Interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem www.anothertravelguide.lv sadarbībā ar “Delfi” piedāvā ceļvedi pasaules lielākajās metropolēs un šarmantākajās pilsētās. Par vietām un notikumiem, kas vislabāk ļaus sajust katras pilsētas īpašo pulsu.

Helsinki Foto galerija

Stereotipi par Helsinkiem un somiem visos laikos bijuši tikpat dāsni kā epiteti leģendārajā eposā „Kalevala”. Siļķes, ziemeļbriežu gaļa, saunas un visus aizspriedumus brīvsolī palaiduši somu tūristi, kas izdzer sausus prāmjus maršrutā Helsinki – Tallina un Helsinki – Stokholma. Jo kurš gan nezina par nācijas alkohola problēmu, kuras rezultāts ir neprātīgi augstās alkohola cenas pilsētas bāros un vēl virkne profilaktisku atturību veicinošu pasākumu. Taču, kaut viena zīme Helsinkos joprojām ir nemainīga – kaijas ar acīmredzamu baudu ik dienas turpina apķēzīt visus pilsētas pieminekļus, pārējā folklora par Eiropas provinci – Helsinkiem, jau sen pieder pagātnei. Ne velti ietekmīgais žurnāls „Monocle” pagājušogad savā dzīvošanai piemērotāko pilsētu sarakstā ierindoja Helsinkus sestajā vietā. Vien mazliet vairāk kā pusmiljons iedzīvotāju, turklāt pateicoties daudzajiem parkiem, apmēram trešā daļa pilsētas ir zaļa. Jūra pie pašiem tās vārtiem un tuvējais salu arhipelāgs īsa laivas brauciena attālumā. Lieliska infrastruktūra un arī sava veida krustceļu statuss – nedēļas laikā no Helsinkiem uz apmēram 100 galamērķiem dodas vairāk kā 1000 dažādu aviokompāniju reisu. Turklāt, kaut Helsinku šī brīža pozicionējums ir izteikti rietumniecisks, pilsēta nav zaudējusi savu somisko identitāti. To nav pārmākusi arī straujā Eiropas zīmolu invāzija. Kaut, protams, te atradīsiet gan Louis Vuitton, gan MaxMara, Helsinki ir pilsēta, kas savu dizainu vērtē augstāk par visu, un arī māk to attiecīgi pasniegt. Pēdējos gados Helsinki piedzīvojuši īstenu dizaina, stila un gastronomijas ekspansiju, kas jau vien pilsētai nodrošinājis iekārojama galamērķa statusu.

Ko apskatīt

Helsinku sajūtu viskoncentrētākā veidolā, iespējams, vislabāk baudīt no „Hotel Troni” jumta bāra. 1928. gadā celtā viesnīca savulaik bija pilsētas augstākais „debesskrāpis”. Nelielais „Atelje Bar” atrodas 14. stāvā un ir vienmēr pilns – panorāmas ziņā tam nav līdzvērtīga. Visa pilsēta un tuvējais vairāk kā 100 salu arhipelāgs burtiski pie kājām. No putna lidojuma majestātiska vīd Uspenskas katedrāle – lielākā pareizticīgo katedrāle Rietumeiropā. Tieši tai iepretim atrodas Enso-Gutzeit biroja ēka (1962.), kuras autors ir slavenākais somu arhitekts, 20. gadsimta modernisma klasiķis Alvars Ālto. Helsinkos ir vairākas viņa ēkas, viena no pazīstamākajām nenoliedzami ir Helsinku koncertzāle ”Finlandia Hall” (1967-72), kuru Ālto savulaik projektēja simboliski domādams par jauno pilsētas centru. ”Ālto maršrutā” vērts iegriezties arī viņa projektētajā Akadēmiskajā grāmatnīcā un restorānā ”Savoy” (1937.). Strādājot pie restorāna interjera, Ālto radīja arī leģendāro Savojas vāzi, kuras iedvesmas avots esot bijušas ”jaunas eskimosu meitenes ādas bikses”. Tā joprojām ir viens no somu dizaina simboliem un visvairāk pārdotajiem dizaina priekšmetiem. Ālto ietekme savulaik bijusi tik liela, ka kārtējais Finnair reiss nav pacēlies, ja dižais arhitekts to kavējis. Sajūta, ka viņu gaida, arhitektam esot ļoti patikusi un viņš ne reizi vien to speciāli provocējis. Savukārt par vienu no mūsdienu Helsinku simboliem kļuvis Laikmetīgās mākslas muzejs „Kiasma” (1998.), kuru projektējis amerikāņu arhitekts Stīvens Hols. Muzeja ēkas novietojums un projekts savulaik izsauca ļoti pretrunīgu reakciju no pilsētas iedzīvotāju puses, taču pēc pabeigšanas izrādījās ļoti veiksmīgs un šobrīd uzskatāms par vienu no Helsinku vizītkartēm un populārāko Somijas muzeju. Savā ziņā tam topot par pilsētas jauno centru, kura zālāju siltās dienās iecienījuši arī Helsinku panki. Vairāk lasiet: Helsinku muzeji

Kur nakšņot

„Hotel Katajanokka” atrodas bijušajā cietumā un ir piemērota naktsmītne nebijušu sajūtu cienītājiem. Tumši sarkanā ķieģeļu ēka celta 1837. gadā (sākotnēji tajā atradušās 12 kameras, vēlāk – 164), bet kā cietums beigusi pastāvēt 2002. gadā – 102 istabu viesnīcā pārtopot 2007. gadā. Tā atrodas uz nelielas pussalas ostas noliktavu rajonā, apmēram 10 minūšu gājienā no pilsētas tirgus laukuma. Paliela parka ieskauta, ēka joprojām nepārprotami izskatās pēc cietuma, vien logiem nav restes. Taču pretēji iespējamiem sākotnējiem priekšstatiem, kopējā sajūta nebūt nav tik depresīva kā varētu šķist. Savā ziņā pat mājīga - kādreizējais cietuma gaitenis ir negaidīti plašs, stāvus savienojošajām dzelzs kāpnēm kalpojot kā sava veida dizaina elementam. Izbijušās kameras piedāvā gaumīgu komforta minimumu, turklāt ir gana lielas (no 17 līdz 30 kvadrātmetriem) un arī gaisma pa trim nelielajiem lodziņiem ieplūst pietiekami. Virs gultas ir melnbalta fotogrāfija iz ēkas agrāko dienu dzīves. Kā vēsta viesnīcas mitoloģija, lai telpu izvētītu no iepriekšējās auras, pirms atvēršanas to esot iesvētījuši pieci garīdznieki. Vairāk lasiet: Helsinku viesnīcas

Kur paēst

Pēdējos gados Helsinki piedzīvojuši īstenu gastronomijas uzplaukumu, pilsētas labākajiem restorāniem nu jau droši konkurējot ar Eiropas elites gardēžu adresēm. Somijas labākā restorāna statuss šobrīd nenoliedzami pieder divu Mišelina zvaigžņu īpašniekam „Chez Dominique”. Restorāna virtuve, ko varētu dēvēt arī par izcilu skandināvu un franču virtuves sajaukumu, ir pārsteigums šī vārda vistiešākajā nozīmē. Izmantoti tiek gandrīz tikai vietējie produkti – fantastiskās garšu un krāsu kombinācijās. Tiesa, kā jau pilsētas prestižākajā restorānā, cenas ir netīkami augstas, taču dienas laikā „Chez Dominique” piedāvā lielisku pusdienu ēdienkarti (trīs ēdieni par 29 eiro) un šī ir no iespējām, kuru Helsinkos esot, noteikti nevajadzētu palaist garām. Pilsētā gan netrūkst arī lielisku kafejnīcu, kuru cenas ir krietni tīkamākas. Viena no tādām ir „Gran Delicato Cafe”. Izcila kafija, lieliska atmosfēra, lieliskas sviestmaizes un salāti (salāti ar fetas sieru - 7,80 eiro). Labāku vietu vieglām pusdienām grūti iedomāties! Kafejnīca atrodas mazliet ārpus klasiskā pilsētas centra, taču vienlaikus pietiekami tuvu visam. Mazliet kičīgi bohēmiska un ļoti mājīga atmosfēra – veca baltu podiņu krāsns, austrumniecisks paklājs uz koka grīdas, koši zili galdiņi un fotogrāfijas pie sienas. Divas telpas – viena ar leti, kur izdarīt pasūtījumu vai arī iegādāties šo un to līdzņemšanai (piemēram, visdažādākos sierus), otra – ar galdiņiem. Vairāk lasiet: Helsinku restorāni

Kur iepirkties

Ja vēl salīdzinoši nesen somu dizains tomēr vairāk saistījās ar herestomātiju – 20. gadsimta vidus ikoniskajiem Marimekko rakstiem un somu prominentākā arhitekta Alvara Ālto mēbelēm, tad šodien Helsinki acīmredzami piedzīvo otru dizaina ekspansijas vilni. 2005. gadā daļa pilsētas centra, kur koncentrējies vairākums mākslas galeriju, stila veikalu, restorānu, kafejnīcu un atrodas arī Dizaina muzejs, tika oficiāli nodēvēta par Dizaina rajonu. To kopumā veido 25 ielas un īpašajā Dizaina rajona kartē rodami 170 iegriešanās vērti objekti. Sākot no skaļākajiem somu dizaina vārdiem – 1935. gadā Alvara Ālto un viņa domubiedru izveidotā „Artek”, tekstilindustrijas klasiķa Marimekko līdz modes, dizaina vintage veikaliem, restorāniem un kafejnīcām. Iespējams, vislabākais un loģiskākais dizaina maršruta sākumpunkts ir „Design Forum Finland” - veikals, informācijas centrs un izstāžu zāle, kas pilnībā veltīta tikai un vienīgi somu dizainam. Unikāla, dzīva un dinamiska telpa, kur pārstāvēti gan klasiķi, gan jaunie dizaina vārdi. Dizaina rajona kolorītākajām adresēm pieder arī ilgtspējīgo un videi draudzīgo dizainu popularizējošs veikaliņš „Secco”, kur rodams apģērbs, dizaina priekšmeti un aksesuāri no otrreizējās pārstrādes lietām. Bļodas no vecām vinila skaņuplatēm, jostas no lidmašīnu drošības siksnām, somas no automašīnu riepu gumijas kamerām utt. Katrā ziņā nelielais veikaliņš perfekti attaisno savu moto - „atkritumu dārgumi”. Vairāk lasiet: Helsinki, kur iepirkties

Vērts zināt

Helsinki ir riteņbraucējiem īpaši draudzīga pilsēta, ar veloceliņiem 750 kilometru garumā. Maijā Helsinkos sākas bezmaksas Citybike sezona, kad iemaksājot 2 eiro depozītu, jūs varat tikt pie divriteņa 26 punktos pilsētā. Divriteni atgriežot, savus 2 eiro saņemsiet atpakaļ. Ja plānojat no (uz) Helsinku lidostas uz pilsētu doties ar taksometru, īpašu cenu piedāvā taksometru kompānija „Yellow Taxi” (25 eiro), izmantojot jebkuru citu šis pats ceļš jums izmaksās vidēji 35 eiro. Vairāk lasiet: Helsinki, vērts zināt

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!