Kārtīgi mājas pamati: kas jāņem vērā, lai ēka nenošķiebtos  (1)

Arī Latvijā reizēm neapdomības dēļ gadās uzcelt māju uz nepiemērotas grunts. Tā mājas daļa, kurai apakšā ir mīkstāka grunts vai arī grunts maina savu ģeometriju, sāk sēsties un šķiebties. "Dobelē padomju laikos bija uzcēluši ķieģeļu trīsstāvu dzīvojamo māju, kuras viena daļa bija uzbūvēta virs nosusināta dīķa. Pēc kāda laika tā mājas daļa, kas atradās virs dīķa, sāka nosēsties. Acīmredzot celtnieki nebija ņēmuši vērā, ka dīķa vietā augsnē zem pamatiem ir dūņas un citi nestabili veidojumi. Plaisu mājas augšstāvā kādu laiku vienkārši aizsmērēja. Pēc tam, kad plaisa sasniedza 5 cm, bija jārīkojas. Ēkas galos uzlika divus metāla švellerus. Cauri ēkai pa iekšpusi novilka divas tērauda troses, kuras pieskrūvēja pie švelleriem un spraugu aizdarīja. Slodze uz pamatiem vienā pusē samazinājās un vairāk ēkas šķiebšanās nenotika," atceras praktiskās būvniecības eksperts Ojārs Skujiņš.

Parasti sienu plaisāšanā vaino slikti izveidotus pamatus. Tomēr piemērs rāda, ka tad, ja sienās rodas plaisas, vaina var būt pašā būvpamatnē. Vienā mājas daļā ir laba grunts, otrā slikta, dūņaina grunts, tāpēc māja sēstas nevienmērīgi. Mājas būvpamatnei var būt augstāka nestspēja vai zemāka. Galvenais, lai grunts pamatne būtu viendabīga un mājas sēšanās notiktu vienmērīgi.

Lai māja labi stāvētu, pirms pamatu likšanas nepieciešams uzzināt augsnes sastāvu. Mājas projektēšanas laikā nepieciešamo konkrētās vietas grunts hidroģeoloģisko izpēti pasūta ģeoloģiskajā dienestā. Speciālisti izdarīs gruntī urbumus, noteiks grunts sastāvu un gruntsūdens līmeni. Atkarībā no tā, kāda grunts ir plānotajā mājas vietā – grants, māls vai kūdra –, būvinženieris izvēlēsies piemērotāko pamatu veidu. Jāatceras, ka mālainās gruntis, kļūstot mitras, ievērojami palielina tilpumu, piedevām māls sala ietekmē var "cilāties". Arī gruntis, kas satur kūdru vai dūņas, ir vājas pamatnes, tāpēc tās jānomaina ar smilti. Pamatnes var veidot, arī mākslīgi apstrādājot grunti, tomēr privātmājas būvniecībā parasti izmanto dabiskās pamatnes, jo mākslīgas pamatnes veidošana ir dārga.

Mājas pamatu veida izvēli ietekmē arī mājas plānojums. Ja paredzēts pagrabs, tad zem mājas sienām būvē lentveida pamatus, kas kalpos arī kā pagraba sienas. Arī dūmenim jābūvē atsevišķs pamats.

Par lentveida pamatiem ekonomiskāki ir stabveida pamati, kuriem mazāks materiālu patēriņš. Sliktās gruntīs ieteicami ir plātņveida pamati, kas, gruntij svārstoties, pārvietojas kopā ar māju. Šādi pamati izmaksā dārgāk, jo tiem ir lielāks būvmateriālu patēriņš. Speciālisti iesaka pamatu veidošanai izmantot arī laukakmeņus, kas bieži atrodas pie mājas. Ielieti betonā, tie tikai uzlabo pamatu stiprību. Ieteicams apkārt mājai izveidot drenāžu, kas gruntsūdeni no pamatiem aizvadīs prom uz kādu zemāku vietu. Tādā veidā tiks novērsta gruntsūdens ietekme uz pamatiem.

Ir vēl cita, mazāk zināma lieta. Pirms pamatu rakšanas nepieciešams mājas plānojumu iekārtot apbūves laukuma āderu režģojumā. To dara tā. Uzaicina profesionālu rīkstnieku un, vadoties pēc apbūves gabala plāna, izveido āderu līniju karti. Projektējot mājas novietojumu, raugās, lai āderu līnijas ietu ārā pa logiem un durvīm. Ja āderu līnijas sakrīt ar sienu līnijām, tas var izraisīt sienu plaisāšanu. Izpētīts, ka āderu vietās māju pamati nevienmērīgi sēžas. Tādējādi saplaisā pamati un sienas. Novērots, ka kokmateriālos var iemesties brants, pat uz mūra var uzmesties sēnīte.

Retāks pamatu nostiprināšanas paņēmiens ir gremdakas. To dara, ierokot vairākus grodus līdz nesošajai gruntij un pieberot tos pilnus ar nestspējīgiem materiāliem. Tālāk mājas pamatus balsta uz aizbērto aku virsām. Pēdējos desmit gados mājas pamatu stiprināšanai izmanto arī skrūvpāļus.

Latvijā daudzviet ir nestabilas gruntis. To sakārtošanai mājas pamatu būvniecībai būtu jātērē lieli līdzekļi. Šādās vietās lieti noder skrūvpāļi. Gan serdeņi, gan skrūves tiek izgatavotas no īpaši izturīga, karsti cinkota tērauda. Skrūvpāļus ieurbj caur vājām gruntīm un balsta blīvajos grunts slāņos. Pēc tam uz skrūvpāļiem būvē pamatu. Tos var izmantot arī māju betona pamatu fiksēšanai sēšanās gadījumos. Vienīgais ierobežojums – skrūvpāļus nevar izmantot ļoti akmeņainās augsnēs.

Skrūvpāļu darbības princips ir vienkāršs – zemē tiek ieskrūvēti pāļi, līdz to lāpstiņas skar stabilu grunti. Ēkas slodze tiek nodota uz skrūvpāļa kātu un tālāk uz tā nesošajām lāpstiņām, kas slodzi novada gruntī. Posmi savā starpā savienoti ar skrūvju savienojuma palīdzību vai metināti. Skrūvpāļu tehniskais aprīkojums ir mazgabarīta, un ar to var ērti piekļūt vietās, kur cita veida tehniku nav iespējams izmantot, piemēram, renovējamu namu pamatiem pagrabstāvā. Izmantojot skrūvpāļus, darbi norisinās ātrāk, jo nav nepieciešama grunts nomaiņa. Tehnoloģija minimāli ietekmē attiecīgās vietas veģetāciju, jo netiek izrakta augsne un darbus iespējams veikt arī ziemā. Parasti skrūvpāļi tiek izvietoti 1,5 līdz 3 metru attālumā viens no otra, Latvijas klimatiskajos apstākļos skrūvpālis ir jāskrūvē ne mazāk kā 1,5 metru dziļumā, bet, pamatojoties uz tehniskajiem noteikumiem, skrūvpāli skrūvē tik dziļi, kamēr tiek sasniegta nestspējoša grunts, kurā tas tiek iedziļināts aptuveni 1,5 metru.

Pirms mājas būvēšanas jāveic grunts hidroģeoloģiskā izpēte, jānosaka grunts veids un gruntsūdens līmenis. Jāveic āderējuma kartējums un attiecīgi jāizvieto mājas plāns. Sliktas gruntis, kas satur augsni vai kūdru, jānomaina ar smiltīm. Ieteicams apsvērt skrūvpāļu izmantošanas lietderīgumu. Mājas būvniecībai izmantot tikai viendabīgu, nostiprinātu dabisko pamatni. Obligāti mālainās gruntīs pamati jāiebūvē dziļāk par grunts caursalšanas dziļumu.

Privātmājai lentveida pamatus vajag būvēt tikai tad, ja zem mājas atradīsies pagrabs, kā arī ierīkot kvalitatīvu horizontālo pamatu hidroizolāciju starp pamatu augšējo daļu (cokolu) un sienām, lai nodrošinātu, ka tās ir sausas. Ja tomēr ēka ir nosēdusies un sākusi pamatīgi plaisāt, var apsvērt "Uretek" grunts stabilizēšanas tehnoloģijas izmantošanu. "PowerPile" pāļi ir piemēroti ļoti vājas grunts stiprināšanai. Šauros pāļus ievieto gruntī pa 50 mm platām atverēm. Pēc tam pāļos iespiež piebriestošo ģeopolimēru. Tādējādi rodas stabili pāļi ar diametru jau līdz 400 mm, kas ieķīlējas gruntī.