Eiropas Centrālā banka

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu par tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) jauno fiskālās disciplīnas līgumu.

Lai gan izskanējusi informācija par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) vēlas citādāk rēķināt eirozonas vidējo inflāciju, kas nostādītu Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gadā zem jautājuma zīmes, Latvijai ir iespējams pārliecināt atbildīgās Eiropas institūcijas par sev labvēlīgu metodiku, LNT raidījumā "900 sekundes" pauda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Eiropas vienotās valūtas eiro kurss kopumā šonedēļ noturējās iepriekš sasniegtajos līmeņos. Tomēr nedēļas vidū redzēto valūtas kursa kāpumu nedēļas beigās dzēsa Spānijas obligāciju likmju celšanās un tirgus šaubas vai Eiropas Centrālā banka (ECB) šoreiz palīdzēs.

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā ziņu aģentūrai "Agence France Presse" (AFP) ir kritizējis Eiropas Centrālo banku (ECB) par Māstrihtas kritēriju "izkropļošanu" ar nolūku kavēt jaunu dalībvalstu iestāšanos eiro zonā un aizstāvējis Latvijas gatavību iestāties eiro zonā 2014.gadā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi.

Zatlera reformu partija (ZRP) šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijai iesniedza priekšlikumus Fiskālās disciplīnas likuma projektam, kuri paredz neatkarīgas Fiskālās disciplīnas padomes izveidošanu, informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.

Mazumtirdzniecības apgrozījums februārī ir sarucis, bet ar soli, kas ir mazāk nekā puse no janvārī notikušā lēcienveidīgā kāpuma. Pārdošanas apjoms februārī pret janvāri sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 2.2%, bet joprojām ir par 3.1% augstāks nekā pērnā gada beigās.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nav apmierināts ar veidu, kā Eiropas Centrālā banka (ECB), aprēķinot Māstrihtas līgumā noteiktos inflācijas un ilgtermiņa procentu likmju kritērijus, tajos ieskaitot arī grūtībās nonākušo un starptautisko finansiālo palīdzību saņēmušo eirozonas valstu rādītājus, tādējādi apgrūtinot Māstrihtas kritēriju izpildi Latvijā.

Lai gan izaugsme ASV ekonomikā ir zemāka par ilgtermiņā sasniedzamo, un Ķīnas ekonomika šogad augs lēnāk nekā iepriekšējos gados, tomēr abas pasaules lielākās ekonomikas turpina būt par motoru, kas virza uz priekšu pasaules ekonomiku.

Ja naftas cenas pasaulē saglabāsies tikpat augstas vai turpinās pieaugt, veicinot inflāciju, tad valdībai un arī Saeimai būs ļoti nopietni jādomā par pasākumiem cenu kāpuma bremzēšanai, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs . Tāpēc viņš aicinās valdību uz sarunām par cīņu ar inflāciju, un rosina mazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch" paaugstinājusi parādu krīzes māktās Grieķijas kredītreitingu no "RD" līmeņa jeb selektīvā defolta līdz "B-", nosakot stabilu nākotnes prognozi. Šī ir pirmā reize kopš 2009.gada, kad Atēnu kredītreitings ir uzlabots, nevis pazemināts.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pasliktinājusi eirozonas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikas prognozi – iepriekš eirozonas ekonomikai 2012.gadā prognozēta izaugsme 0,3% apmērā, bet tagad tiek lēsta recesija jeb IKP samazinājums 0,1% apmērā, preses konferencē paziņoja ECB vadītājs Mario Dragi, vēsta "RIA Novosti".

Eiro zonas ekonomikā ir iestājusies tā dēvētā maigā recesija, otrdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Grieķijai, iespējams, līdz 2015.gadam būs nepieciešama papildu starptautiskā palīdzība vēl 50 miljardu eiro (aptuveni 35miljardu latu) apmērā, ziņo ārvalstu masu mediji, atsaucoties uz "Spiegel" svētdienas publikāciju.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" samazināja parādu māktās Grieķijas kredītreitingu līdz viszemākajam līmenim "C", kas norāda - valsts ir uz defolta robežas, vēsta ārvalstu masu mediji.

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica starptautiskās biznesa konsultāciju firmas "Alvarez & Marsal" banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis .

Eiro zonas valstu finanšu ministri otrdienas rītā sanāksmē Briselē apstiprināja jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 130 miljardu eiro (91,4 miljardu latu) apmērā, pavēstīja vairāki ziņu avoti.

Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs piektdien pauda sašutumu par Grieķijas nespēju bez kavēšanās panākt stingru taupības pasākumu pieņemšanu, kas tai pavērtu ceļu uz jaunā 130 miljardu eiro (91 miljardu latu) vērtā starptautiskā aizdevuma saņemšanu no Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā Valūtas fonda ( SVF ) un Eiropas Centrālās bankas (ECB).

Pasaules akciju tirgi un eiro kurss ceturtdien pieauga, jo tika saņemtas ziņas, ka Grieķijas valdošajā koalīcijā ir panākta pilnīga vienošanās par taupības pasākumiem un reformām, kuru īstenošanu pieprasa Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds apmaiņā pret starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.

Eiropas Centrālā banka ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi.

Grieķijas lielākās arodbiedrības otrdien uzsāks 24 stundu streiku, protestējot pret valdības plānotajiem un starptautisko aizdevēju pieprasītajiem taupības pasākumiem, informē ārvalstu masu mediji.

Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka - svētdien sāka izšķirošās sarunas par jaunu aizdevuma programmu parādu māktajai valstij. Turpinās arī Grieķijas sarunas ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, informē aģentūra "RIA Novosti".

Šo pirmdien notikušajā kārtējā ES samitā 25 ES dalībvalstīm (izņemot Lielbritāniju un Čehiju) izdevās vienoties par "fiskālā kompakta" (starpvalstu līguma) pieņemšanu, kurā ES valstis apņemas ievērot vēl stingrāku budžeta disciplīnu. Valstīm šis līgums ir jāratificē līdz 2013. gada janvārim. Būtiski arī, ka tika panākta vienošanās par jaunā problēmās iekļuvušo eirozonas valstu glābšanas instrumenta - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iedarbināšanu no šī gada jūlija paralēli jau esošajam Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentam (EFSF), kas kopumā glābšanas pasākumiem ļaus novirzīt 750 miljardus eiro.

Ir svarīgi, lai fiskālās atbildības likums tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk – šādu viedokli "Ekonomistu Apvienības 2010" rīkotajā diskusijā par fiskālās disciplīnas jautājumiem pauda tās prezidents  Ojārs Kehris .