Pulksten 7.30 izbraucām no Rīgas autoostas, bet jau ap pulksten 9.30 bijām sasnieguši Mērsragu un varējām uzsākt pārgājienu. Tiesa, atrast piekļuvi jūrai nebija nemaz tik viegli – viens pagalms pēc otra, dažos arī pa kādam niknam sunim. Beidzot ieraudzījām daudzsološu taciņu uz jūras pusi, bet atdūrāmies pret žogu ar dzeloņdrāšu pinumu. Sekojām sētai un nonācām pie smilšu strēles, kas iestiepjas jūrā. Uz tās omulīgi sēdēja pāris makšķernieki, bet pašā taciņas vidū bija iekārtojusies gulbju ģimene. Nolēmām viņus netraucēt.
Tālākā maršruta gaitā spraucāmies cauri niedru mūžamežam, kur vietām niedres bija garākas par mums; purinājām smiltis laukā no apaviem, ejot pa liedagu; baudījām ēnu, čāpojot cauri mežam; priecājāmies par zaļo zālīti. Ainavas un takas seguma maiņa gājienu padarīja visnotaļ aizraujošu.
Pārgājiena laikā noteikti jātur acis vaļā, jo vienā vietā krasta augšā pret priedi atstutēti divi atpūtas krēsli. Ekskluzīva vieta piknikam! Nudien, vai gan bieži krastmalā gadās atrast mīkstās mēbeles, turklāt vietā, kur neviena māja nerēgojas pat cauri kokiem? Nē, nē, nevajag pārprast, man nav ne mazāko iebildumu piknikot, sēžot uz kāda akmens vai priedes saknes, bet mīkstie krēsli pikniku padara tādu… maķenīt smalkāku.
Čāpojām, čāpojām un sasniedzām sākotnēji nosprausto galamērķi – Enguri. Enguri var atpazīt pēc tās akmeņainā mola, kam paiet garām nav iespējams. Pūta pamatīgs vējš, bet par spīti tam aizgājām līdz mola galam. Man patīk moli, tiem piemīt kāda vārdos neizsakāma atmosfēra!
Tā kā attālumu līdz Engurei bijām pieveikuši labā tempā, tad izlēmām ceļu turpināt līdz nākamajam ciemam – Ķesterciemam.
Sākotnēji piekraste bija gājējiem nedraudzīga – jāspraucas pa šauru liedaga strēli, jālien pāri dažādiem krūmiem, bet tas visu padarīja tikai interesantāku.
Kad krastā atkal bija manāmas mājas, sapratām, ka esam sasnieguši Ķesterciemu. Izlēmām šeit pielikt punktu pārgājienam un doties atpakaļ uz Rīgu ar priekšpēdējo autobusu. Ja ir vēlme iet vēl garākā pastaigā, tad soļojot raitā solī var pagūt aiziet arī līdz nākamajam ciemam un noķert pēdējo autobusu uz Rīgu ap pulksten 19.30.
Posms Mērsrags – Ķesterciems pārsteidz ar krasta mainīgajām ainavām, kas salīdzinoši garajā – 30 kilometru – posmā nemaz neapnīk. Lielisks maršruts arī karstām vasaras dienām, jo daļu pārgājiena iespējams veikt, ejot pa priežu mežu.
