Sandis Žube, TVG produktu menedžeris

– Kas ir antivīruss? Kādi ir antivīrusu programmu darbības principi?

– Antivīrusa programmatūra atpazīst un/vai iznīcina bīstamas programmas vai makrosus, tā skenē cieto disku, elektroniskā pasta pielikumus, disketes, web lapas un citus elektroniskās traffic veidus (piemēram, IM un SMS), meklējot zināmus un nezināmus vīrusus un ļaunprātīgus kodus.

– Kā izvēlēties sev vispiemērotāko antivīrusu programmatūru? Kas ir slikta un kas ir laba antivīrusu programmatūra?

– Pirmām kārtām antivīrusa un drošības programmatūra ir jāizvēlas piemērota sistēmai – mājas datoram tā būs viena, mājas datoram ar interneta pieslēgumu – jau cita. Konkrētas antivīrusa programmatūras izvēli bieži nosaka gaume, zināšanas par konkrētu programmu vai pieradums. Vērtējot antivīrusu programmatūras funkcionālo pusi, jāņem vērā:

  • atpazīstamo vīrusu skaits;
  • jaunu vīrusu atpazīšanas ātrums;
  • antivīrusa programmatūras izplatība;
  • antivīrusa programmatūras datu failu iegūšanas ātrums un ērtums;
  • saderība ar citām drošības sistēmām, piemēram, ar ugunsmūri;
  • uzņēmumos būtiska ir antivīrusu programmatūras pārvaldības sistēmas pieejamība konkrētai programmatūrai.

– Kādas mūsdienās ir antivīrusu programmatūras vājās vietas (vīrusi vai kas cits, ko tās nespēj uzveikt)?

– Mūsdienu izaicinājums antivīrusu ražotājiem ir laiks no vīrusa atklāšanas līdz risinājumam, kā šo vīrusu neitralizēt. Palaikam parādās konceptuāli pilnīgi jauni vīrusi, pret kuriem atrast risinājumu nepavisam nav tik vienkārši. Otra mūsdienu antivīrusu vājā vieta ir kompleksie draudi, kad nav iespējams aizsargāt sistēmu, izmantojot tikai antivīrusu programmatūru.

– Kas īpaši jāņem vērā mājas lietotājiem, aizsargājot savus datus?

– Mājas lietotājiem ir jāievēro tādi paši piesardzības pasākumi kā jebkuram citam. Pat vislabākā antivīrusu programmatūra nepasargās no vīrusu briesmām, ja netiks ievēroti pamata piesardzības pasākumi:

  • lietot piemērotu un vienmēr jaunāko antivīrusu un drošības programmatūru;
  • īpaša piesardzība attiecībā uz failu pielikumiem elektroniskā pasta sūtījumos;
  • pārbaudīt, vai sūtītājs ir tiešām saņemtā elektroniskā pasta autors. Jaunākie vīrusi spēj nosūtīt vēstules tādā veidā, ka par sūtītājs tiek norādīts kāds pazīstams cilvēks;
  • elektroniskā pasta programmām neuzstādīt pielikumu automātisku atvēršanas režīmu;
  • vienmēr iestatīt jaunākos Microsoft programmu drošības jauninājumus;
  • regulāri veidot svarīgu datu rezerves kopijas un glabāt tās drošā vietā;
  • neatstāt disketi diskdzinī, atsāknējot vai aizverot datoru.

– Rupjākās kļūdas darbā ar datoru, kas varētu radīt vīrusu draudus?

– Mūsdienās vislielākos vīrusu draudus rada nezināmu elektroniskā pasta pielikumu atvēršana un neatjaunotas sistēmas – gan antivīrusu programmatūrai, gan operētājsistēmai.

Tests

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!