Latviete Diāna Ērgle (20) šobrīd mācās Šanhajas Universitātē, lai savu ķīniešu valodu uzlabotu līdz visaugstākajam līmenim, bet tad plāno pastudēt Dānijā, piemēram, pārtikas tehnoloģiju, un galu galā nodibināt ciešus kontaktus ar Ķīnu – eksportēt uz turieni pārtiku, jo, gadu dzīvojot tur kā apmaiņas skolniece, ir novērojuši, ka ķīnieši ir traki uz precēm no Eiropas – viņi ir gatavi pirkt un maksāt ievērojami vairāk, lai tās dabūtu.

Turklāt - Diāna novērojusi, ka Ķīnā noteikti būtu pieprasījums pēc konkrētiem pārtikas produktiem no Eiropas.

Bet tas viss Diānai sākās ar salīdzinoši impulsīvu vēlmi savu apmaiņas gadu pavadīt tieši Ķīnā. Pēc 10. klases viņa devās uz Šanhaju pavadīt tur vienu mācību gadu YFU apmaiņas programmas ietvaros.

Ne Francija, bet Ķīna

"Manā ģimenē esam trīs bērni. Un visi esam vienu vidusskolas gadu pavadījuši ārpus Latvijas. Esmu ļoti priecīga, ka vecākiem ir šāda iespēja mums to nodrošināt. Manu vecāku pārliecība ir tāda, ka apmaiņas gads vidusskolā ļauj pieaugt, nostāties uz savām kājām, uzņemties atbildību par sevi, kļūt par cilvēku," stāsta Diāna Ērgle. 

Kad vecākais brālis jau bija atgriezies no sava apmaiņas gada Vācijā, tuvojās Diānas kārta jeb vecums, lai dotos apmaiņas gadā. Jau vairākus gadus pirms tam viņa bija domājusi, ka to dosies pavadīt uz Franciju. Diāna pat apguva franču valodu un rūpīgi tam gatavojās. Taču pēkšņi atskārta, ka tieši Ķīna viņu saista daudz vairāk. "Bija tik daudz muļķīgu iemeslu, kādēļ mani vilināja Ķīna, piemēram, man patika multfilma par Mulanu, man patika Džekijs Čans, pati gāju vairākus gadus taekvondo," stāsta Diāna. Balstoties uz šādiem, it kā nenopietniem iemesliem, Diāna nolēma savu apmaiņas gadu pavadīt tieši Ķīnā. "Kad klasesbiedriem teicu, ka nākamajā gadā mācīšos Ķīnā, neviens neticēja. Domāja, ka jokojos. Patiesībā arī tad, kad atgriezos – daudzi nespēja noticēt, ka tiešām gadu mācījos Ķīnā," piebilst Diāna.

Viltus meita ķīniešu mammai

Šīs apmaiņas programmas ietvaros, katrs apmaiņas skolēns dzīvo viesģimenē. "Manā viesģimenē bija tikai mamma. Un arī netipiski Ķīnai – viņai bija vairāki izīrējamie dzīvokļi, tos uzturot, viņa varēja atļauties nestrādāt. Bet manas viesmammas dzīve bija tik salīdzinoši garlaicīga, ka viņa katru rītu cēlās ar mani kopā pirms skolas, lai man uztaisītu brokastis. Un – par spīti viņas nenoslogotajam dzīvesveidam, mums mājās bija kalpone, kurai uzdevums bija man pienest augļus katru pēcpusdienu. Kad kaut kur kopā gājām, mana viesmamma visiem stāstīja, ka esmu viņas meita, ka viņa ir precējusies ar amerikāni, bet esot šķīrusies. Un visi mūs apbrīnoja! Tas viņai lika justies ļoti labi, jo ķīniešu vidū tas skaitās kruti," stāsta Diāna. Viņai šāda "lomu spēle" sākumā šķitusi mazliet dīvaina, bet pēc tam jau esot pieradusi.

Nebraucu mācīties kopā ar ārzemniekiem, bet ķīniešiem

YFU apmaiņas programmas ietvaros apmaiņas skolēns izvēlētājā valstī pavada vienu mācību gadu, dzīvo vietējā ģimenē un mācās parastā skolā. Diāna kā apmaiņas skolniece bija iekārtota prestižākajā Šanhajas vidusskolā, bet mācīties kopā ar parastajiem ķīniešiem viņai ilgi vēl neļāva. 

"Sākumā mācījos starptautiskajā klasē kopā ar citiem ārzemniekiem. Ar kazahiem, korejiešiem utt. Viss notika tikai angļu valodā. Uzreiz teicu, ka es neatbraucu mācīties uz Ķīnu, lai skolā būtu kopā ar ārzemniekiem un runātu ne ķīniešu valodā!" atceras Diāna. Pēc ilgām pārrunām, strīdiem un pretošanās viņai izdevās nokļūt "biznesa klasē", kas principā bija tas pats, kas starptautiskā klase, tikai skolotāji bija no Amerikas. Skolas vadība nesaprata manu cenšanos nokļūt parasto ķīniešu klasē. Viņiem šķita, ka šīs klases ir daudz labākas. Skolēniem, kas mācās starptautiskajā vai biznesa klasē, ir daudz priekšrocību – pieeja ēdamzālei pirms ķīniešu skolēnu masām un iespēja vienīgajiem lietot liftus," atceras Diāna. 

Vēl pēc pāris strīdiem un draudiem, viņai tomēr atļāva pāriet uz parasto klasi. Apsēdināja blakus labākajai skolniecei, kurai vairākas dienas bija mērens šoks par to, ka blonda eiropiete sēž blakus. "Tur viss bija citādāk – piemēram, katru dienu visiem kopā bija jādodas ārā uz sporta laukumu uz rīta rosmi. Visi jau no galvas zināmā ritmā pildīja jau sen zināmas kustības – pietupienus, palēcienus, stiepšanos. Tā katru rītu. Un katru dienu skolā visiem kolektīvi bija jāveic acu masāžas un kakla masāžas, kas tika vadītas pa skolas skaļruņiem noteiktā laikā. Pilnīgi cita dzīve!"

Metro slavenība

Ikdienas ainas Diānai ir diezgan spilgtā atmiņā. Viņa atceras, kā ķīnieši nepārtraukti bildēja Diānu, braucot metro, jo viņa bija eiropiete, turklāt – ar blondiem matiem! "Manas prestižās skolas forma bija parasts treniņtērps ar svītrām un skolas emblēmu. Skola bija tik prestiža un zināma, ka metro mani visi skatījās un fotografēja. Sākumā jutos neērti, apmulsusi, bet vēlāk pieradu. Apmaiņas gada beigās sāku ķircināt ķīniešus un bildēju pretī tos, kas bildēja mani," smejas Diāna. 

Viena no spilgtākajām ikdienas ainām bija laiks, kad Diāna mācījās ēst ar kociņiem. Viņa atceras, ka bija laiks, kad viss kritis garām mutei, jo ķīnieši ēšanai kociņus izmanto vienmēr. Bet galu galā Diāna apguvusi kociņu turēšanas vispareizāko veidu, un daudzi pamanījuši, ka viņa ēd kā imperatore! Kad Diāna pēc sava apmaiņas gada atgriezās atpakaļ Latvijā, piedzīvoja mazu kultūršoku. "Ķīnieši ir daudz, un viņi ir skaļi – nepārtraukti ir rosība, ņurdoņa... Latvijas ielas man šķita tik tukšas, tik klusas pēc apmaiņas gada Šanhajā," atceras Diāna.

Ķīniešu valoda nav "ķīniešu ābece"

"Kad mācījos 6. klasē, mani vecāki man un brālim bija noorganizējuši ķīniešu valodas privātnodarbības," stāsta Diāna. Toreiz tas bija vairāk for fun, maniem vecākiem likās, ka tas var kaut kur dzīvē noderēt... Diemžēl līdz aizbraukšanai uz Ķīnu gandrīz visu biju aizmirsusi, izņemot frāzi "ārā spīd saule", to arī pirmajam takša vadītājam Šanhajā priecīga pateicu, bet viņš palūdza runāt angliski," tā Diāna. 

Viņa stāsta, ka praktiski visi ķīnieši ar viņu sarunu uzsāka angliski, necerot, ka viņa varētu pārvaldīt arī ķīniešu valodu, viņa pati uzstājīgi lika visiem ar viņu runāt ķīniešu valodā, neslinkoja un nepārtraukti meklēja skaidrojumus hieroglifiem, mācījās, atkārtoja, trenējās. "Ar ķīniešiem ir tā – tur ir milzīgs potenciāls, milzīgas biznesa iespējas, liels tirgus, bet valoda vajadzīga, lai nodibinātu savstarpēju saprašanos. Ķīniešiem nav laba angļu valoda, ja pretī ir eiropietis ar ķīniešu valodas zināšanām, sadarbībai iespējas ir krietni lielākas," pārliecināta ir Diāna, kas nu jau lieliski pārvalda ķīniešu valodu.

Tieši tādēļ viņa ir pārliecināta, ka savu dzīvi saistīs ar Ķīnu. Diānai jau padomā ir vairākas konkrētas idejas, kuras cer realizēt saistībā ar eksportu uz Ķīnu. Un ir pārliecināta, ka apmaiņas gadā gūtā pieredze un aizsākumi valodas apguvei ir bijuši ļoti nozīmīgi.

Par apmaiņas programmu

Šis ir tikai viens no apmaiņas skolēnu stāstiem. YFU arī šogad gaida pieteikumus, lai to būtu vēl vairāk. Pieteikties varot ikviens jaunietis, kas mācās 9. - 11. klasē. Iespēju, kur pavadīt ir ļoti daudz - Eiropa, Ziemeļeiropa, ASV, Austrālija, Juanzēlande, Latīnamerika, dažas Āfrikas zemes utt.Lai apmaiņas gads sāktos jau septembrī, pieteikšanās jāveic martā. Raksti info@yfu.lv, meklē pieteikuma anketu mājas lapā www.yfu.lv, vai zvani: +371 27706596.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!