11.Saeima

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savas oficiālās vizītes Azerbaidžānā ietvaros ceturtdien Latvijas vēstniecībā Baku tikās ar Azerbaidžānā dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešiem, informēja ministrijas preses un informācijas nodaļa.

Sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 71,12% jeb 1 098 847 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Vēlētāju lielās aktivitātes dēļ Frankfurtes Vēlēšanu komisijai nācies kopēt vēlēšanu zīmes, informēja organizācijas "Latviešu kopība Vācijā" valdes priekšsēdis Nīls Ebdens.

Zatlera reformu partijas līderis Valdis Zatlers uzskata, ka Latvijas sabiedrībā ļoti nepieciešama saliedētība, tāpēc ir svarīgi, lai pēc referenduma par krievu valodas statusu latvieši nebūtu naidīgi noskaņoti pret krieviem, bet krievu tautības cilvēki nesekotu "maldu līderiem", saliedētos un būtu kopā ar latviešiem.

Jaunais Nodokļu atbalsta pasākuma likums, kas nodokļu maksātājiem ar parādiem piedāvātu lielākās daļas uzkrāto nodokļu parādu procentu un soda naudu atcelšanu apmaiņā pret parāda pamatsummas samaksāšanu, varētu stāties spēkā šā gada 1.jūnijā, pieļāva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.

Līdz piektdienai Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā pieteikušies 49 gaidāmās tautas nobalsošanas par krievu valodas statusa maiņu brīvprātīgie novērotāji, informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ( VL-TB/LNNK ) saistībā ar krievu valodas referendumu izdevusi speciālu avīzi gandrīz miljons eksemplāros, kuru jau tuvākajā laikā plāno izplatīt visām iespējamajām privātpersonām, pastāstīja VL-TB/LNNK ģenerālsekretārs Gatis Sprūds.

Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina visus politiskos spēkus un arī Konstitucionālo tiesību komisiju iesaistīties diskusijā par iespējamām izmaiņām Satversmē vai jaunas konstitūcijas izstrādi, bet viņš pats konkrētus priekšlikumus nesniegs, jo tas neesot atbilstoši Valsts prezidenta amatam, teikts prezidenta paziņojumā par turpmākajiem soļiem valsts pārvaldības modeļa pilnveidošanai.

Saeima ceturtdien pēc vairāk nekā stundu garām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz aizliegt darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) piesardzīgi izturas pret prezidenta Andra Bērziņa rosinājumu sākt jaunās konstitūcijas izstrādi, norādot, ka "tas nav nekāds labais signāls – rakstīt jaunu Satversmi – tajā brīdī, kad mums ir risināmi tik tiešām svarīgi valsts attīstības jautājumi".

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un reklāmu izvietošanu par maksu radio un televīzijā vajadzētu aizliegt, - šādu priekšlikumu topošajam jaunajam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iesnieguši partijas "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji.

Tikai pērn vasarā dibinātajā Zatlera reformu partijā ( ZRP ), kas ieguva parlamentā 22 vietas un pamanījās uzreiz zaudēt sešus ievēlētos deputātus, rūgst neapmierinātība ar autoritārismu un aug vēlme pēc pārmaiņām, pirmdien ziņo laikraksts "Neatkarīgā", atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu ZRP biedru saraksti.

Jau šoruden politiski aktīvu cilvēku grupa varētu savākt 10 000 vēlētāju parakstus, lai rosinātu referendumu par 11.Saeimas atlaišanu, prognozē Saeimas "Saskaņas centra" frakcija priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins .

Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas mainīt valsts pārvaldi, veidojot mazāku izpildvaru ar lielākām pilnvarām un, iespējams, pat samazinot Saeimas deputātu skaitu un piesaistot to iedzīvotāju skaitam.

Saeimas neatkarīgo deputātu grupa jeb " Olšteina sešinieks ", kas otrdien kā pēdējie tikās ar Valsts rezidentu Andri Bērziņu viņu ierosinātajā sarunu sērijā ar politiskajiem spēkiem par valstij svarīgajiem jautājumiem, ar prezidentu bija vienisprātis, ka pēc 18.februārī gaidāmā valodas referenduma nepieciešams risināt "reālas lietas", piemēram, ekonomikas attīstības jautājumus.

Pēc Latvijas ārstu biedrības (LĀB) iniciatīvas sasauktajā Saeimas Sociālās un Aizsardzības komisiju kopsēdē nolemts veidot deputātu darba grupu, kas vērtēs vairākus LĀB priekšlikumus alkoholisma apkarošanai, tai skaitā arī iespēju paaugstināt minimālo vecumu, no kura atļauts pirkt alkoholu.

Pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atsevišķa valsts finansēta īpaša kampaņa nebūs, par to pirmdien pēc koalīcijas sēdes informēja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Rīgas domes (RD) opozīcijā esošās " Vienotības " deputāti uzskata, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) jāatkāpjas no amata, jo viņš, gaidāmajā referendumā, plāno balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, teikts "Vienotības" paziņojumā.

Pēc piektdienas Satversmes tiesas (ST) lēmuma neapturēt 18.februārī paredzētā "valodas referenduma" norisi lieliem riskiem veiksmīgai referenduma norisei vairs nevajadzētu būt, atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars .

Premjers Valdis Dombrovskis (V) jau pirmdien koalīcijas padomes sēdē aicinās koalīcijas partnerus pārrunāt iespējamo kampaņu, lai aicinātu pilsoņus 18.februārī gaidāmajā referendumā balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) lēmumu nepiemērot pagaidu noregulējumu un neapturēt 18.februārī paredzēto tautas nobalsošanu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, pieteikuma iesniedzēji partija " Vienotība " un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā un "aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", teikts abu politisko spēku paziņojumos.

Satversmes tiesas (ST) otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts, piektdien pavēstīja ST.

Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš apšauba, ka Satversmes tiesa (ST) pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma varētu ierosināt lietu par valodas referenduma atbilstību Satversmei, un pat ja lieta būs ierosināta, Endziņš šaubās, ka ST varētu apturēt referendumu par oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai.

Piektdien pulksten 11 notiks Satversmes tiesas (ST) otrās kolēģijas sēde, kurā tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu, vai ierosināt lietu pēc Saeimas deputātu pieteikuma, kurā lūgts arī apturēt 18.februārī ieplānoto referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.