Ceļotājs Džastins, kas jau 17 gadus dzīvo Latvijā, nu kļuvis par Zimbabves komandas treneri
Foto: Privātais arhīvs

Džastins Veilijs ir anglis, kurš jau 17 gadus dzīvo Latvijā. Viņš apceļojis vairāk nekā 125 pasaules valstis un vienā no saviem pirmajiem lielajiem ceļojumiem pabijis Latvijā – jau toreiz nolēmis, ka vēlas pārcelties uz šejieni, tik ļoti viņam te iepaticies. Un drīz vien šis nodoms īstenots. Džastins atzīst – ja nebūtu šī lēmuma, viņa dzīve noteikti izvērstos citāda, bet savu izvēli viņš nenožēlo. Tagad viņam ir jauns izaicinājums – Džastins sācis trenēt Zimbabves futbola komandu un šovasar apņēmies to aizvest līdz CONIFA pasaules kausam Londonā.

Ceļošanas atkarība

Ceļotājs Džastins, kas jau 17 gadus dzīvo Latvijā, nu kļuvis par Zimbabves komandas treneri
Foto: Privātais arhīvs

Pirms 20 gadiem Džastins ar skolas laiku draugu Kelvinu devās "mugursomnieku" ceļojumā pāri Eirāzijai. "Startējām no Ņūkāslas Anglijā un braucām ar kuģi uz skaisto, sniegoto Norvēģiju, šķiet, tas bija martā. Šis piedzīvojums beidzās pēc 15 mēnešiem Indonēzijā, kur mūs evakuēja no valsts, jo tajā sākās revolūcija (runa ir par masu nemieriem, kas skāra Indonēziju Āzijas finansiālās krīzes laikā, kuru rezultātā atkāpās ilgi valdījušais prezidents Suharto, – red.). Šajā ceļojumā apmeklējām aptuveni 35 valstis. Pirmā tā daļa bija pa Skandināviju un Ziemeļaustrumeiropu. Tas bija fantastiski, jo toreiz te bija pilnīgi citādi, tas ļoti atšķīrās no visa, ko bijām redzējuši. Austrumeiropā gandrīz nebija tūristu.

Ceļotājs Džastins, kas jau 17 gadus dzīvo Latvijā, nu kļuvis par Zimbabves komandas treneri
Foto: 1997. gada ceļojuma laikā kopā ar Kelvinu. Privātais arhīvs

Ceļojām, kad tikko sāka parādīties internets, tā nu satikām daudz cilvēku interneta kafejnīcās. Jutāmies pilnīgi brīvi, neviens mūs neuzmanīja, neviens nezināja, kur esam. Zvanīju mammai reizi nedēļā, un tas bija šausmīgi dārgi, tāpēc rakstījām arī vēstules. Šajā laikā bijām arī trīs Baltijas valstīs, kur mums gāja fantastiski," atceras Džastins. "Mans draugs Kelvins un es burtiski iemīlējāmies Baltijas valstīs, jo īpaši Rīgā. Bijām te īsi pēc Jāņiem. Toreiz te bija drusku tāda kā "mežonīgo Rietumu" sajūta, bet droši varu teikt, ka tas ir stereotips, ka latvieši ir noslēgti un nedraudzīgi. Kad atbraucām 1997. gadā, visi pret mums izturējās draudzīgi. Gangsteri pirka mums vodkas šotus!"

Ceļotājs Džastins, kas jau 17 gadus dzīvo Latvijā, nu kļuvis par Zimbabves komandas treneri
Foto: Pie Krusta kalna Lietuvā 1997. gadā kopā ar draugu Kelvinu. Privātais arhīvs

Tā nu plānotās vienas nakts vietā puiši pavadījuši Rīgā gandrīz nedēļu, bet jau pēc dažām dienām, esot Rumānijā, norunājuši, ka grib šeit atgriezties un padzīvot ilgāk. Pēc tam ar Transsibīrijas ekspresi šķērsojuši Krieviju un tālāk izbraukājušies pa Āzijas valstīm, līdz no Indonēzijas nācies evakuēties. "Toreiz Rumānijā Kelvins man teica, ka pārcelsies uz Latviju, un sākumā par viņu smējos, ka viņš ir iedzēris par daudz šņabja. Teicu, ka gan jau redzēs, kā būs, bet apmēram pēc gada viņš tiešām pārcēlās šurp un kopš tā laika dzīvo te jau 20 gadus."

Savukārt Džastins pēc piedzīvojumu pilnā ceļojuma sācis strādāt tūrisma jomā Bristolē uzņēmumā ar nosaukumu "Reagon Holuidays", kas bija pirmā ienākošā tūrisma firma, kas vada uz Baltijas valstīm tūristu grupas. "Man vajadzēja atmaksāt parādus, kas bija radušies ceļojuma laikā, lai arī tajos laikos brauciens nemaz tik daudz neizmaksāja. Strādāju arī kā tūristu gids pensionāru autobusos. Bija forši, jo varēju atgriezties vietās, kur man ļoti patika, apskatīt jaunas vietas, palikt labās viesnīcās un tamlīdzīgi. Apciemoju Kelvinu, kas te bija dabūjis labu darbu. Vēl joprojām gribēju te apmesties uz dzīvi. Tā nu 2000. gadā uzrakstīju atlūgumu un pārcēlos šurp – precīzāk, uz Kelvina dīvānu. Mēģināju atrast darbu, bet ar to diez kā neveicās. Tagad tā nebūtu problēma, bet toreiz, ja nebiji biznesmenis, nebija daudz iespēju. Vienīgais, ko varēju te darīt, bija strādāt par angļu valodas skolotāju. Tāpēc aizbraucu uz Prāgu un noliku TOEFL (Test of English as a Foreign Language) eksāmenu. Tad dabūju darbu skolā."

Pēc kādiem diviem gadiem Rīgā Džastinu atkal sācis urdīt nemiera gars – viņš pārcēlies uz Japānu, kur arī strādājis par angļu valodas skolotāju. "Aizbraucu uz pasaules kausu futbolā Japānā, un man tur ļoti iepatikās. Tā nu izlēmu tur padzīvot," stāsta ceļotājs. Tomēr vēlāk viņu atpakaļ vilinājusi Rīga.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl