Beļģija - lielvalsts šokolādes ražotāju pasaulē

Beļģija - lielvalsts šokolādes ražotāju pasaulē
Foto: Reuters/Scanpix

Pasaulē nav daudz valstu, kuru šokolādes ražotāji pastāv ilgāk nekā gadsimtu un iedzīvotāji gadā patērē teju septiņus kilogramus šokolādes katrs. Brisele nav tikai Eiropas, bet arī pasaules šokolādes galvaspilsēta – vieta, kur šī tumšā delikatese par sevi jau liek skaidri manīt, ieelpojot pilsētas gaisu vien.

Sākotnēji īstu beļģu šokolādi bija lemts baudīt ļoti šauram izredzēto lokam, piemēram, karaļnamos, taču mūsdienās tā pieejama ikvienam. Mūsdienās valstī, kas platības ziņā ir divreiz mazāka par Latviju, saražo vairāk nekā 172 tūkstošus tonnu šokolādes gadā, ir vairāk nekā 2000 šokolādes veikalu, neskaitāmas šokolādes gardumu pagatavošanas mākslas demonstrāciju vietas un vairāki šokolādes muzeji.

Briseles lidosta ir lielākā šokolādes tirdzniecības vieta pasaulē pārdošanas apjomu ziņā, realizējot vairāk nekā 800 tonnu šokolādes gadā.

Redzot un sajūtot kaislību, ar kādu beļģu šokolādes meistari strādā ar šokolādi, kļūst skaidrs, kāpēc šo procesu salīdzina ar mākslu un beļģu šokolāde ieguvusi starptautisku atpazīstamību arī kā mīlestības simbols. Var būt apceļota visa pasaule, taču, ja nav nobaudīta īsta beļģu šokolāde, kas būtisks vēl nav pieredzēts un sajusts.

Ko daudzi sauc par šokolādi, beļģi uzskata tikai par saldumu. Īstai beļģu šokolādei jābūt ar vismaz 30% kakao sastāvā, kam pievienots cukurs un kakao sviests. Elpu aizraujošie un īstu endorfīnu vētru izraisošie labāko beļģu šokolādes meistaru darinājumi ir ar vismaz divreiz augstāku kakao saturu, nereti pat ar 85% kakao sastāvā.

Lai gan beļģu šokolādes meistari uzskata, ka īsta beļģu šokolāde ir tieši viņu rokām radītā, arī plaši pazīstamie beļģu šokolādes zīmoli Godiva, Neuhaus un Leonidas aizvien turpina veiksmīgi attīstīties. Žans Galē (Jean Galler), ko pamatoti uzskata par vienu no Briseles izcilākajiem šokolādes meistariem, reiz esot izteicies: "Nepietiek ar īstu labāko šokolādi vien, kurai nav pievienotas papildu sastāvdaļas. Mums jārada delikateses, kas cilvēkiem ļauj izgaršot sapņus."

Pirmās rakstiskās liecības par šokolādi Beļģijā saglabājušās no 1635. gada, ar kuru datēts kāda Ģentes abata veikts šokolādes pirkums. Beļģijas vārds saistībā ar šokolādi plašāku skanējumu pasaulē ieguva 1912. gadā, kad beļģu šokolādes meistars Žans Noihauss (Jean Neuhaus) radīja pralīnes, kas ir šokolādes čauliņas ar mīkstu pildījumu nevis kraukšķīgas konfektes ar riekstiem, kuras arī nereti mūsdienās mēdz nepareizi dēvēt par pralīnēm. Neilgi pēc tam Beļģija kļuva slavena kā valsts, kurā ražo pasaulē labāko šokolādi, bet Žans Noihauss - par pasaulē plaši pazīstamu šokolādes meistaru, izveidojot uzņēmumu ar vairāk kā 2000 tirdzniecības vietām 50 pasaules valstīs.

Vienīgā īstas beļģu šokolādes rūpnīca pasaulē, kas šokolādi ražo saskaņā ar izdaudzinātajām beļģu šokolādes ražošanas tradīcijām, atrodas Beļģijā un pieder beļģiem, mūsdienās ir Belcolade. Belcolade šokolādi, pateicoties tās unikālajām garšas īpašībām un lieliskajai kvalitātei, savas produkcijas ražošanā izmanto gan daudzi pazīstami beļģu šokolādes zīmoli, gan arī starptautiski saldumu zīmoli, kuriem būtiska garšas un kvalitātes izcilība.

30. janvārī viena no beļģu mākslām - beļģu šokolāde - bija uzmanības centrā Rīgā - Mākslas muzejā "Rīgas Birža". Beļģu šokolādei veltītais pasākums, ko kopīgi organizēja Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā V.E. Franks Arnauts un "Puratos Latvija" ģenerāldirektors Aigars Balodis, pulcināja īpašu lūgto viesu loku, lai sniegtu ieskatu īstas beļģu šokolādes neatkārtojamajā garšu un aromātu pasaulē.

Pasākuma sirds bija beļģu šokolādes bufete, kas viesus pārsteidza ar beļģu šokolādes maestro Mišela Eikermana rokām gatavotām delikatesēm, kurās izmantota Belcolade šokolāde gan tradicionālos, gan arī iedvesmojošos inovatīvos veidos pralīnēs, trifelēs, desertos un konditorejā, kā arī uzkodās un dzērienos.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl