28. maijā, pie Rīgas Motormuzeja tika dots svinīgs starts mikroautobusu "Latvija" ekspedīcijai uz Vladivostoku. Tālajā, aptuveni mēnesi ilgajā ceļā devās trīs ekipāžas no Latvijas un viena no Krievijas. Pašlaik jau veikti vairāk nekā 4000 kilometri, bet priekšā vēl tāls ceļš. Lūk, otrā reportāža no šī brauciena par iespaidiem un redzēto. Turpmāk ik nedēļu ziņosim, kā "Latvijām" veicas Krievijas plašumos.
Pirmo reportāžu var izlasīt šeit.
"Esam Jekaterinburgā. Ceļā pavadīti vairāk nekā 4000 kilometri, apmēram trešā daļa maršruta. Laika apstākļi mūs nelutina, katru dienu līst, kas mūsu braucienu padara vēl grūtāku. Cīnāmies ar dažādām tehniskām problēmām. Igauņu ekipāžai, kura pievienojās Ņižņijnovgorodā, pārstāja darboties logu tīrītāji, mums starteris, un pilsētā ar savdabīgu nosaukumu Miasa (pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā), kur ražo automašīnas "Ural", kāds nolauza arī spoguli. Šodien atpūšamies un cenšamies visu savest kārtībā.
Pēc visu kopīga viedokļa, skaistākā pilsēta, ko esam redzējuši, ir Kazaņa. Arī vietējā autokluba pārstāvji mūs lieliski sagaidīja. Apskatījām privātu auto muzeju, pilsētu naktī – iespaidīgi.
Urāla kalnus diemžēl šķērsojām tumsā un lietū, tāpēc fotoreportāžā tos iemūžināt nevarējām. Tālāk jauks auto muzejs bija Čeļabinskā, bet grandiozs kara tehnikas un auto muzejs Jekaterinburgā. Kaut ko tik iespaidīgu pat nespējām iedomāties, turklāt pagaidām ir pieejama tikai trešdaļa ekspozīcijas, vēl viena jauna ēka tiek būvēta. Mums izrādīja īpašu labvēlību un ļāva iesēsties gandrīz visās automašīnās, kurās vēlējāmies, pat tās iedarbināt. Parasti nekad nekas tāds muzejos nenotiek. Mums parādīja arī slēgtos fondus, bet tur fotografēt gan nedrīkstēja.
Nevaru nepastāstīt arī par kādu aizkustinošu gadījumu. Atgriezāmies viesnīciņā pēc vēlām vakariņām (Jekaterinburgai ar Rīgu ir divu stundu laika starpība), un mūs sagaidīja mājās ceptas pankūkas ar ievārījumu. Tās bija atnesusi kāda sieviete, kas redzēja, ka mēs pielabojām automašīnas, un kurai šķitis, ka mēs paliksim badā. Atstājusi un pat nepateikusi savu vārdu.
Tā dēļ vien bija vērts doties šajā ceļojumā," raksta ekspedīcijas pārstāvis Ivars Šenbergs.
Ekspedīcijas mērķis ir atkārtot 1977. gada ekspedīciju "No okeāna līdz okeānam", kad ar Latvijā ražotajiem mikroautobusiem "RAF 2203" notika auto izmēģinājuma brauciens no Liepājas līdz Vladivostokai. Vairāk lasiet šeit.
Ceļš līdz Vladivostokai ir aptuveni 11 000 kilometru pa maršrutu: Sanktpēterburga – Maskava – Ņižņijnovgoroda – Kazaņa – Naberežnije Čelni – Ufa – Čeļabinska – Petropavlovska – Omska – Novosibirska – Irkutska – Baikaļska – Ulan Ude – Čita, Habarovska – Vladivostoka. Atšķirībā no 1977. gada, kad daļu maršruta mašīnas bija spiestas veikt uz dzelzceļa vagonu platformām, šoreiz plānots pašiem nobraukt visu ceļu.
Toreiz, 1977. gada maija beigās, no Liepājas uz Vladivostoku devās trīs mikroautobusi "RAF 2203″ autovadītāja izmēģinātāja Valda Branta vadībā. Braucienā piedalījās arī Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu radošā komanda, divi žurnālisti un ārsts.
Par godu šīs ekspedīcijas 40 gadu jubilejai un Latvijas Antīko automobiļu kluba (AAK) 45 gadu jubilejai šogad leģendārā ekspedīcija līdz Vladivostokai tiks atkārtota, ar trim restaurētiem "RAF 2203" mikroautobusiem veicot šo pašu maršrutu.
