Centrālā Statistikas pārvalde

2012.gadā nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu mājsaimniecības locekli pietrūka 66 latu, kas praktiski ir tikpat cik 2011.gadā, kad izdevumu segšanai vienam cilvēkam pietrūka 67 latu, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis interesantus faktus par to, kādas ir mūsu sievietes, viņu paradumi un veselība, portālu "Delfi" informē centra pārstāvji.

Mājokļa uzturēšanas izdevumi pērn sasnieguši 90 latus mēnesī, kas ir 17,2% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Nodarbināto skaits Īrijā pērn palielinājās pirmo reizi kopš finanšu krīzes 2008.gadā, liecina trešdien publiskotie oficiālie statistikas dati.

Vairs nav šaubu, ka Latvija izpildīs gada vidējās inflācijas Māstrihtas kritēriju, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Finanšu ministrija (FM).

2011.gadā nabadzības riska indekss atkal sācis pieaugt un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedzis 19,4% - 394 500 cilvēki jeb katrs piektais iedzīvotājs, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

2011.gads bija pirmais gads, kad pēc lejupslīdes divu gadu garumā laikā - 2009. un 2010.gadā, atkal sāka augt mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi. Tie 2011.gadā faktiskajās cenās palielinājās par 6,8% un sasniedza 213 latus uz mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 13 latiem vairāk, nekā 2010.gadā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2012. gada septembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 3,9%, tai skaitā vietējā tirgū - par 2% un eksportā – par 5,5%. Gada laikā apgrozījums gan pieaudzis par 7,6%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 0,1%. Vidējais preču cenu līmenis mēneša laikā nemainījās, bet pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,3%, pirmdien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Mēneša algu līdz 200 latiem pēc nodokļu nomaksas Latvijā trešajā ceturksnī saņēma 32,2% strādājošo. Šādas algas saņēmēju īpatsvars šogad gan pakāpeniski samazinās, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada septembrī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums palielinājās par 11,3 miljoniem latu un deviņos mēnešos bija 341,3 miljoni latu. Tostarp pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā veidoja 306 miljonus latu, bet pašvaldību konsolidētajā budžetā – 35,4 miljonus latu, portālu ”Delfi” informēja Finanšu ministrijā (FM).

Augustā gada inflācija būs 1,8-1,9% robežās, lēš banku ekonomisti.

Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, paredzēts pētīt iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskās dzīves norisēs. Latvijā iedzīvotāju iespējas īstenot dažādas ikdienas aktivitātes pētīs Centrālās Statistikas pārvalde (CSP), par to iepriekš rakstiski informējot iedzīvotājus.

Šā gada pirmajā pusē pieaudzis pa dzelzceļu un autoceļiem pārvadāto kravu apjoms, bet nedaudz samazinājies ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par transporta darbības rādītājiem.

Kopš izmaiņām Imigrācijas likumā, ar kurām ārvalstu rezidentiem tika dota iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, veicot ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, bankās vai iegādājoties nekustamo īpašumus, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) teritorijā netiešā veidā ir investēti vairāk nekā 200 miljoni latu, kas ir vērtējams kā nozīmīgs atbalsts Baltijas lielākā reģiona attīstībai kopumā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais IKP novērtējums.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu būs audzis 5,4%-5,7% apmērā, lēš biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie banku eksperti.

Statistikā ekonomikas kāpumus vai kritumus visātrāk novērtējam pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņām. Latvijā IKP kāpums pēc krīzes atsākās 2011. gada sākumā, bet tas būtu noticis agrāk un straujāk, ja vien to nebremzētu investīciju trūkums.

Latvijā šogad pirmajos trijos mēnešos importēja 244,3 tūkstošus mobilo tālruņu, kas ir par 6,2% jeb 14,2 tūkstošiem tālruņu vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā laika periodā, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Spānijas Centrālā statistikas pārvalde oficiāli apstiprinājusi jau otrās recesijas sākumu valstī pēdējo trīs gadu laikā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,3–0,5%, aģentūrai BNS prognozēja banku analītiķi.

Turpinot apstrādāt tautas skaitīšanas datus, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir precizējusi Latvijas iedzīvotāju skaitu – iepriekš lēstajiem 2 067 887 iedzīvotājiem klāt nākuši vēl 2484 cilvēki, tādejādi Latvijas ļaužu skaits pērn 1.martā bija 2 070 371 cilvēks, portālu "Delfi" informēja CSP.

Lai gan nodarbinātības līmenis Latvijā pēc trīs gadu ilga krituma pērn sācis pieaugt, sasniedzot 55,3%, tas joprojām ir par 7,3 procentpunktiem mazāk nekā pirmskrīzes līmenī 2008.gadā, kad nodarbināti bija 62,6% darbspējīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.