt pareizi. Tāpēc, manuprāt, arī Latvijā, lai uzlabotu būvniecības kvalitāti, vajadzētu vairāk domāt par rūpnieciski ražotām mājām un konstrukcijām.''