Foto: DELFI
Runājot par Čehiju, cilvēki mēdz iztēloties kalnainu ainavu un krāšņo valsts galvaspilsētu Prāgu, kā arī mazas pilsēteles, kurās jūtama senatnes elpa. Tomēr ne visa valsts tāda ir – Čehijas ziemeļaustrumos, Morāvijas-Silēzijas apgabala centrā, atrodas tās trešā lielākā pilsēta Ostrava, kas agrāk bijis ogļu ieguves un metalurģijas centrs, bet pašlaik kļuvusi par vietu, kur notiek virkne festivālu un kultūras pasākumu, ļaujot izbaudīt visai neparastu atmosfēru.

Uz Ostravu nav tiešo lidojumu no Rīgas, tāpēc nokļūšana turp prasīs vairāk laika un darba nekā vienkārša iesēšanās lidmašīnā un izkāpšana tuvējā lidostā. Tur var nokļūt ar savienotajiem avioreisiem, bet tie izmaksās vairākus simtus eiro vienā virzienā. Tā kā Ostravu ar lielākajām Eiropas pilsētām savieno ērta vilcienu satiksme, lētāk un nebūt ne daudz sarežģītāk būs lidot uz kādu "tuvāku" pilsētu, piemēram Varšavu Polijā, un tālāk doties ar vilcienu.

Ostrava ir otra lielākā aglomerācija Čehijā pēc Prāgas – pilsētā un tās apkārtnē dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Galvenie apskates objekti pilsētā ir saistīti ar ogļu ieguvi un metalurģiju, arī kultūras pasākumu organizatori kā norises vietu mēdz izvēlēties industriālus objektus. Lai arī Ostrava patiešām atšķiras no tā, ko ierasts redzēt Čehijā, arī tur alus ir garšīgs un vietējie ir iecienījuši ceptu sieru.

Pilsēta, kas izaugusi, pateicoties zemes dzīlēm

Foto: DELFI
Ogļu ieguve un industrializācija ir ietekmējusi pilnīgi visu pilsētas attīstību un izskatu, nevis tikai tās ekonomiku, bet arī ainavu un kultūras dzīvi. Viens no galvenajiem apskates objektiem ir bijušās ogļraktuves, jo zem Ostravas ir izrakta vesela pilsēta – tur atrodas milzīga vairāku līmeņu tuneļu sistēma. Apskates vērts ir raktuvju muzejs "Landek Park", kurā ir iespējams iekļūt raktuvju šahtās un uzzināt, kā notikusi ogļu ieguve, kā arī iepazīties ar darba un glābšanas aprīkojuma izmaiņām gadu gaitā. Ļoti interesanta ir arī strādnieku ģērbtuve, kur ogļraču ietērpi ir sakārti ķēdēs pie griestiem.

Savukārt raktuvju muzejā "Dul Michal" apmeklētājiem nav iespējas nokļūt šahtās. Tā vietā viņiem piedāvā soli pa solim izbaudīt visu, kas ogļračiem bija jādara pirms došanās šahtā. Tiek apmeklēta pārģērbšanās telpa, dušas, ģeologa birojs un citas telpas. Muzejs iekārtots vecās raktuvēs, kas izskatās tā, it kā pavisam nesen tās būtu funkcionējušas pilnībā. Muzeja lielākais lepnums ir funkcionējošs tvaika dzinējs.

Foto: DELFI

Ogļu ieguve patiešām ir ietekmējusi pilnīgi visu pilsētas ainavu, jo, piemēram, Ostravas Silēzijas pils, kas bija celta 13. gadsimtā, izrakto šahtu dēļ nosēdās par 16 metriem. Pili atjaunoja 2004. gadā, un tagad tā ir ne vien tūristu iecienīts apskates objekts, bet arī vieta, kur notiek dažādi kultūras pasākumi. Jāpiebilst arī, ka Ostravā esošais mākslīgais uzbērums Ema tapis, pateicoties ogļu ieguvei. Tas veidots no raktuvēs nevajadzīgiem akmeņiem. Tas slejas 345 metrus virs jūras līmeņa un ir apaudzis ar bērziem. Vietējie to mēdz dēvēt arī par savu mākslīgo vulkānu, jo tā iekšējā temperatūra pārsniedz 1000 grādus pēc celsija un vietām no tā izplūst sēra dioksīda un metāna tvaiki. Ostravas tūrisma mājaslapā norādīts, ka ar uzbēruma apmeklēšanu saistītie riski jāuzņemas pašiem apmeklētājiem, bet vietēji norāda, ka atrašanās uz tā ir pilnīgi droša.

Industriālajā pilsētā ir arī apskates objekti, kas nav saistīti ar metālapstrādi un ogļu ieguvi, piemēram, zooloģiskais dārzs, pilsētas dome, kas ir lielākais domes ēku komplekss Čehijā, un Stodolni iela, uz kuras atrodas bāri, restorāni un kafejnīcas. Jāteic gan, ka vasarās Ostravā nav sevišķi aktīva nakts dzīve, īpaši, ja pilsētā notiek kāds festivāls – cilvēki pavadīs laiku pasākumā, nevis Ostravas centrā.

Par spīti daudzajiem industriālajiem objektiem, Ostrava ir ļoti zaļa pilsēta. Tajā ir vairāki lieli parki, kas piemēroti gan pastaigām, gan sportiskām aktivitātēm, apskates vērta ir arī Ostravices upes piekraste. Pilsēta ir velosipēdistiem draudzīga, tajā ir viegli saprotama un ērti izmantojama sabiedriskā transporta sistēma (par braucienu iespējams samaksāt, pietuvinot bezkontakta maksājumu karti karšu lasīšanas ierīcei transporta līdzekļos). Vietējie ir iecienījuši arī skrejriteņus, kas arī ir piemērots pārvietošanās veids pilsētas apskatei.

Industriālā pagātne iespēja kultūras izaugsmei

Foto: DELFI
Lai arī Ostrava ir attīstījusies kā industriāla pilsēta, kurā ne tikai iegūtas ogles, bet arī notikusi metālapstrāde, mūsdienās tā kļuvusi arī par nozīmīgu kultūras centru. Pilsētā notiek vairāki starptautiski mūzikas festivāli, kā arī dažādi kultūras pasākumi, ko apmeklē ne tikai vietējie. Daļa no šiem pasākumiem ir pietiekams iemesls, lai uz Ostravu brauktu no dažādām Eiropas valstīm.

Elektroniskās mūzikas cienītāji uz Ostravu dodas jūlija sākumā, kad pilsētā notiek festivāls "Beats of Love". Tas notiek vecā ogļu ieguves un metāla kausēšanas kompleksā "Vitkovice", radot patiešām iespaidīgu atmosfēru. Dažu gadu laikā elektroniskās mūzikas festivāls no salīdzinoši neliela pasākuma ir izaudzis par iespaidīgu notikumu, ko apmeklē desmitiem tūkstoši cilvēku. Īpaši iecienīts tas esot nīderlandiešu vidū.

Jūlija otrajā pusē "Vitkovice" notiek vēl viens vērienīgs festivāls – "Colours of Ostrava". Tājā uzstājas populārās mūzikas izpildītāji no visas pasaules un arī tas ik gadu pulcē vairākus desmitus tūkstošus apmeklētāju. Arī citās Ostravas vietās notiek dažādi kultūras un mūzikas pasākumi. Piemēram, Ostravas pilī jūlija beigās un augusta sākumā notiek arī Ostravas Šekspīra festivāls.

Iespējams, visi šie ir iemesli, kāpēc Ostravas centrālās ielas bāri un kafejnīcas vasaras vakaros ir patukšas, un vietējo tajos ir salīdzinoši maz. Vietēji gan norāda, ka ziemas mēnešos, kad pilsētā atgriežas studenti, arī nakts dzīve uzņemot lielākus apgriezienus.

Kalni, pilsētas, senas drupas – ko apskatīt Ostravas apkārtnē

Foto: DELFI
Viena no iecienītākajām Ostravas un pilsētas apkārtnes iedzīvotāju aktivitātēm brīvdienās ir pastaigas kalnos. Ja sanāk pilsētā uzturēties ilgāku laiku un vēlies kaut ko izbaudīt arī ārpus tās, kāda pārgājienu taka būs lieliska izvēle. Ostravas tuvumā ir daudzas pārgājieniem piemērotas vietas, kur iespējams ne vien vērot brīnišķīgus skatus un izkustēties, bet vasarā arī pamieloties ar savvaļā augošām mellenēm. Dodoties kalnos, jāņem vērā, ka sestdienās un svētdienās mierīga dabas baudīšana var neizdoties, jo pārgājienu takas būs pilnas ar vietējiem. Brīvdienās mieru un klusumu atradīsi pilsētas centrā, jo tas būs kā izslaucīts.

Apskates vērtas ir arī netālu no Ostravas esošās nelielās pilsētiņas. Viena no tām ir mazā kalnu pilsēta Štamberka. Tā atrodas starp mežiem klātiem kalniem, un galvenais apskates objekts Štrambertā ir kalna galā esošais pils tornis, no kā paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni. Pati pilsētele ir maza un mīlīga. Tajā ir daudz jauku 18. un 19. gadsimta ēku, tāpēc noteikti ir vērts doties pastaigā pa tās nelielajām ieliņām. Skaista ir arī pilsēta Novi Jičin, kas pazīstama ar cepuru darināšanu, tāpēc, esot tajā, ieteicams ne tikai priecāties par skaisto centrālo laukumu un glītajām ēkām, bet arī apmeklēt cepuru muzeju.

Foto: DELFI

Ja ir iespēja, ieteiktu apskatīt arī Hukvaldi drupas. Lai līdz tām nokļūtu, jādodas pa kalna nogāzē esošu parku. Ceļš ved augšup, un, lai arī tas nav stāvs, karstā laikā pastaiga var nedaudz nogurdināt, taču pilnīgi noteikti ir tā vērta, jo kalna galā esošās drupas ir ļoti plašas un to apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt arī tornīšos, no kuriem paveras pasakains skats uz apkārtni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!