Nosaukts par "mikrobu Pompejiem", šis aplikums uz zobu virskārtas saglabājis baktērijas un mikroskopiskas ēdiena daļiņas, tādējādi izveidojot savdabīgas minerālu kapenes.
Kā parādījusi zobu analīze, mūsu senču cietuši no zobu saslimšanām, kas saistītas ar tām pašām baktērijām, kuras, neraugoties uz nopietnām diētas un higiēnas izmaiņām, nepatikšanas sagādā arī mūsdienu cilvēkiem.
Ar senā cilvēka mutes mikrobiomas DNS analīžu palīdzību zinātnieki atklājuši, ka seno cilvēku ēdienkartē bijuši daži pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi), kuru lietošanu uzturā arheoloģiskie izrakumi līdz šim nebija pierādījuši.
Zobu aplikums ir viela, kas satur baktērijas, un, kad tā kļūst cieta, veidojas zobakmens. Atšķirībā no kauliem, kas pēc apbedīšanas ātri vien zaudē savu molekulāro informāciju, zobakmens iegūst stabilu stāvokli, ļoti labi saglabājot biomolekulas.
Britu, šveiciešu un dāņu zinātnieku grupa uzskata, ka atrastā aplikuma izpēte par mūsu senču dzīvesveidu ļaus uzzināt daudz vairāk, nekā paši zobi.
Speciālistu secinājumi, kas publicēti žurnālā "Nature Genetics", liecina, ka šis atradums izdarīts Vācijas pilsētā Dalheimā.
"Mēs zinājām, ka aplikumā saglabājušās mikroskopiskas ēdiena atliekas un cita draza, taču tas, cik labi ir saglabājušās biomolekulas, ir satriecošs atklājums," izteicies Jorkas universitātes profesors Metjū Kolinss.
Atrasto zobu izpēte ekspertiem ļaus rekonstruēt cilvēka mutes dobuma baktēriju evolūcijas procesu un noteikt parodonta saslimšanas cēloņus.
Lai gan parodontoze diagnosticēta cilvēkiem, mājdzīvniekiem un zoodārza iemītniekiem, savvaļas dzīvniekiem tā nav novērota, kas liek domāt, ka šī mutes dobuma slimība saistīta ar mūsdienu cilvēka dzīvesveidu.
