Caur ērkšķiem uz savu māju. Pieredzes stāsts par mājas būvniecību

Caur ērkšķiem uz savu māju. Pieredzes stāsts par mājas būvniecību
Foto: Shutterstock

Uzbūvēt sapņu māju – izklausās it kā vienkārši, taču patiesībā zem šiem vārdiem slēpjas virkne procesu, par kuriem varbūt sākotnēji nebija ne mazākās nojausmas. Visticamāk katram, kurš lielā mērā pats iesaistījies mājas būvniecībā no pašiem pamatiem līdz gatavai būvei, sagrautas ne vienas vien ilūzijas, gūtas mācības un iekrātas zināšanas. Ar tām labprāt dalās Rolands Klušs, kas izgājis cauri šim procesam no A līdz Z, un ar savas pieredzes padalīšanos, iespējams, aiztaupīs citiem nervus, pievēršoties savas mājas būvniecībai.

Cilvēkam, kam ikdiena saistīta ar mājas būvniecību, arī savas mājas tapināšana tik lielas grūtības nesagādātu, tāpēc šis stāsts vairāk interesēs un noderēs tiem, kam ikdiena nebūt nav ar to saistīta. Vaicājot, cik pašam Rolandam ikdiena saistīta ar mājas būvniecību, atklājas, ka parasti darbi vairāk saistīti ar IT jomu. Taču neskatoties uz ikdienas nodarbošanos, plāns par mājas būvniecību galvā esot ieperinājies jau visai sen. ''Šķiet, ka tā bija 2014. gada vasara, kad ar sievu sākām par to runāt. Bet gala lēmums par mājas būvniecību tika pieņemts 2015. gada vasarā, kad arī sākām pie tā intensīvāk strādāt. Būtībā, no pirmajām darbībām, ka saistītas ar mājas būvniecību līdz ievākšanās brīdim, pagāja viens gads.''

Svarīgi gan piebilst, ka bildēm šeit ir tikai ilustratīva nozīme un nekas no redzamā nav no Rolanda veikuma, tomēr gūtajā pieredzē un padomos ir vērts ieklausīties.

Māju lielummānija

Kā zināms, tad nereti sākotnējās ieceres par savu māju ne vienmēr galu galā atbilst tam, kāds ir rezultāts. Rolanda pieredzes stāsts ir par ģimenes mājas būvniecību, tāpēc sākotnēji iztaujāju, kāda tad bijusi izpratne par to pirmsākumos un vai laika gaitā un tagad, kad tas viss aiz muguras, nekas nav mainījies. Šis nav no tiem stāstiem, kur gala rezultāts pilnībā neatbilst sākotnējām iecerēm. Rolands atzīst, ka tieši tādu māju, kāda tā ir tagad, arī aptuveni bija iedomājies sākumā. ''Sākotnēji viss bija plānots lielāks – ar lielākām istabām, vairāk vietas utt. Šajā sakarā mūs ''pie zemes pievilka'' uzņēmuma ''Somu Māja'' pārdevējs Jānis Lisenko, kurš izskaidroja un arī pierādīja, ka nav vajadzīgas nenormāli milzīgas bērnistabas un citas telpas.

Vienmēr jau ir jāpadomā, kurš to māju tīrīs un kas tajā dzīvos pēc 20 gadiem, kad bērni būs devušies plašajā pasaulē. Visam ir jābūt maksimāli ērtam, funkcionālam un kompaktam. Protams, ir jāatrod tas balanss starp stilu un funkcionalitāti. Varbūt kādam liekas, ka balta siena virs kamīna ir baismīgi stilīga un ka 3 cm dziļa akmens izlietne vannasistabā ir pēdējais modes kliedziens, bet ir jāpadomā arī par to, kā šī siena virs kamīna izskatīsies pēc gada un kā tik seklā izlietnē izskalot mazuļa sašmucēto lācīti vai kā nomazgāt bērnam dibenu? Lietām ir jābūt funkcionālām. Es nesaku, ka nedrīkst sapņot, bet visu vajag ar mēru,'' tā par sava ceļa sākumu mājas būvniecībā stāsta Rolands.

Starp citu, interesantu arhitekta viedokli par māju lielummāniju un praktiskiem ieteikumiem, pirms apsvērt gala lēmumus par mājas būvniecību, lasi šeit.

Caur ērkšķiem uz savu māju. Pieredzes stāsts par mājas būvniecību
Foto: Shutterstock

Ar ko sākt mājas būvniecību?

Kad zemes pleķītis iegūts, ir aptuveni skaidrs, kāda būs māja un it kā varētu sākt ķerties pie praktiskas darbu darīšanas, priekšā vēl dažādi birokrātiski uzdevumi. Te gan Rolands uzsver, ka viss ir atkarīgs no naudas maciņa biezuma un vēlmēm. ''Ja ir skaidra ideja un nav vēlme pašam ''krāmēties'', var noalgot labu dizaineri, arhitektu un atrast cilvēku, kas to visu aizved līdz gatavam rezultātam, un kas varbūt nav sliktākais variants. Bet man bija svarīgi pašam zināt katru naglu un katru "knibuli" savā mājā.''

Diemžēl ar vēlmi uzbūvēt māju vien nepietiek, ir jāsaprot process, kā līdz būvēšanai vispār nonākt, kas jāzina, jāizdara, lai tiktu pie mājas, kādi dokumenti nepieciešami, kādas instances jāiziet utt. Šeit Rolandam talkā nākusi Mārupes būvvalde, ar kuru bijusi visnotaļ pozitīva pieredze.
Un tad jau tālāk viss turpinājies ar ideju un plānu.

Vienmēr jau ir jāpadomā, kurš to māju tīrīs un kas tajā dzīvos pēc 20 gadiem, kad bērni būs devušies plašajā pasaulē. Visam ir jābūt maksimāli ērtam, funkcionālam un kompaktam. Rolands Klušs

''Būtībā, šajā posmā arī ir jāsaprot, kāda māja tiks būvēta – vai tas būs koka karkass vai tie būs bloki, vai tas būs monolītbetons. Kāds būs apkures veids – no šī ir atkarīgs, kādas komunikācijas jāpievelk. Esošo komunikāciju apzināšana zemes gabalam ir ļoti svarīga, jo komunikāciju ierīkošana ir ļoti dārgs process. Tāpat svarīgi saprast, kas būvēs māju – paši vai tiks slēgts līgums ar kādu uzņēmumu, kas to darīs. Mēs izvēlējāmies otro variantu un te nu arī laikam bija mūsu lielākā kļūda visā šajā procesā. Caur rekomendācijām nonācām pie būvnieka, kura nosaukums iepriekš nebija dzirdēts. Kungs ļoti laipni izvadāja pa ražotni. Viss likās tik skaisti. Gala beigās esam apkrāpti par 15 000 eiro, kurus atgūt būs ļoti grūti. Šī izvēle arī bija mūsu lielākā kļūda. Ir jāizvēlas zināms būvnieks, kam svarīga reputācija un ir labas atsauksmes. Jā – šāds līgums būs dārgāks kā ar "mazo, centīgo", bet ir krietni mazāka varbūtība būt apkrāptam. Beigās, jau tas pats vien sanāk – vai samaksā vairāk un dzīvo bez sirmiem matiem, vai nedaudz "nožmiedzies" un sities beigās pa savu jaunceltni pats, lai pabeigtu iesākto, maksimāli iekļaujoties plānotajā budžetā.

Un vēl viens ne mazāk svarīgs lēmums – finansējums. Ja maciņa biezums atļauj 100 procentīgi visu finansēt no savas kabatas, tad nav problēmu, bet, ja jāizmanto kādas kredītiestādes pakalpojumi, tad šis ir aktuāli. Kas interesanti – bankām ne pārāk patīk koka karkasa mājas. Ir pat bankas, kuras neatbildēja uz e-pastiem un pat nebija ieinteresētas tikties, tā par savu pieredzi finansiālajos jautājumos dalās Rolands.

Kopsavilkumam četras būtiskākās lietas – sapratne par procesu, ideja, realizētājs un finansējums. Ja par šo ir skaidrība, tad viss ir ļoti pat kārtībā. Atliek vien saņemties un sākt darīt!''

Caur ērkšķiem uz savu māju. Pieredzes stāsts par mājas būvniecību
Foto: Shutterstock

Lielākie pārsteigumi

Skaidrs, ka mājas būvniecība nav rozēm kaisīts process un laika gaitā atklājas ne viena vien nianse, par kuras eksistenci agrāk nebija ne jausmas. Rolands stāsta, ka neesot bijuši gatavi tik lielai birokrātijai un izdevumiem par papīriem. ''Papīru kaudzes un milzīgi izdevumi, jā – tas bija kaut kas! Katrs apmeklējums, katrs pakalpojums rezultējās ar, kā minimums, 150 eiro izdevumiem un jauniem birokrātijas koridoriem. Man, kā IT cilvēkam, šis šķita pilnībā arhaiski un muļķīgi. Tik daudz papīru un tik daudz informācijas sistēmu. Vēl joprojām līdz galam nesaprotu, kā to izdevies paveikt. Manā skatījumā visam būtu jānotiek vienā informācijas sistēmā. Ir pieteikums būvvaldē, ka gribu būvēt māju, un viss pārējais notiek pēc kaut kāda iepriekš nodefinēta scenārija. Plāni, dokumenti un citas lietas iekrīt katras iestādes sistēmā un viss kārtībā. Es pat nevaru saskaitīt, cik dažādās iestādēs un cik eksemplāros esmu kopējis zemes grāmatas norakstu un topogrāfiju. Pārējais viss – precīzi kā pēc nostāstiem. Ja kaut kas var noiet greizi, tad tā arī notiks,'' ar humoru par savu pieredzi stāsta Rolands.

Pieredze ar meistaru palīdzību

Ja māju būvētu pats no sākuma līdz beigām, skaidrs, ka tas prasītu krietni vairāk laika, tāpēc visbiežāk tomēr pieņemam talkā meistaru palīdzību. Kā Rolandam veicies šajā jomā un kas ietekmē veiksmīgu sadarbību? ''Man jāatzīst, ka nav neviena posma mājas būvniecībā, kurā nebūtu kādu problēmu vai starpgadījumu. Sākot ar mērnieka kļūdu, kad pamatu augstums tika uzdots 15 cm par zemu un beidzot ar stikliniekiem, kuri virtuves sienu atved nokrāsotu krāsā, kuru neesam pasūtījuši. Priecē tas, ka lielākā daļa no meistariem atzīst savu kļūdu un bez ierunām viss tiek izlabots un gala rezultāts ir labs, bet pats process rada divējādas sajūtas.

Protams, jāatceras teiciens: "Kļūdās arī labākie"! Ir dažas lietas, ar kurām cīnāmies vēl šobrīd, kaut arī jau četrus mēnešus dzīvojam mājā. Rekuperācijas sistēma vēl nav sakārtota un ir sajūta, ka mēs esam pirmais klients un mūsu māja ir kaut kas unikāls. Jā, šāda sajūta bija bieži. Bieži vien likās, ka mūsu vēlmes ir kaut kas unikāls un mēs esam pirmie cilvēki pasaulē, kas ir aizdomājušies, piemēram, centrālapkures kamīnam "piejūgt" klāt akumulācijas tvertni. Bet ir arī labie stāsti. Nācās saskarties ar tiešām godīgiem, profesionāliem cilvēkiem, kas visu izdarīja pēc labākās sirdsapziņas, laikā un plānotajā budžetā.''

Es pat nevaru saskaitīt, cik dažādās iestādēs un cik eksemplāros esmu kopējis zemes grāmatas norakstu un topogrāfiju. Rolands Klušs

Ir tāds teiciens – pēc kara visi gudri. Ko Rolands darītu citādāk tagad, kad viss jau ir aiz muguras un pieredzes bagāža iegūta? ''Lai cik labs nebūtu meistars, kurš veic darbu, viss ir jāpārbauda. Pašam (ja ir saprašana) vai jāalgo speciālists. Uzticēties nevar nevienam. Tāda ir skarbā realitāte. Paldies manam tēvam, kurš man ielicis šūpulī tehnisku domāšanu un man ir gan labā roka, gan kreisā (nevis abas kreisās). Es pats varēju pārbaudīt un nokontrolēt veikto darbu kvalitāti. Protams, ne viss bija skaidrs – šādos gadījumos pieaicinājām uzticamu būvuzraugu, kurš nāca talkā ar padomu un labām idejām. Un ir jābūt bezkaunīgam. Gan prasot atlaides veikalos, gan pieņemot darbu. Goda vārds – gandrīz visi pārdevēji mēģina kaut ko iesmērēt un gandrīz visi meistari tevi uzskata par pilnīgu muļķi un mēģina iestāstīt kaut kādas pasakas. Ir jādomā līdzi jebkurā brīdī.

Skaidrs, ka tad, kad viss jau aiz muguras, nemaz negribas atcerēties visas grūtības un šķēršļus, kas kavējuši procesu, taču Rolands silti iesaka piefiksēt darīto. ''Ļoti nožēloju, ka mājas būvniecības procesā nerakstīju blogu. Sāku to darīt jau tad, kad bijām ievākušies. Tāpēc tagad ir ļoti grūti saņemties un to visu atstāstīt, kā arī daudz kas jau ''izkritis'' no galvas. Bet šī gada apņemšanās ir to visu aprakstīt, lai nākamie būvētāji neuzkāpj uz tiem pašiem grābekļiem, kuriem mēs.''

Caur ērkšķiem uz savu māju. Pieredzes stāsts par mājas būvniecību
Foto: Shutterstock

Skopais maksā divreiz

Mājas būvniecība nav lēts process, tas skaidrs katram, kas to uzsāk, taču tomēr katram pienāk brīži, kad uz kaut kā rēķina gribas ietaupīt. Vai Rolands savā pieredzē ko atklājis šajā sakarā? ''Nekur nevajag skaitīt kapeikas. Jebkura kapeiku skaitīšana kādā brīdī atspēlēsies. Ieliksi lētāku/plānāku putuplastu grīdā – būs lielāks gāzes rēķins, uzliksi lētāku žogu – pēc gada iegulsies. Ir jāatrod šis balanss starp cenu un kvalitāti. Ir jādomā arī par nākotni. Varu tikai uzsist sev uz pleca, ka saņēmāmies un ierīkojām t.s. gudro māju. Cik nu maciņš atļāva, automatizējām gaismas, apkuri utt. Šobrīd tas krietni uzlabo gan dzīvošanas komfortu, gan, piemēram, samazina elektrības rēķinu.

Nedrīkst knapināties ap fundametālām lietām: apkure, elektroinstalācija, siltinājums, logi, jumts, durvis utt. Mēbeles, interjers – tās ir lietas, ko var ierīkot laika gaitā. "Iļjiča spuldzīte" gaitenī nekādu lielo ļaunumu nenodarīs, bet slikti siltināta siena gan! Jādomā ar galvu, tad jau viss būs labi!''

Privātmāja – tas nav dārgs prieks

Tas, kurš nekad nav pats gājis cauri mājas būvniecības procesam, nekad nesapratīs to, kas par to visu zina, un otrādi. Un tomēr – rodas dažādi stereotipi abās pusēs. Arī Rolands atzīst, ka sākotnēji uzskatījis: privātmāja – tas ir nenormāli dārgs prieks. Pats savā pieredzē šo stereotipu lauzis. ''Protams, katram ir citādāks ienākumu un komforta līmenis. Daudz esmu domājis un rēķinājis, un gala rezultāts vienmēr bija līdzīgs – celt māju nav tas dārgākais variants.

Es tiešām sen neesmu sekojis līdzi cenām dzīvokļu īres un pārdošanas tirgū, bet pieļauju, ka situācija daudz nav mainījusies. Mēs esam četru cilvēku ģimene un galvenie nosacījumi mītnes vietai bija aptuveni šādi: trīs guļamistabas, divi sanmezgli, viesistaba un kabinets. Pēc šādiem nosacījumiem, meklējot īpašumus, rezultāti bija šokējoši – īres cenas dzīvoklim virs 1000 eiro mēnesī, dzīvokļa cena jaunajos projektos virs 200 000 eiro, bet mājas īres cena vispār neadekvāta! Pirkt jau uzceltu māju – manuprāt, ļoti riskants pasākums.''

Nedrīkst knapināties ap fundametālām lietām: apkure, elektroinstalācija, siltinājums, logi, jumts, durvis utt. Rolands Klušs

Ne vienu vien Rolanda pieredzes stāsta iepazinēju noteikti interesē, cik tad izmaksājusi ģimenes mājas būvniecība. Lai arī visi darbi līdz galam vēl nav izdarīti, līdz šim izmaksās iekļāvušies nedaudz virs 150 tūkstošiem eiro. ''Komunālie maksājumi, ieskaitot internetu, signalizāciju, miskasti ir ap 150 eiro mēnesī, turklāt tas ir ziemas mēnešos. Nedomāju, ka piecu istabu dzīvoklī būtu iespējams šāds maksājums.''

''Visiem, kuri plāno būvēt vai jau to dara – domājiet līdzi! Saglabājiet vēsu prātu, nepieņemiet pārsteidzīgus lēmumus un nebaidieties prasīt padomu speciālistiem vai cilvēkiem, kas tam visam ir gājuši cauri. Pacietība, stipri nervi un labs miegs būs jūsu sabiedrotais. Lai izdodas,'' noslēgumā novēl Rolands.

Ja vēlies sekot līdzi Rolanda pieredzes stāstiem, uzzināt ko vairāk par konkrētiem būvniecības posmiem vai noskaidrot meistarus, kas varētu palīdzēt, iesaku iepazīties ar Rolanda veidoto blogu ''Uzcelmaju.wordpress''.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka