Speciālisti apgalvo, ka smailiju izmantošana aktivizē tās smadzeņu daļas, kas darbojas tajos brīžos, kad cilvēks skatās uz īstām sejām. Līdz ar to smailiju popularitātes iemesls skaidrojams ar to, ka cilvēka smadzenes tos apstrādā kā īstas sejas.
"Smailiji ir jauna, cilvēku izgudrota valodas forma. Un, lai dekorētu jauno valodas formu, mums galvā formējas īpašs smadzeņu aktivitātes šablons," skaidro psiholoģijas doktors Ouvens Černess.
Zināms, ka cilvēki, kad viņi cenšas izprast sarunu biedra emocijas, daudz vairāk uzmanības pievērš sejām, nevis jebkuriem citiem objektiem, kas nonāk viņu redzeslokā. Tagad pētnieku komanda nolēma pārbaudīt, vai šis apgalvojums atbilst arī gadījumā ar smailijiem.
Lai to noskaidrotu, 20 brīvprātīgajiem tika parādīti smailiji (veidoti no divpunkta, defises un iekavām), kā arī bezjēdzīgas simbolu virknes. Kamēr cilvēki skatījās uz simboliem, zinātnieki fiksēja elektriskās aktivitātes izmaiņas viņu galvas smadzenēs.
Rezultātā tika secināts, ka cilvēki uz smailijiem reaģē tieši tāpat kā uz īstām sejām, turklāt tik viennozīmīgi, ka paši pētnieki bijuši pārsteigti.
"Cilvēkiem nav nekādu iedzimtu neironu reakciju uz smailijiem, jo līdz 1982. gadam nebija nekādu iemeslu, lai simbolu :-) apkopojums aktivizētu tās galvas smadzeņu garozas daļas, kas atbild par seju atpazīšanu.
Tomēr pārsteidzošā kārtā tas notiek, jo tagad mēs zinām, ka divpunkts, defise un iekavas simbolizē seju," skaidro profesors Černess, piebilstot, ka šī mākslīgi radītā neironu reakcija ir ļoti interesants pētniecības objekts.
Smaidīgo dzelteno sejiņu 1963. gadā izgudroja amerikāņu mākslinieks Hārvijs Bols, kuram kāda apdrošināšanas kompānija pasūtīja izveidot attēlu, kas atgādinātu par to, ka kompānijas darbiniekiem vienmēr ir jāsmaida. Bols sejiņas izveidošanai iztērēja 10 minūtes un nopelnīja 45 dolārus.
Savukārt pirmo mūsdienīgu smailiju :-) un :-( autors ir Skots Folmens, kurš tos piedāvāja ieviest, lai nopietnus ziņojumus nošķirtu no jokiem.
Pirmie zināmie smailiji lietoti jau 1862. gadā ASV prezidenta Abrahama Linkolna runas stenogrammā - ar tiem tika atzīmētas vietas, kurās auditorija reaģējusi ar aplausiem vai smiekliem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
