Ugunsdroša māja – ko tas nozīmē un kā to īstenot praksē

Ugunsdroša māja – ko tas nozīmē un kā to īstenot praksē
Foto: Shutterstock

Ugunsdrošība mājā ir atkarīga no diviem būtiskiem priekšnosacījumiem – pirmkārt, kā māja ir tikusi uzbūvēta, vai celtniecībā ir izmantoti atbilstoši materiāli, un otrkārt, kā tā tiek ekspluatēta jeb cik atbildīgi rīkojas mājas iedzīvotāji.

Vairums iedzīvotāju uzskata savu mājokli par drošu, bet tieši par ugunsdrošību ir mazāk pārliecināti, liecina "Mājokļa drošības mēneša 2018" ietvaros veiktās aptaujas rezultāti. Tas nozīmē, ka sabiedrība apzinās uguns bīstamību un potenciālās drošības nepilnības savās mājās. ''Gjensidige Latvija'' un Latvijas Ugunsdzēsības asociācija aicina ikvienu izvērtēt sava mājokļa drošību pret uguns nelaimēm un atcerēties par būtiskiem ikdienas ugunsdrošības paradumiem.

Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris informē, ka vislielākā uzmanība ir jāpievērš tiem mājas elementiem un vietām, kur būs saskare ar atklātu uguni un karstumu. "Ugunsbīstamības objekti ir krāsnis, plītis un kamīni, to pieslēgumi skurstenim. Tiem jābūt izbūvētiem ar speciāliem būvmateriāliem un apdares materiāliem, piemēram, dažādiem šamota izstrādājumiem. Un, protams, kurtuves telpa ar tajā izvietotām apkures iekārtām, kurām jābūt izbūvētām atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas paredz ugunsdrošo materiālu – speciālo plākšņu un javas izmantošanu. Šo telpu durvīm jābūt ugunsdrošām," uzsver speciālists.

Māju īpašniekiem obligāti jāseko līdzi ēkas skursteņa stāvoklim, tā stiprinājumiem jumtā un starpstāvu pārsegumos. Izvēloties skursteni, jāpārliecinās, vai tam ir sertifikāts par atbilstību Eiropas Savienības ugunsdrošības standartiem, jānoskaidro arī ražotāja sniegtā garantija. Ekspluatējot metāla skursteņus, svarīgi zināt, kādas ir to savienojuma vietas – ja skurstenis ir valcēts, papildu problēmu nebūs, bet, ja savienojuma vietas ir metinātas, iespējama punktveida korozija.

Mājās ugunsdrošības riska zona ir arī bēniņi, kur visbiežāk ir koka konstrukcijas un dažādi izolējošie un siltināšanas materiāli. Lai palielinātu ugunsdrošību, koka konstrukcijas nepieciešams apstrādāt ar ugunsdrošajiem pārklājumiem – antipirēnu. Siltinātājs jāizvēlas nedegošs (akmens vate). Šajā video materiālā var noskatīties eksperimentu par māju ugundrošību.

Pareiza elektroinstalācija, elektroierīču uzstādīšana un to ikdienas izmantošana ir ļoti svarīgs ugunsdrošībai. Jābūt uzmanīgiem ar lielas jaudas elektroierīču izmantošanu, tajā skaitā elektrisko kamīnu ekspluatāciju. Ikvienam mājas īpašniekam ir jāseko līdzi un jāveic elektroinstalāciju pārbaude atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem.

Ugunsdroša māja – ko tas nozīmē un kā to īstenot praksē
Foto: Shutterstock

Ikdienas steigā cilvēki bieži piemirst par būtiskām darbībām, kas ir nepieciešamas, lai pasargātu sevi un savas mājas no ugunsnelaimēm. ''Gjensidige Latvija'' risku inženieris Juris Puriņš norāda uz būtiskākajām preventīvām darbībām, kas būtu jāveic katram privātmājas iedzīvotājam, lai mazinātu ugunsgrēka risku:

Pievērs uzmanību kārtībai mājās – "apaugšana" ar mantām reizēm var izrādīties bīstama, īpaši, ja tās ir degošas lietas (kastes, grāmatas, vecas avīzes), kas visbiežāk noglabātas pagrabā, bēniņos vai garāžā. Vēlams vismaz reizi gadā sakrājušās lietas izšķirot un pašas nepieciešamākās uzlabāt droši – slēgtos bēniņos vai pagrabā.

Esi uzmanīgs un šķiro atkritumus – viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj ēku iedzīvotāji un kas regulāri kļūst par ugunsgrēka iemeslu, ir izsmēķu pavirša nodzēšana un izmešana pie degošiem materiāliem. Lai mazinātu šādu negadījumu risku, ir nepieciešams šķirot atkritumus un izsmēķus nodzēst pelnu traukā un tikai tad izmest atkritumos.

Elektrosistēmas – Latvijas likumdošana paredz, ka elektrosistēmas pārbaude ir jāveic ne retāk kā reizi 10 gados, lai pārliecinātos, ka elektrosistēma ir kārtībā, tai nav radušies bojājumi vai ir novecojusi. Ja mājās bieži tiek izsisti drošinātāji, jāzvana elektriķim, jo ēkas elektrosistēmā var būt radušies nopietni bojājumi.

Elektroierīces. Ir jāseko līdzi tam, kā ikdienā tiek izmantotas elektroierīces – tās nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez uzraudzības – tējkannas, elektroplītis, gludekļus, u.c. Nedrīkstētu vilkt pagarinātāju zem paklāja, zem radiatora vai gar ūdens caurulēm vai lietot bojātu pagarinātāju – pat neliels bojājums var izraisīt nelaimi.

Dūmu detektori ir obligāta nepieciešamība ikvienā mājā – tā esamība var samazināt ugunsgrēkā bojāgājušo skaitu pat par 75 procentiem. Dūmu detektorus ir ieteicams uzstādīt katrā stāvā un ik gadu jāveic to pārbaude. Par dūmu detektoru nozīmi vairāk lasi šeit.

Ugunsdzēsības aparāts. Lai spētu nodzēst uguni, pirms tas izplatījies, ļoti būtiski, ka mājās atrodas ugunsdzēsības aparāts un ikviens mājas iedzīvotājs ir apmācīts ar to rīkoties. Ikdienā tam ir jāatrodas mājiniekiem zināmā un viegli pieejamā vietā. Ieteicams izvēlēties ABC pulvera ugunsdzēsības aparātu dažādu degošu priekšmetu dzēšanai. Virtuves pannu dzēšanai lieliski piemērots būs ugunsdzēsības pārklājs.

Apkures sistēma ir jāpārbauda katru gadu, pirms apkures sezonas sākšanās. Svarīgi neglabāt degošus vai sprāgstošus priekšmetus apkures katla telpā. Ja mājās ir krāsns vai kamīns, jāuzstāda tvana gāzes detektors, bet, ja mājās ir kāda gāzes iekārta vai arī gāzes apkures katls, ieteicams uzstādīt dabas gāzes noplūdes detektoru.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka