Marsa izpētes aparāta "Opportunity" zinātniskās komandas vadītājs Stīvs Skvaierss (Squyres) tā saukto "klejojošo akmeni" uz Marsa virsmas atzinis par parādību, kuru NASA zinātnieki nespēj izskaidrot.
Par to Skvaierss paziņoja preses konferencē, kas aizvadītajā nedēļā notika par godu šī kosmiskā aparāta darbības desmitajai gadadienai.
Pēc viņa vārdiem, zinātnieki veikuši akmens spektrometrisko analīzi un noskaidrojuši, ka akmens satur lielu daudzumu sēra un magnija, bet mangāna daudzums ir divreiz augstāks nekā jebkuram citam uz Marsa zināmajam iezim.
Pēc Skvaiersa vārdiem, viņa komandai nav ne jausmas, ko šāds neparasts ķīmisks sastāvs varētu nozīmēt.
Šobrīd tiek izskatītas divas versijas, kas izskaidro negaidīto akmens parādīšanos blakus aparātam "Opportunity". Viena no tām (maz ticama) liecina, ka "klejojošais" akmens tur nonācis meteorītu lietus rezultātā.
Savukārt otra ir ticamāka - "Opportunity" to nejauši varēja aizķert ar riteni, izlauzt no grunts un vilkt aiz sevis. (Tiesa, akmens aparāta priekšā parādījās laikā, kad tas gandrīz mēnesi vienā vietā bija stāvējis nekustīgs.)
"Klejojošo akmeni" šī gada sākumā atklāja Marsa izpētes aparāta "Opportunity" veiktajā fotogrāfijās. Izrādījās, ka 3536. Marsa dienā tā vēl nav, bet 3537. Marsa dienā - jau ir.
"Opportunity" uz Marsa darbojas kopš 2004. gada janvāra. Sākumā tika plānots, ka tas strādās vien trīs mēnešus, bet nu jau pagājuši desmit gadi. Šajā laikā darbu uz Marsa uzsācis arī daudz mūsdienīgāks planētas izpētes aparāts "Curiosity".
Savukārt Marsa izpētes aparāts "Spirit", kas tur tika nogādāts vēl pirms "Opportunity", dažus gadus vēlāk tika pazaudēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
