Alīna ir aizrautīga ceļotāja, kas nesen devās mazliet citādā ceļojumā nekā ierasts, šoreiz – braucot brīvdienās ar draudzenēm uz Maltu. Seko līdzi Alīnas ceļojumiem blogā www.sapnumedniece.lv.
Malta mums ar draudzenēm bija gluži neplānots ceļojums – izdomājām turp doties vien lidojuma dienā un, attiecīgi, bez nekāda plāna, ko apskatīt! Domāts – darīts. Iekāpām tiešajā "airBaltic" reisā un pēc trīs ar pusi stundām nosēdāmies Maltā, salas gaismiņām vizuļojot siltajā naktī!
Atlidojušas uzreiz devāmies meklēt viesnīcu, ko pierezervējām vien īsi pirms izlidošanas. Malta ir tik maza, ka apskates vietu baudīšanai pilnīgi pietiek bāzēties vienā vietā uz salas un visur aizbraukt ar autobusu vai taksometru. Ņemot vērā lētās transporta cenas, īres auto, iespējams, pat neatmaksāsies. Tā kā braukšana notiek pa kreiso pusi, mums tā šķita lielāka ķēpa nekā vajadzība un tīri labi apceļojām visu salu bez nomas auto!
Maltā vislabāk izvēlēties nelielu, boutique tipa viesnīcu, nevis kādu milzīgo ķēdes viesnīcu. Vairumā nelielo viesnīciņu tāpat būs baseins, un turklāt varēs saņemt patiesi karalisku apkalpošanas līmeni. Mēs palikām turpat blakus lidostai, Gudžas (Gudja) pilsētā, nupat atvērtā viesnīcā "Talbot & Bons Boutique Bed & Breakfast", kas iekārtota 400 gadus senā namā. Vietas patieso skaistumu novērtējām tikai nākamajā rītā, pagalmā baudot karaliskas brokastis ar kaktusu augļiem, dabīgajām sulām un ēdot tikko ceptus kruasānus. Jāatzīst, viesnīca mūs "nošarmēja" tik ļoti, ka visu dienu pavadījām, laiskojoties pie baseina, sarunājoties un lasot grāmatas – atvaļinājums bija sen pelnīts. Viena no viesnīcas īpašniecēm mums uz kartes atzīmēja skaistākās vietas apkārtnē, un tikai pret vakaru saņēmāmies doties uz vienu no tuvāk esošajām apskates vietām piknikā. Ejot cauri Gudžas pilsētai, kas bija apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos, mūs pārsteidza klusums tās ielās. Pa šaurajām ieliņām ik pa brīdim aizbrauca kāda maza mašīnīte, un pie dažām durvīm sēdēja cilvēki, lielākoties, vecāka gada gājuma. Vakara gaisma paspilgtināja medaini dzeltenīgo namu krāsu, un atsevišķi dekoratīvie augi vijās gar sienām.
Svētā Pētera baseins – ielec, ja tev nav bail!
Nākamajā dienā beidzot saņēmāmies apmeklēt galvenās apskates vietas, pirmā bija "St.Peter's Pool" jeb Sv. Pētera baseins, vieta, ko "Instagram" īsajos stāstiņos ieraugot, tik daudzi mums sūtīja "uhh" un "wooow!" Vieta fotogrāfijās tiešām izskatās iespaidīgi. Uz turieni braucām ar kuģīti no Marsaxlokk pilsētas. Brauciens aizņēma aptuveni pusstundu, tikmēr vērojām blakus esošo bāku un sāls ieguves laukus. Esot galā, aptuveni desmit minūšu gājiena attālumā pa labi, redzējām izslavēto lēkšanu ūdeni – gan puiši, gan meitenes no augstajām klinšu malām lec baseinā. Šī vieta ir ļoti populāra tūristu vidū, tomēr jārēķinās ar dažiem nepatīkamiem faktiem – klinšainā pludmale nav īpaši tīra – acīmredzami pietrūkst labierīcību un dažbrīd cigarešu dūmi un izsmēķi zemē pagūst nokaitināt. Lai arī bildēs šī vieta izskatās fantastiski un uz brīdi te tomēr var atbraukt, īpaši nedēļas vidū un nesezonā, labāk līdzi paņemt snorkelēšanas masku un pavērot zivis – ūdenī būs patīkamāk!
Svētā Jāņa katedrāle – baroka arhitektūras pērle Valletā
Kā vienu no skaistākajām vietām, kas jāredz vēstures mīļotājiem, Valletā iesaka 16. gadsimtā celto baroka Svētā Jāņa katedrāli, kurā ir krāšņas apzeltītas sienas un Karavadžo gleznas oriģināls. Ieejas biļete maksā 10 eiro, un cenā ir iekļauts arī audiogids. Lielākā daļa cilvēku apskatās galveno zāli, kā arī Karavadžo gleznas zāli, tomēr palaiž garām nelielās kāpnītes uz otro stāvu, lai skatu vērotu no augšas. Te vajadzētu ieplānot stundu un labāk ierasties vai nu līdz ar atvēršanu, vai vēlāk pēcpusdienā, kad te nebūs rindas pie ieejas.
Mdina – senā pilsēta ar 300 iedzīvotājiem
Mdina savulaik bija Maltas galvaspilsēta, un kopš ziedu laikiem tā ir krietni sarukusi. Mūsdienās tās iesauka ir "Klusā pilsēta", jo tajā ir vien 300 iedzīvotāju, lielākā daļa savos īpašumos dzīvo paaudzēm ilgi. Mdina būtiski atjaunota laika posmā no 2008. līdz 2016. gadam, un šobrīd tā izskatās vienkārši pasakaini. Karameļu un medus krāsas nami, kur sienu un bruģa krāsa sakrīt, krāsainas durvis ar neparastiem slēģiem un klauvēšanai paredzētiem aksesuāriem. Pat it kā tūristu sezonas plaukumā šī vieta ir diezgan klusa, lai arī gadā to apmeklē vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku. Tā patiesi ir kā no senatnīgas filmas vai grāmatas. Ne velti tieši šeit ir filmēta daļa seriāla "Troņu spēles" skatu.
Papaija ciemats – ne tikai filmā
Viens no populārākajiem apskates objektiem Maltā ir Papaija ciemats, kur 1980. gadā uzņemta filma par stiprinieku, jūrnieku Papaiju un tagad izveidots atrakciju parks. Jautājām vietējiem, vai uz to ir vērts braukt tikai paskatīties ciematu, ne izbaudīt atrakciju parku? Mūs pārliecināja, ka diezgan pamatīgā maksa nebūs tā vērta, lai ietu iekšā, taču noteikti ir vērts apskatīt ciematiņu no augšas, stāvot pretējā klints pusē. Tā arī darījām. Ap saulrieta laiku pēdējā dienā izstaigājām klinšaino krastu un ciematiņš patiesi ir skaistā vietā un neparasti iederīgs līcītī!
Pēc Maltas apskates devāmies izpētīt, ko vēl sniedz apkārtējās salas – Komino un Gozo. Apmetāmies Gozo, kur labākajai atpūtai prom no pūļiem ieteicams palikt salas dienvidrietumu pusē. Kādreizējā miljonāru villa ar lielu privāto baseinu nupat kā kļuvusi par "Cesca Boutique Hotel" – klinšu ieskautu paradīzes stūrīti, kurā ieklausīties cikāžu dziesmās. Te mēs, ātrā solī ejot, tikām līdz nākamajai vietai, kas īpaši iekrīt atmiņā – Šlendi (Xlendi) pilsētai.
Šlendi – alas, dzeltenās klintis un garšīgākā zobenzivs
Izejot cauri Šlendi pilsētai pa labo pusi, var doties uz alām. Izrādās, šeit ir arī zemūdens alu sistēma, kur nirēji var izpeldēt cauri. Tad atgriežamies atpakaļ pilsētā, novērojam, ka restorānos pagaidām ir pilnīgs klusums, un dodamies tālāk, līdz esam otrā pusē, uz ceļa, kas ved uz 16. gadsimtā celto Šiandi torni un sāls ieguves vietu pie jūras. Šeit ir fantastiski skaistas dzeltenas klintis un paveras skats uz pretējo klinšu pusi. Pastaigājoties aizgājām arī līdz nākamajām un tad vēl nākamajām klintīm ("Sannap" klinšu virzienā) – te var doties arī kārtīgā pārgājienā. Pēc jaukās pastaigas turpat pilsētā iegājām restorānā "Pirate's Galley" – šeit ceptā zobenzivs ir garšīgākā zivs, kas jebkad ēsta.
Komino sala – slavenā Zilā lagūna
Turpat pilsētā sarunājām ar kādu vīru, ka viņš ar privāto laivu nākamajā dienā mūs trīs aizvedīs četru stundu braucienā uz Komino salu turpat netālu. Pa ceļam kapteinis mūs veda gar pašām klintīm, pa brīdim izbraucot cauri dažādām alām un parādot neparasti zilu ūdeni – ne gaiši zilu, kā pierasts tropiskās valstīs, bet ļoti caurspīdīgu un tumši zilu ūdeni. Izskatījās pasakaini. Drīz vien jau bijām klāt salas skaistākajā vietā, Zilajā lagūnā, kur brīvdienās pulcējas tūkstošiem tūristu. Mēs bijām atbraukuši vēl diezgan agri, bet cilvēki jau sāka sarasties. Kad to kļuva par daudz, braucām prom – uz Kristāla līci, kur snorkelējam siltajā ūdenī klinšu ielokā.
Megalītiskie tempļi
Atgriežoties Gozo, devāmies uz Ġgantijas templi, kas ir 5500 gadu vecs. Tā ir otra vecākā cilvēka veidotā reliģiskā struktūra pasaulē. Šis templis ir vecāks arī par Ēģiptes piramīdām. Muzejā pie tempļa ir pieejama interesanta ekspozīcija par tā vēsturi un atradumiem, kas ļauj ielūkoties senākajā Maltas pagātnē. Apmeklējot šo vietu, jāsaprot, ka tās iespaidīgums slēpjas ne kādā īpaši smalkā vizuālā baudījumā, bet gan faktā, ka templis ir tik vecs un ko tas zinātniekiem ļauj saprast par seno cilvēku dzīvi!
Maltā nesteidzīgi pavadījām nedēļu, un šķita – tas bija tieši īstajā reizē! Taču te noteikti ir vērts atbraukt arī garākā nedēļas nogalē – un arī nesezonā. Jo bez pludmales peldēm salu valstiņa piedāvā gan kultūru, gan arī gastronomiska baudījuma iespējas.
Seko līdzi Alīnas ceļojumiem "Instagram" īsajos stāstiņos www.instagram.com/lincalincalinca
