''Koka dizaina centra'' lektors un stila mēbeļu galdnieks Guntars Upenieks sniedz ieskatu āderēšanas jomā, padaloties ar padomiem, kas par jomu jāzina iesācējiem. Par āderēšanu sauc tieši koka imitēšanas mākslu, kas ir tikai viena no dekoratora amata šķautnēm. Āderēšanas galvenā ideja ir imitēt augstvērtīgāku koku sugu uz lētāka pamatmateriāla, un lielākoties āderē priedi un ar lineļļas vai līmes krāsām. Mēbeļu un interjera priekšmetu āderējumā vispopulārākais ir ozols.
Kur redzam āderējumus
Vaicāsiet, kā atpazīt āderējumus? Speciālists skaidro, ka tie galvenokārt sastopami vēsturisko ēku interjeros – uz paneļiem, durvīm, logiem un logu ailēs, griestu plafonos, kā arī uz mēbelēm – lādēm, skapjiem, krēsliem, galdiem, seifiem. Bieži vien, ejot garām kādam priekšmetam, mēs pat nepamanām, ka konkrētais priekšmets ir āderēts, t.i. amatnieks ir panācis vēlamo rezultātu, ka priekšmets ir gandrīz identisks dabīgajam.
Dažādus āderējuma paraugus mēs varam redzēt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Rīgas biržā – durvis, sienu paneļi, Durbes pilī Tukumā – grīdu, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā –mēbeles, un ir vēl daudzi citi paraugi, tikai nepieciešams ieskatīties.
Restauratoram vai amatniekam, kā vēsturiskā mantojuma saglabātājam, sastopoties arī ar attālām koka, marmora interpretācijām, ir svarīgi novērtēt un izprast autora zīmējumu, raksta kompozīciju. Jāpārzina tehniskā un materiālā bāze, dažādi mākslinieciskie un dekoratora amata principi. Restauratori un amatnieki bieži saskaras ar problēmu, ka pietrūkst zināšanas āderējuma veidošanā, skaidro Upenieks.
Kā āderēt pašu spēkiem
Mūsdienās cilvēki, kas domā par ekoloģisku un stilīgu vidi savā mājoklī, arvien biežāk vēlas apgūt dažus āderēšanas pamatprincipus, lai pašu spēkiem interjeru uzlabotu lētā un videi draudzīgā veidā. Jomas speciālists skaidro, ka vislielākā interese ir tieši par durvju un mēbeļu āderēšanu.
Lai izveidotu kvalitatīvu āderējumu, ļoti labi jāpārzina kokmateriāls, kuru vēlas noāderēt. Tas nozīmē, ja vēlas āderēt konkrētu koka sugu, ļoti labi ir jāizprot tās dažādās tekstūras, jo tikai tā var iegūt izcilu gala rezultātu. Tāpat arī šī prasme interesē amatniekus, kas vēlētos to izmantot jaunu mēbeļu, durvju izgatavošanā. Tā var būt pa spēkam arī neprofesionāļiem, kas vēlas paši restaurēt durvis vai interjera priekšmetus.
Izvēloties ekoloģiskas dabīgās lineļļas krāsas, kuras kalpo krietni ilgāku laiku, kā dažādi sintētiskie materiāli, iespējams, gandrīz jebkuru virsmu no jebkāda materiāla imitēt koka izskatā. Piemēram, pašlaik, remontējot vecus dzīvokļus, valda tendence slīpēt vecās, pārkrāsotās koka grīdas līdz pamatmateriālam, ieguldot daudz darba un līdzekļus, lai gan ātrāk un lētāk būtu šādas grīdas viegli pārslīpēt un noāderēt. Nolakojot šādas noāderētas virsmas ar atbilstošu laku, iespējams iegūt pārklājumu, kas droši kalpos vismaz 5-7 gadus. Vienīgā negatīvā iezīme šīm ekoloģiskajām lineļļas krāsām ir to ilgais žūšanas laiks, bet, ja virsmas nepieciešamas pēc iespējas ātrākai lietošanai, var izvēlēties kādus mūsdienīgus, ātri nožūstošus materiālus, piemēram, alkīda krāsas.
Svarīgi mūsdienās ir šīs prasmes nezaudēt, bet nodot nākamajām paaudzēm. Aptaujātie restauratori arī uzskata, ka bieži cilvēki savas nezināšanas dēļ izvēlas āderējumu neatjaunot vai izdara to ļoti pavirši, tādejādi mēs pazaudējam izcilus sava laikmeta vēstnešus, skaidro Upenieks.
Vairāk par āderēšanu var uzzināt, apmeklējot kādu no restaurācijas meistarklasēm. Tuvākās notiks 8. un 9. aprīlī radošajā darbnīcā ''Koka dizaina centrs'' Tukumā, Rīgas ielā 14.
