Krāšņu un kamīnu meistars Māris Kupčs, kam ir 20 gadu pieredzi šajā jomā ''Tava Māja" pastāstīja, ka krāšņu un kamīnu mūrniecība Latvijā ir satraucošā līmenī, īpaši izceļot lauku reģionus. "Ļoti bieži ikdienas darbā saskaros ar gadījumiem, kad klientam ir uzmūrēts pavards, krāsns un tie nedarbojas atbilstoši paredzētajai funkcijai. Šīs būves dūmo, paaugstina ugunsgrēka risku, izplata tvana gāzi vai tieši pretēji – nesilst un neuztur siltumu, tādējādi zaudējot savu jēgu un nozīmi. Un šādi gadījumi notiek visā Latvijā," skaidro meistars.
Skarbā realitāte
Tā kā Māris ikdienā nodarbojas ar krāšņu un kamīnu mūrēšanu, tāpat arī palīdz novērst kādu problēmu apkures sistēmai, dzirdētas un redzētas visdažādākās situācijas. ''Populārākais variants ir, ka meistars, kurš ir uzmūrējis jaunu krāsni, kamīnu vai veicis to remontu, pēc naudas saņemšanas pazūd un pēc norādītajiem kontaktiem vairs nav sasniedzams (mainīts tel.nr. vai adrese utt.). Šajā situācijā vislielākie cietēji ir pensionāri un sievietes, kas maz saprot no šīm tehniskajām niansēm, pilnībā uzticoties meistaram un ieguldot savus ilgi krātos līdzekļus. Tad nu cilvēki ir spiesti samierināties ar dūmiem, ko rada šis nekvalitatīvais darbs. Pats nožēlojamākais ir tas, ka nauda ir iztērēta un lieku līdzekļu nav, tāpēc cilvēki ir spiesti samierināties ar šo situāciju un turpināt dzīvot šādos apstākļos, pat riskējot ar savu dzīvību."
Māris stāsta, ka pēdējos gados redzētas tīrās šausmas, kādos apstākļos cilvēki dzīvo un silda savu dzīves telpu – vienam dūmi iet nevis pa skursteni virs mājas jumta, bet apkārt tam. Podiņu krāsnis, par kuru restaurēšanu vai izbūvi samaksāta barga nauda, izrādās izveidotas pagalam nepareizi, jo podiņi salikti šķībi. Piemēram, vēl nesen Gulbenē Māris centies labot pavardu ar sildmūri, kas mūrēts tik nepareizi, ka kurināšanas rezultātā saimnieki varētu nosmakt dūmos. Tāpat arī redzētas neskaitāmas krāsnis, kas jau no sākta gala ir greizi uzmūrētas, kas nozīmē – ir grūti pat ko labot. Dažus piemērus, ko meistaram nācies pēc tam labot, var aplūkot fotogalerijā (skatīt zemāk). Un to Māris mudina aplūkot, nevis, lai nozākātu kādu par padarīto darbu, bet lai liktu aizdomāties par to, kādas izvēles izdarām. Diemžēl pieeja ''ātrāk un lētāk'' nevar garantēt kvalitatīvu rezultātu. Par katru darbu ir atbilstoši jāsamaksā, galu galā, tas ir ilgtermiņa ieguldījums un labāk jau uzreiz uzticēt darbu profesionālim, samaksājot, kā nākas, nevis pēc tam secināt par kļūdu un pārmaksāt divtik.
Vaicājot meistaram, kas gan ir pienācīga samaksa par šādiem darbiem, Mārim, saprotams, viennozīmīgi grūti pateikt, jo viss ir atkarīgs no tā, kāda ir krāsns, cik sarežģīti vai vienkārši tā uzmūrēta utt. Taču, lai vispār rastos nojausma par ikgadējo darbu samaksu, tad jārēķinās, ka krāsns tīrīšana, kas būtu jādara obligāti, prasīs vismaz 15-20 eiro, līdzīgu summu varētu prasīt arī skursteņslauķi par dūmvadu tīrīšanu. Ja runā par neglazētas podiņu plīts mūrēšanu no nulles, tad šajā gadījumā Māris iesaka rēķināties ar vismaz 1300 eiro, kur ietilpst darbs ar materiāliem.
Kā atpazīt krāpnieku no laba meistara
Lai nevarētu attiecināt teicienu uz sevi ''pēc kara jau visi gudri'', meistars iesaka vispirms uzzināt par potenciālo vairāk, nekā tikai telefona numuru, un pajautāt viņa dzīvesvietu, lūgt uzrādīt mūrētos darbus vai sniegt atsauksmes. ''Ir labi, ja meistars var uzrādīt arī diplomu vai citu viņa prasmju apliecinošu dokumentu. Protams, būs aitas, būs cirpēji, tāpēc nedrīkst zaudēt modrību. Pašiem darbu veicējiem arī vajadzētu izvērtēt savas spējas, jo, ja tu kādreiz esi turējis āmuru rokas vai redzējis, kā kaimiņš mūrē, tas nenozīmē, ka esi krāsns meistars. Tāpēc, iespējams, būtu nepieciešams papildināt un pilnveidot savas zināšanas, lai nākotnē pašiem nevajadzētu slēpties un varētu lepoties ar saviem darbiem un pozitīvām atsauksmēm," mudina Māris.
"Mēs, cilvēki, esam ļoti lētticīgi, bet, ja nebūsim uzmanīgi, šādi gadījumi var beigties ar letālu iznākumu. Vai mēs esam gatavi zaudēt savus ģimenes locekļus lētāka un nepieredzējuša meistara dēļ?"