Foto: PantherMedia/Scanpix
Protams, visi zina "Instagram" un "Twitter" milzīgo devumu mūsdienu komunikācijas tīklu veidošanā..., bet vai patiešām? Nereti uzņēmumu vadītāji, vēloties skriet pakaļ laikam un jaunajām tendencēm, korporatīvo sociālo tīklu administrēšanai pieņem jauniešus, jo "viņi jau ar tām lietām ņemas". Biznesa portāls "Inc.com" norāda uz 11 iemesliem, kāpēc uzņēmuma zīmola pārstāvēšanu jaunajiem censoņiem tomēr labāk neuzticēt.

Lai gan Latvijā patiešām ir daudz jauniešu, kas labākajā gadījumā ir pat profesionāli skolojušies un spēj veiksmīgi pārstāvēt dažādu uzņēmumu zīmolus interneta vidē, liela daļa tādu tomēr nav. Šeit, tāpat kā visā pasaulē, uzņēmēji bieži palīdzību lūdz saviem, savu radu vai kolēģu bērniem, jo "viņi tāpat lielu laika daļu pavada pie datora un visu jauno ātri apgūst".

Ja uzņēmējdarbības mērķis ir iekarot jauno, trako un hipsterīgo sirdis, tad, iespējams, šāda stratēģija būs trāpīga. Tomēr arī šajos gadījumos vērts apsvērt profesionāļu piesaisti zīmola profila apkalpošanai, norāda "Inc.com".

11 iemesli, kādēļ korporatīvos profilus jauniešiem labāk neuzticēt:

Bērnišķīgums


Foto: DELFI

Salīdzinot ar jauniem cilvēkiem pirms 50 gadiem, kuri ātrāk vēlējās kļūt pieauguši un nostāties uz savām kājām, mūsdienās jaunatne uz to nemaz netiecas, liecina Klarka Univeristātes (ASV) pētījumi. Turklāt lielākā daļa pat nejūtas pieauguši, līdz kamēr kļūst aptuveni 30 gadus veci.

Tā vietā jaunieši ilgāk ir svārstīgi un orientēti uz sevis izzināšanu un pareizā ceļa meklēšanu. Tas, protams, ir labi viņiem pašiem, bet ne viņu darba devējam, jo sociālie mediji - tā ir komunikācija ar plašu auditoriju nobriedušā un atbildīgā veidā

Uzņēmuma interešu uzskatīšana par otršķirīgām


Foto: DELFI

Ja jaunietis tiek pieņemts darbā, jo "viņš jau tajā internetā dzīvojas", tad rēķinieties, ka viņš to dara, tāpēc, ka ir ieinteresēts savu paša profilu apsaimniekošanā un komunikācijā ar draugiem. Līdz ar to sociālajos tīklos aktīva jaunieša algošana vēl nenozīmē, ka arī uzņēmuma zīmola profils tīmeklī būs tik pat aktīvi pārstāvēts.

Tajā pat laikā, ja uzņēmējs par darbu maksā naudu, viņš vēlas būt pārliecināts par rezultātu, kas ir šīs naudas vērta. Tā nu jaunieša algošana sociālo tīklu uzturēšanai var nozīmēt nepārtrauktu viņa darba uzmanīšanu.

Nepietiekams ētikas vai pieredzes līmenis


Foto: Publicitātes foto

Uzņēmuma jaunajam darbiniekam var būt pieredze "Instagram" lietošanā vai "Draugiem.lv" uzņēmumu lapu apsaimniekošanā, bet problēmas visbiežāk sagādā nevis prasmes līmenis, bet publicētās informācijas saturs.

Jābūt pārliecinātam, ka visa publicētā informācija atspoguļo un izceļ uzņēmuma vārdu, jo tik pat labi kādā uzņēmuma profilā nakts vidū var parādīties fotogrāfija, kura bijusi domāta publicēšanai pavisam citur. Lai izvairītos no šāda veida pārpratumiem, visdrošāk ir ieviest visiem zināmus uzņēmuma sociālo tīklu lietošanas noteikumus.

Jaunieša draugi


Foto: Reuters/Scanpix

Teiciens "par cilvēku var spriest pēc viņa draugiem" attiecināms arī uz korporatīvajiem profiliem un tiem "piedraugotajiem" jeb sekotājiem. Profilu sekotāji visbiežāk ir uzņēmuma esošie klienti un vēlamā mērķauditorija, taču sākotnēji profila popularitātes iegūšanai tā apsaimniekotājam vienmēr visvieglāk ir piesaistīt savus draugus, paziņas un citus līdzīgi domājošos.

Labi, ja šī sākotnējā auditorija par korporatīvo profilu runā labu vai nerunā nemaz. Taču, ja sekotāji nav arī uzņēmuma mērķauditorija, turklāt par profilā pausto izsaka ne tos glaimojošākos komentārus, var gadīties, ka sociālo mediju izmantošana zīmola popularitātes veicināšanai jau pašā sākumā cieš neveiksmi.

Darba pieredzes trūkums


Foto: LETA

Nekādi kursi vai apmācības nespēj aizvietot īstu darba vietā uzkrātu pieredzi. Sociālo mediju izmantošana uzņēmuma vajadzībām nozīmē apvienot daudzas ikdienas darbā uzkrātas zināšanas, piemēram, mārketingu, klientu apkalpošanu, sabiedriskās attiecības, kā arī krīzes menedžmentu un zīmola virzīšanu tirgū.

Katra no šīm prasmēm parasti tiek izkopta ilgstošā laika periodā, ikdienā tiekot ar tām galā. Diemžēl reti kurš jaunietis savā līdzšinējā darba pieredzē ir apguvis kaut vienu no šīm prasmēm.

Uzņēmuma mērķu neizprašana


Foto: EPA/LETA

Pirms ķerties pie uzņēmuma pārstāvēšanas plašajā interneta vidē, sociālo profilu apkalpotājam jāizprot uzņēmuma vadītāju definētie mērķi, oficiāli paustā uzņēmuma nostāja dažādos politiskos, sociālos un cita veida jautājumos, uzņēmuma sniegto pakalpojumu vai saražoto preču nianses, to atšķirības no līdzīgiem, kā arī līdz šim īstenotās mārketinga kampaņas.

Lai cik rūpīgi tiktu sagatavots jaunais darbinieks, visas šīs lietas aptvert pāris dienu laikā nav iespējams. Jaunietim, kurš nupat beidzis skološanos, visu uzņēmuma komunikācijas aktualitāšu izprašana var būt vēl ilgāka.

Sliktas komunikācijas spējas


Foto: DELFI

Neatkarīgi no vēstījuma satura, slikta valodas stilistika vai regulāra gramatikas kļūdu ielaišana var graut pat ļoti labi pārdomātu vēstījumu nodošanu mērķauditorijai. Šā iemesla dēļ pirms jaunajam censonim uzticēt uzņēmuma interneta dienasgrāmatas papildināšanu, tomēr labāk pārliecināties par viņa spējām teikumus veidot ne tikai mutiski, bet arī pareizā rakstītā formātā.

Tāpat komunikācijas māksla ietver prasmi lasīt (un rakstīto iepīt) starp rindām, ne tikai visu uztvert un paust burtiski.

Humora izjūta


Foto: PantherMedia/Scanpix

Problemātisks var būt ne tikai humora izjūtas trūkums, bet arī tā esamība. Humors lietišķajā komunikācijā, pat tik šķietami nenopietnā vidē kā sociālie tīkli, var būt bīstams.

Cilvēkiem patīk, ka viņus izklaidē, īpaši tādos portālos, kā "Facebook.com", "Draugiem.lv" un "Twitter". Piemēram, dažāda vecuma cilvēki humoru var izprast nedaudz citādi, līdz ar to jāuzmanās, ka uzņēmuma jaunais interneta vīterotājs tā vietā, lai atstātu patīkamas emocijas, auditoriju regulāri apvaino un samulsina.

Nepietiekama apstākļu analīze


Foto: Mango

Sociālo mediju saprašana nav tas pats, kas to tehnoloģiskā izpratne. Labam speciālistam ir jāprot abi, bet jaunieši lielākoties tiek piesaistīti tādēļ, ka brīvi orientējas "dzelžos", neņemot vērā citas viņu prasmes.

Veiksmīga sociālā mārketinga pārvaldīšana nozīmē prast un īstajā brīdī spēt izmantot gan paša uzņēmuma vēstījumu, gan dažādus interneta instrumentus un situācijas analīzi. Ideāli, ja dažādos sociālajos tīklos ziņojumi un publicētās fotogrāfijas vai video nedublējas, bet veiksmīgi papildina cits citu, turklāt vistrāpīgāk uzrunā konkrēto sekotāju grupu katrā tīklā.

Neprasme iziet no krīzes situācijām


Foto: PantherMedia/Scanpix

Internets ir ideāla vide, lai krīzes situācijās ātri, lēti un efektīgi skaidrotu uzņēmuma nostāju konkrētā jautājumā vai sniegtu informāciju, kas var palīdzēt klientiem. Protams, tas tā ir tikai tad, ja ir pietiekamas prasmes.

Nepieredzējis darbinieks, kurš nepārzina situāciju uzņēmumā vai pat strādā no tā attālināti, krīzes situāciju var pārvērst vēl lielākā komunikācijas katastrofā. Īpaši nozīmīga šajā gadījumā ir spēja domāt vairākus soļus uz priekšu, kas, līdzīgi kā citas prasmes, attīstās, pieaugot pieredzei.

Vēlme kontroli paturēt savās rokās


Foto: DELFI Aculiecinieks

Viena no jaunībai piemītošajām īpašībām ir maksimālisms. Sociālo mediju pārvaldīšanas ziņā tas var izpausties kā "es visu zinu, es visu māku", kā rezultātā uzņēmums var nonākt regulārā konfliktā ar jauno darba ņēmēju. Ļaunākajā gadījumā darbinieks var pat aiziet, paņemot līdzi arī pašus sociālo tīklu profilus.

Lai no tā izvairītos, jānodrošinās, ka visi profili tiek izveidoti uz uzņēmuma e-pasta bāzes, turklāt piekļuves paroles tiem ir zināmas arī citiem par zīmolu atbildīgajiem darbiniekiem. Šādu drošības spilvenu gan vēlams izveidot jebkurā gadījumā - tikpat labi attiecības var tikt sarautas ar jebkuru darbinieku vai uzņēmumu, kas apkalpo sociālos profilus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!