Kamēr cilvēkiem ir daudz kopīga ar šimpanzēm, cilvēka genotipam ir daudz īpašību, kuru nav citiem primātiem un šīs iezīmes, visticamāk ir ļoti sen notikušas starpsugu pārošanās sekas, uzskata Makartijs, kurš ir viens no pasaules vadošajiem dzīvnieku hibridizācijas pētniekiem.
Viņš pieļauj, ka ir tikai viens dzīvnieks, kuram piemīt visas iezīmes, kas cilvēkus atšķir no to "brālēniem" primātiem.
"Kas tas par dzīvnieku, kuram ir visas šīs iezīmes" – viņš sev uzdod retorisku jautājumu. "Visparastākā cūka," – viņš pats sev atbild.
Makartijs savu pārsteidzošo hipotēzi publicējis paša veidotā mājaslapā. Ģenētiķis arī uzsver, ka tā ir tikai hipotēze, bet viņš nāk klajā ar pārliecinošiem pierādījumiem tās apstiprināšanai.
Pašlaik zinātnieki uzskata, ka šimpanzes ir cilvēka tuvākie radinieki un šī teorija ir pārliecinoši apstiprināta ar ģenētisko pētījumu rezultātiem.
Tomēr, kā norāda Makartijs, neskatoties uz ģenētiskajām līdzībām, ir virkne anatomisku īpašību, kas abas sugas atšķir. Atšķirīgās īpašības, tostarp, āda, ko neklāj biezs apmatojums, uz āru izvirzīti deguni un apjomīgas skropstas ir tās iezīmes, ar ko atšķiras cūkas.
Tāpat ir virkne ne mazāk acīmredzamu, bet arī ne mazāk neticamu cilvēku un cūku līdzību abu ādas un orgānu struktūrā, norāda zinātnieks.
Cūkas āda un sirds vārstuļi var tikt izmantoti medicīnā, jo tie ir savienojami ar cilvēka ķermeni.
Makartijs uzskata, ka cilvēks varētu būt secīgas vairāku savstarpēju šimpanžu un cūku paaudžu pārošanās rezultāts, jo cilvēks ir vairāk līdzīgs šimpanzei.
Tas tāpat palīdz izskaidrot hibrīdu neauglības problēmu. Makartijs norāda, ka nav patiess apgalvojums, ka visi hibrīdi ir neauglīgi, jo daudzos gadījumos dzīvnieki hibrīdi ir spējīgi radīt pēcnācējus ar to sugu pārstāvjiem, kas ir viens no viņu vecākiem – tēvs vai māte.
Makartijs uzskata, ka pēc vairākām paaudzēm hibrīdi varētu kļūt tik stipri, lai savstarpēji radītu pēcnācējus.