Ja pagājušā gadā mūsu ceļš aizveda līdz Ventspilij, tad šogad likās loģiski doties uz Liepājas pusi un pie reizes atsaukt atmiņā, kā izskatās Ventas rumba Kuldīgā.
Tā kā ceļš no Rīgas puses līdz Liepājai ir patāls, tad nolēmām savu ceļu sadalīt posmos. Savu ceļojumu sākām ar nodomu apskatīt lavandas dārzu "Lillas Lavender" Kurzemes filiāli Ošeniekos. Jāatzīstas, ka šoreiz mūs samulsināja navigācijas "Waze" nespēja atrast šo vietu kartē, tāpēc braucām "uz tausti", līdz ar to apmaldījāmies mazajos lauku ceļos. Toties tūlīt pat klāt bija īstā ceļojuma izjūta – apmaldījušies, izsalkuši, sakarsuši mašīnā un dusmīgi par šo muļķīgo situāciju. Beidzot atradām lavandu dārzu pie paša Saldus – Kuldīga lielceļa. Nedaudz uzkožot līdzi paņemtās ogas un riekstiņus, saņēmāmies iet apskatīt lavandu dārzu.
Jau no tāluma bija skaidrs, ka lavandas laukus te neredzēsim, bet sava noskaņa te ir. Te var sasūkties lavandas nomierinošo smaržu, un skaistais lavandas toņu un ziedu noformējums arī priecē ik uz soļa. Dodamies uz "sapņu istabu", te var apskatīt, kā veidojas lavandas krūms, kādi ir skaistie lavandas šķirņu nosaukumi. Ja ir vēlme apstāties, pasapņot un mēģināt nosaukt vārdos savu sapni, tad šeit ir dota iespēja to darīt. Vēlāk mūs uzrunā saimniecības darbiniece, kura piedāvā nogaršot kafiju ar lavandas sīrupu un cepumus ar lavandas ziediem, laipni izstāsta, cik grūts darbs šajos apstākļos izaudzēt lavandu, lai gan daudzviet tā aug kā nezāle. Aicināja mūs cienāties ar dārzā augošajiem ķiršiem.
Lavandas aromāta iedvesmoti, dodamies tālāk uz Kuldīgu. Pirmā lieta, ko meklējam Kuldīgā, ir vieta, kur ieturēt maltīti. Jau iepriekš esam noskaidrojuši, ka gribam paviesoties izslavētajā restorānā "Goldingen room". Dodamies taisnā ceļā uz turieni. Patiešām šeit var just, ka Kuldīgā dzīvība kūsā. Arī ap Rātslaukumu pilsētas viesu ir daudz. Pirmā vieta, kas piesaista bērnus, ir Rātslaukumā esošā strūklaka. Te var smelties bērnu dzīvesprieku – viņi ķer ūdens strūklas, cenšas izlīst tām cauri un aizmirst par slapjajām drēbēm. Visiem par prieku laiks ir silts un saulains!
Mūsu naktsvieta ir kādā simtgadu vecā dzīvoklī Liepājas ielā ar fantastisku skatu uz pilsētu. Kad esam tur iekārtojušies, nemaz negribam nekur iet. Tomēr dodamies pastaigā pa pilsētu virzienā uz Ventas rumbu. Pa ceļam apbrīnojam Kuldīgas arhitektūru un senatnīgo noskaņu. Ienākot pilsētas parka teritorijā, ik pa laikam apstājamies pie Līvijas Rezevskas veidotajām akmens skulptūrām.
Vispirms sadzirdam Ventas rumbas ūdens šalkoņu, un tad apbrīnojam to no attāluma, piesēžot uz kafejnīcas terases. Te bērni var dabūt ikdienas saldējuma porciju, pieaugušie – iedzert glāzi vīna. Cilvēki alkst iemērkt kājas ūdenskrituma vēsajā un straujajā ūdenī, tāpēc mēro gājienu no viena gala uz otru. Mums ar bērniem jau pietiekami liels piedzīvojums noiet mazu nogrieznīti. Protams, tik skaistā mirklī gribam nofotografēties, un tādā veidā iepazīstamies ar latviešu ģimeni no Austrālijas.
Atpakaļceļā bērni izmēģina parka estrādes skatuvi ar savu priekšnesumu. Tepat brīvā dabā visu vasaru sestdienās tiek demonstrētas kinofilmas, sākums – stundu pēc saulrieta un pilnīgi par brīvu. Šogad uzsvars tiek likts uz latviešu kino. Parka otrā pusē ir izbūvētas koka laipas pastaigām, tiltiņi un "mākoņstrūklaka", ko mēs paši tā nosaucām formas un struktūras dēļ.
Otrajā dienā Kuldīgā mums bija piedzīvota vēl viena mīļa izklaide bērniem – izbrauciens ar vilcieniņu "Goldingen train". Galvenā sākumpietura ir pie Ventas rumbas aiz ķieģeļu tilta, taču ir iespēja iekāpt arī pilsētas Rātslaukumā. Izbrauciens ilgst 45 minūtes, visu ceļu skan stāstījums par visām Kuldīgas ievērojamām vietām – tiltiem, ielām, ēkām, skulptūrām un iedzīvotāju tradīcijām. Pēc Kuldīgas apmeklējuma ir vēlme teikt tik bieži dzirdēto teicienu: "vieta, kur atgriezties". Patiešām – skaistās un saglabātās ēkas, omulīgās kafejnīcas, kurām raksturīga iezīme ir izņemti logu rāmji, garšīgais ēdiens, kalnainais pilsētas reljefs un ainava radīja vēlmi atbraukt vēlreiz.
Turpinām ceļu, un ainavā parādās vēja ģeneratori, tas nozīmē, ka tuvojamies Liepājai. Šeit arī apmetamies pašā pilsētas centrā, un galvenais šīs dzīvesvietas trumpis ir aiz stūra esošā kafejnīca "Darbnīca", kur strādā draudzīgi viesmīļi, kur katru rītu cep gardākos kruasānus un pats galvenais – tur ir rotaļu stūrītis un galda spēles, tāpēc bērniem nav garlaicīgi.
Viena no vietām, kas mūs pārsteidza Liepājā, ir Romas dārzs, līdz kuram nonācām neplānoti. Taču mūs uzreiz piesaistīja skaistais ēkas iekšpagalms un strūklaka. Ieraugot uzrakstu "Galerija –antikvariāts", nolēmām ieiet apskatīt senlietas, tad antikvariāta darbinieces izstāstīja par iespēju apskatīt vairākas mākslasdarbu izstādes. Un, kas ir interesanti, visi mākslas darbi ir izvietoti 1881. gadā projektēto ēku kompleksa pagrabstāvā, kur savulaik glabāti vīni un ēdiens. Ēkai ir raiba vēsture, un pirms dažiem gadiem tā atjaunota iespējami tuvāk sākotnējam projektam un līdz ar to ir pieejamāka iedzīvotājiem. Lai gan parasti bērniem mākslas izstādes garlaiko, šoreiz pastaiga pa pagrabu labirintiem bija kā piedzīvojums.
Tā kā mūsu meitām patīk rokdarbi, tad nākamais mūsu izpētes objekts bija amatnieku nams Dārza ielā. Šeit darbinieces mūs laipni sagaidīja un pavadīja pa dažādu meistaru istabām – lielākais prieks un pārsteigums bija iespēja sēdēt pie stellēm un aust galdautu, precīzāk, palīdzēt piesist diedziņu, redzēt, ka atspole slīd kā laiviņa. Apskatījām garākās dzintara krelles, apbrīnojām tikko gatavotos pērļu vainadziņus un redzējām, kur žūst ziediņi, ar kuriem dekorē vaska sveces. Tālāk pastaigā pēc pusdienām nejauši uzejam izklaižu šautuvi "Lodīte", kur bērni kopā ar tēti var izklaidēties, azartiski šaujot pa skārdenēm.
Un galvenā laika pavadīšanas vieta Liepājā, protams, ir Liepājas Jūrmalas parks, kur ir plašs un radošām izklaidēm pārpilns rotaļu laukumiņš un īpaši mīkstu smilšu pludmale. Te pirmo reizi visi kopā sagaidījām saulrietu jūrā, kad "saulīte ienira ūdenī".
Atpakaļceļā apstājāmies pie izgaismotā "spoku koka" un noklausījāmies grupas "Līvi" leģendāro dziesmu "Dzelzsgriezējs".
No Liepājas atvadījāmies pie Ziemeļu mola ar negaisa mākoņiem, kas vēl tikai pabaidīja mūs ar dažām lietus pilēm. Bērniem garā pastaiga pa molu nebija pa prātam, tāpēc šoreiz baudījām skatu uz molu no krasta, kur bērni ķēra viļņus un mielojās ar saldējumu, ko var iegādāties vietējā piejūras kafejnīcā. Suvenīru vietā salasījām plakanus akmentiņus, ko atbraukuši no ceļojuma, apgleznojām. Šī ideja ļoti iepatikās mūsu piecgadīgai meitai, kura Kuldīgas tūrisma centrā nevarēja atraut acis no groziņa, kur bija daudz šādu apgleznotu akmentiņu.
