Tiek uzskatīts, ka pilsēta izveidota 13. gadsimtā, līdz ar pirmās mūra pils celtniecību, kas tajā laikā bijis lielākais cietoksnis reģionā. Savukārt Lietuvas neatkarības gados no 1920. līdz 1940. gadam Kauņa bija valsts galvaspilsēta. Šajā laikā pilsēta strauji attīstījās, izveidota arī Laisves jeb Brīvības aleja, kas tagad ir gājēju bulvāris un Eiropas lielākā teritorija, kurā nedrīkst smēķēt.
Pilsētā, aptuveni astoņus kilometrus no tās centra, atrodas starptautiska lidosta, ko pārsvarā izmanto lētās aviosabiedrības, un no turienes iespējams doties ceļojumā uz daudzām Eiropas valstīm.
Kauņā var ērti nokļūt gan ar personīgo auto – sanāks pabraukt pat pa maģistrāli, kas patiks gan ātruma cienītājiem, gan sabiedriskajiem autobusiem.
Divi muzeji, ko Kauņā vērts apmeklēt, ir slavenā mākslinieka Mikolaja Čurļoņa mākslas muzejs ar gaisīgajiem akvareļiem un dzejnieka Adama Mickeviča muzejs. Interesants ir arī nelielais velnu muzejs, kas glabā aptuveni 3000 velnu figūras no visas pasaules, kuras veidotas no koka, porcelāna, stikla, tekstila un papīra. Velnu kolekcija ietver arī maskas, raganas un citas mitoloģiskas būtnes.
Kauņas pils celta 14. gadsimtā senā ciema vietā, uz pussalas netālu no Nemunas un Neres satekas. Tā bija pirmā mūra pils Lietuvā. Gotikas stila pilij bijušas divas aizsargmūru rindas, divi torņi, to apjoza arī aizsarggrāvji. Tā bijusi vienīgā šāda veida pils Lietuvā. 14. gadsimta vidū krustneši to nopostīja, bet no 1402. līdz 1408. gadam uz pils drupām tika uzcelta jauna pils, kuras fragmenti redzami arī šodien.
Savukārt rītos populārākā vieta Kauņas Austrumu galerijā ir Urmas tirgus. Vecā, industriālā teritorija tagad ir revitalizēta un kļuvusi hipsterīga. Netrūkst stilīgu dizaina risinājumu, kafejnīcu, dārgumu medniekiem patiks arī krāmu tirgus. Te ir arī pavisam īsts un tradicionāls svaigo produktu tirgus, kur iegādāties lauku labumus.
Pēc gruntīgas ieturēšanās vērts doties pastaigā pa vecpilsētas ieliņām, kā arī izbraukt ar funikulieri. Zaļa kalna funikulieris ir vecākais Lietuvā, celts 1931. gadā un kopš 1993. gada iekļauts Lietuvas kultūras pieminekļu sarakstā. Tas sākas pie Vitauta Lielā kara muzeja un dodas kalnā, 142 metrus augšup, uz Kauņas Kristus augšāmcelšanās baznīcu (Kaunas Kristaus Prisikėlimo bažnyčia). Savukārt Aleksota funikulieris, kuru uzbūvēja 1935. gadā, savieno vecpilsētu ar Aleksota pakalnu, no kura paveras lieliska Kauņas panorāma. Tam ērti piekļūt no Nemuras krastmalas pie Vitauta Lielā tilta.
Vēl citus ieteikumus lasi šeit.
Lūk, neliela, rudenīga fotopastaiga pa Kauņu!
