Mājas atjaunošanā var sastapt dažādus izaicinājumus, un viens no tiem noteikti ir koka grīdas atjaunošana. Var jau nolīgt speciālistus, kas to izdarīs tavā vietā, bet, ja gribas pašam, tad ir dažādas nianses, kuras svarīgi zināt un ievērot. Savā pieredzes stāstā par masīvkoka dēļu grīdas atjaunošanu dalās Filips Baumanis, kurš arī pats atjaunojis māju un vēl dzīvokli, par ko jau iepriekš rakstīja ''Tava Māja''.
Laikam jau beidzot ne tikai daži trakie, bet arvien vairāk cilvēku sāk "atēsties" visas "garšo pēc…" un "izskatās kā" imitācijas. Īstas lietas tiek arvien vairāk novērtētas un kā jebkurā ekonomikā vērtību iegūst tas, pēc kā ir deficīts. Masīvkoka dēļu grīda jau tā ir vērtība, bet labi atjaunota, simts un vairāk gadu veca masīvkoka grīda ir vēl lielāka vērtība, jo nav iespējams aiziet uz veikalu un tādu nopirkt. Vecas grīdas atjaunošana, protams, ir sarežģītāka kā ''uzskrūvējam OSB un lamināts virsū", bet izmaksu ziņā vecās atjaunošana neiznāks daudz dārgāk par jaunu "izskatās pēc…" kārtu no Ķīnas, tā par savu izvēli spriež pieredzes aprakstītājs.
Grīdas atjaunošana remonta gaitā noteikti būs viens no pēdējiem darbiem, jo pēc tam pa jauno grīdu vairs pāri negribēsies ķēzīt ne špakteli, ne krāsas šļakatas. Jāņem gan vērā, ka slīpēšanas procesā radīsies daudz putekļu, tāpēc, ja iespējams – pēdējo sienu krāsas kārtu tomēr vajadzētu krāsot pēc grīdas pabeigšanas.
Vajadzīgā tehnika
''Es teiktu, ka jebkura grīda, kas lielāka par 10 m2, ir tomēr pelnījusi lielās slīpmašīnas īri. Īpaši, ja uz grīdas ir klātas krāsas 80 un vairāk gadu garumā. Slīpmašīnas var izīrēt visos lielākajos tehnikas īres punktos, un tas maksā ap 25 eiro par diennakti + smilšpapīra lentas, kas jāpērk atsevišķi. Vel jārēķinās ar nepieciešamību iemaksāt drošības naudu, kas pēc iekārtas atdošanas tiek atgriezta klientam. Drošības nauda var būt 200-500 eiro apmērā,'' tā par nepieciešamo tehniku stāsta Filips.
"Par spīti nomas cilvēku ieteikumam vienmēr esam lietojuši visrupjāko smilšpapīru (ja atmiņa neviļ tad tas bijis 24. raupjuma). Rupjumu mēra pēc graudu skaita uz vienu cm2, līdz ar to – jo mazāks skaitlis, jo rupjāki graudi. Nomā brīdināja, ka visjaudīgākā slīpmašīna izsitot drošinātājus, bet jāsaka, ka ar to nekad problēmas nebija pie standarta 16A dzīvokļa elektropieslēguma. Tiesa, ir gan vērts izīrēt arī atbilstoša šķērsgriezuma elektrības pagarinātāju un slēgties klāt pie jaunas elektroinstalācijas vai tuvāk pie sadales kārbas, ja objektā ir veci vadi."
Slīpējot noderēs ausu aizbāžņi, ja vien pēcāk dienu vai divas negribas klausīties sinēšanā. Jāņem vērā, ka lielā slīpmašīna tomēr ir smagā tehnika un ar to nebūs iespējams piekļūt ne līdz pašām sienām (paliek 5-10cm josla), ne arī vienmērīgi izslīpēt šaurās arkās un iekšējos stūros. Te lieti noderēs kāda no mazajām slīpmašīnām. Efektīvāka būs leņķa slīpmašīna jeb fleksis, bet ar to var iznākt nelīdzens rezultāts, ja neuzmanīgi strādās. Mazā lentas slīpmašīna dos līdzenāku un vienmērīgāku rezultātu, bet slīpēsies grūtāk un arī lentas iespējams vajadzēs vairāk nekā fleksim diskus. Ja lielajai slīpmašīnai ir putekļus savācošs maiss, tad fleksim tāda nav un lieti noderēs gan aizsargbrilles, gan sejas maska, gan laba ventilācija telpā, kur notiek darbs, vēl visu vajadzīgo nodrošināt iesaka Filips.
Putekļu maisa saturs prasa piesardzību. Īres cilvēks Filipam stāstījis par gadījumu, kad, atnākot no pusdienām, slīpētāji atrada nodegušu slīpmašīnu, jo grīdā bija palikusi kāda neiegremdēta nagla, uz kuras smilšpapīrs bija uzrāvis dzirksteli un ventilators kopā ar putekļiem to nogādāja putekļu maisā, kur sīkie krāsas un koka putekļi nemanāmi sāka gruzdēt un vēlāk aizdegās ar atklātu liesmu. Tāpat jāatceras, ka putekļu maisa saturu nedrīkst izbērt degošā krāsnī vai ugunskurā, jo sīkās daļiņas, sajaucoties ar gaisu, veido gāzei līdzīgu degmaisījumu.
Grīdas atjaunošana soli pa solim
Lai izvairītos no dzirkstelēm, lieki neplēstu smilšpapīra lentas un nebojātu slīpmašīnas ruļļus, pirms slīpēšanas visas naglu galvas ir jāiegremdē. Naglas, protams atradīsies tur, kur zem dēļa ir pamats – pārsedzes koks, tāpēc naglas būs taisnā līnijā uz katras no pārsedzēm. Naglas var lieliski iegremdēt ar metāla dorni un āmuru. Ja tāds nav pieejams – kāda resna skrūve (8-10mm) ar spicu galu arī derēs. Ar āmuru vien trāpīt būs grūti un ap naglu paliks nejauks āmura nospiedums. Jāņem gan vērā, ka PSRS laikos cilvēki ir bijuši izcili radoši. Piemēram, koridorā uz vecās dēļu grīdas bija linolejs, kas pie grīdas bija pielīmēts un pienaglots ar apmēram miljons nagliņām. Tās, protams, jārauj laukā, nevis jāiedziļina, tāpēc uzmanīgi jānovērtē, kuras naglas tur pašus dēļus un kuras ir turējušas kādus inženierbrīnumus, savos pieredzes atklājumos dalās Filips.
Bieza krāsas kārta ātri aizķepē smilšpapīru, tāpēc pirms ķerties klāt ar slīpējamo iekārtu, ir vērts biezāko krāsas kārtu nodedzināt ar industriālo fēnu, ko arī iespējams izīrēt.
Tā kā Filipa gadījumā dēļu grīda bija vairāk kā 100 gadus veca, tad dēļi bija gan izliekušies, gan izdiluši un bieži vien dēļa vidus bija "izmetis kūkumu", bet sāni – iegrimuši dziļāk. Šo var labot, visu "kūkumu" noslīpējot, bet efektīvāk šķita ar lielo slīpmašīnu noslīpēt 85% un atlikušos 15%, kas palika šajās iedobēs, slīpēt ar mazajiem aparātiem, kas vieglāk tiek iekšā bedrēs bez uzkalnu pilnīgas nolīdzināšanas.
Kad grīda atbrīvota no krāsas, visai telpai vēlams vēlreiz pāriet pāri ar smalkāku smilšpapīru uz tās pašas lielās slīpmašīnas, lai iegūtu gludāku un patīkamāku rezultātu. Pie tam šādi izdosies atbrīvoties no sarkanīgās nokrāsas, kas veidojas, sīkiem krāsas putekļiem ieķeroties dēļu raupjajā virsmā.
Kad slīpēšana ir pabeigta, grīda kārtīgi jāiztīra. Te derēs slota un putekļu sūcējs. Nekādā gadījumā mitrā uzkopšana! Tāpat arī visa procesa laikā jāuzmanās, lai uz atklāta koka nenokļūtu ūdens vai cits mitrums. Jāatceras, ka šajā brīdī kokam nav ne krāsas, ne lakas aizsargkārtas un mitrums var iesūkties, atstājot nejauku pleķi.
Kad grīda ir tīra, var ķerties pie lakošanas. Vienmēr labāk izskatīsies matēta nevis spīdīga virsma. Tas attiecas gan uz lakām, gan krāsām. Grīdas lakas gadījumā – jo matētāka, jo labāk. Grīda jālako vismaz divas reizes, vēlams pat trīs vai vairāk. Filipa gadījumā pietika ar 10 litriem lakas 50 m2 telpai, klājot to trīs kārtās. Pēc pirmās kārtas nožūšanas vēlams pāriet grīdai ar smalku rokas smilšpapīru, jo laka pacels augšā mazas atskabargas no grīdas un grīda šķitīs raupja. Tas var palīdzēt, lai neslīdētu kājas, bet raupjumos ķersies putekļi, tāpēc vēlams tomēr pirms atkārtotas lakošanas grīdu nedaudz pieslīpēt. To var atkārtot arī pēc otrās lakošanas.
Parasti pēc pirmās lakas kārtas grīda var izskatīties neviendabīga un pleķaina, dažādām vietām dažādi atstarojot gaismu. Tas tāpēc, ka vecie dēļi ne visur laku uzsūc vienmērīgi, bet pēc atkārtotas lakošanas tas vairs nebūs redzams un varēs jau lieliski novērtēt sava darba augļus.
