Gada garumā vērot likteņupes tecējumu: pārgājiens no Baltkrievijas līdz Rīgai

Gada garumā vērot likteņupes tecējumu: pārgājiens no Baltkrievijas līdz Rīgai
Foto: Hiking in Latvia

Kopš pirmo reizi pamēģinājām, kā tas ir – doties pārgājienā, kas ved mūs vairākus simtus kilometru garā ceļā, tas ir kļuvis par mūsu piedzīvojuma veidu. Pārsteidzoši ir tas, ka, soļojot ar kājām, pat vienas dienas laikā ieraugi tik daudz dažādu dabasskatu un vietu, ka dienas beigās pat grūti noticēt tam, ka tas viss ir pieredzēts dienas laikā, un nieka 20 vai 40 kilometrus garā posmā, stāsta pieredzējušais ceļotājs Mārtiņš Kalnbērziņš, kas kopā ar Zaigu Lazdiņu pērn nosoļojis 5500 kilometrus pāri visai Eiropai. Šis ir viņa stāsts par pārgājieniem tepat Latvijā – ceļojumu visa gada garumā gar likteņupi Daugavu.

Gada garumā vērot likteņupes tecējumu: pārgājiens no Baltkrievijas līdz Rīgai
Foto: Hiking in Latvia

"Vēl interesantāk ir, kad šādas dienas liekas kopā viena aiz otras, un kopējais attālums, ielūkojoties kartē, jau sāk izskatīties patiešām iespaidīgs. Diemžēl ne katrs, un kur nu vēl bieži, var atļauties šādiem piedzīvojumiem ziedot vairāk nekā divas dienas nedēļā. Meklējot kārtējo piedzīvojumu, mēs, "Hiking in Latvia" (HIL) komanda, to ņēmām vērā un esam ķērušies klāt piedzīvojumu projektiem Latvijā un Igaunijā, veidojot pārgājienu ciklu, kas kopumā mūs aizved vairāk nekā 300 kilometrus garos piedzīvojumos, bet sadalām tos nelielos 40 līdz 50 kilometrus garos posmos, veltot tiem vienas brīvdienas mēnesī. Tādā veidā šie piedzīvojumi kļūst vēl aizraujošāki, jo ieplānotais maršruts tiek izbaudīts dažādos gadalaikos, un katrs pārgājiens kļūst kā atsevišķs, pilnvērtīgs pasākums.

Gada garumā vērot likteņupes tecējumu: pārgājiens no Baltkrievijas līdz Rīgai
Foto: Hiking in Latvia

Viens no tādiem projektiem ir aptuveni 350 kilometru garais piedzīvojums, kura laika mēs soļojam no neliela ciematiņa Piedruja, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas, gar mūsu mīļoto upi Daugavu virzienā uz Rīgu. Nu jau jūlija otrā pusē tuvojas piektais šī piedzīvojuma posms, kura laikā plānojam nosoļot garām Jēkabpilij. Četros iepriekšējos posmos ir pieveikti gandrīz 200 kilometri.

Mūsu piedzīvojums sākās 12. marta agrā rītā, kad nelielā, vienpadsmit cilvēku kompānijā devāmies ar busiņiem uz Latgali ar konkrētu mērķi pirmajā dienā nosoļot no Piedrujas līdz Krāslavai, kur bijām pieteikuši naktsmājas. Laiks bija atbilstoši martam, ar nelieliem mākonīšiem debesīs un neregulāriem pirmajiem pavasara saules stariem, kas mūs ik pa laikam palutināja, pašķiroties mākoņu segai.

Pirmos Latgales garšas malkus izbaudījām jau raušoties ārā no mašīnām, Piedrujas katoļu baznīcas stāvlaukumā. Par mūsu raibo kompāniju ieinteresējās mācītājs, un vārds pa vārdam mēs tikām pie viņa svētības. Tas mūsu piedzīvojumam iedeva vēl papildu kolorītu, un pēc pašas Piedrujas baznīcas apskates, priecīgi čalodami, devāmies ceļā.

Gada garumā vērot likteņupes tecējumu: pārgājiens no Baltkrievijas līdz Rīgai
Foto: Hiking in Latvia

Uzturoties pierobežas joslā, obligāta prasība ir ne tikai personas apliecinoši dokumenti, bet arī, atrodoties divu kilometru attālumā no robežas, nokārtota speciāla uzturēšanās atļauja. Baltkrievija šajā posmā ir tieši Daugavas otrā krastā, bet, lai arī dokumentus bijām iesnieguši, atļaujas e-pastā tā arī nebija parādījušās. Tāpēc, lai potenciālas problēmas atrisinātu uzreiz, mēs īpaši skaļi uzvedāmies, soļojot garām Piedrujas robežsargu postenim, bet, šķiet, mūs kompānija ne tad, ne arī vēlāk neizraisīja nekādu interesi robežsargu vidū.

Maršruts pārsvarā veda pa nelieliem meža celiņiem, bet šur tur atļāvāmies arī doties pa brikšņiem vai brist pa pērno zāli gar pašu upes krastu. Ceļš līkumodams vijās ainavas reljefā. Lauki jau bija sākuši zaļot, savukārt platās un rāmās Daugavas krasti bija brūnganpelēki un leknas zāles greznoti. Tagad, vasarā, veicot jūnija posmu, sapratām, cik unikāla pieredze mums toreiz tika, jo maršrutu, kuru mēs veicām martā, aizaugušo upes krastu dēļ vasarā nebūtu reāli pieveikt.

Brīdī, kad Daugava sāka attālināties no robežas un mēs devāmies iekšā Latvijas zemē, satikām vietējo zemnieku. Lai arī visa cikla pārgājiena plāns ir elementārs, proti, doties gar upi, tomēr pieklājības pēc mēs apvaicājāmies par iespējamiem šķēršļiem ceļā, un atkal jau baudījām Latgales labvēlību. Vīrs meta pie malas visus savus darbus un kopā ar mums devās pusstundu garā ceļā, lai ierādītu pārceltuvi pāri nelielai upītei, kas ietek Daugavā. Zemnieks bija pilnībā pārliecināts, ka paši mēs netiktu galā ar šo šķērsli, un atsveicinājās no mums vien tad, kad pēdējais komandas biedrs bija ticis pāri pašdarinātam tiltiņam, kas slējās pāri diezgan platai un straujai upītei.

Martā dienas ir īsas, un ieplānotie kilometri, ņemot vērā to, ka bieži vien bridām pa piņķērīgiem, aizaugušiem upes krastiem, bija diezgan pamatīgi. Jau ar tumsu ieradāmies klusajā Krāslavā, kur priecīgi un izsalkuši devāmies uz vietējo kafejnīcu "Mārīte", kur bijām pieteikuši vakariņas. Labi, ka to bijām jau nokārtojoši pa telefonu, jo "Mārītei" jau stundu kā vajadzēja būt slēgtai. Kārtīgi iestiprinājušies, devāmies uz savu nerezervēto viesnīcu un likāmies uz auss.

Gada garumā vērot likteņupes tecējumu: pārgājiens no Baltkrievijas līdz Rīgai
Foto: Hiking in Latvia

Šoreiz, neraksturīgi mūsu HIL organizētajiem pasākumiem, nakšņojām viesnīcā, bet tādu vaļību atļāvāmies tikai martā. Aprīļa posmā jau visa komanda baudīja Daugavas skatus tieši no telts ieejas.

Turpmākie piedzīvojuma posmi mūs ir veduši pa Daugavas kreiso krastu. Slavenie Daugavas loki, ar fantastisko reljefu upes krastos. Stāvas kraujas, pauguri un dziļas gravas ar nelielām tērcītēm. Meža takas un grantēti lauku ceļi. Biezi egļu sili, kas mainās ar lapu kokiem aizaugušiem krastiem un, protams, visu laiku blakām rāma, un tanī pašā laikā varena kustībā plūstošā upe, kas, šķiet, palīdz kustināt mūsu nogurušās kājas un nes mūs kopā ar savu straumi uz mājām uz Rīgu.
Esam izbaudījuši katra gada mēneša sniegtos laika apstākļos un redzējuši, kā mostas daba, līdz, visbeidzot, jūnija posmā, tieši pēc Jāņiem, vērojām dabas pilnbriedu un pieveicām 29 kilometrus 30 grādu lielā tveicē.

Gada garumā vērot likteņupes tecējumu: pārgājiens no Baltkrievijas līdz Rīgai
Foto: Hiking in Latvia

Nu jau vairāk nekā puse ceļa veikta, un rudenī vai ziemā pienāks diena, kad sasniegsim mājās, bet tas būs vēlāk. Pagaidām ar nepacietību gaidām jūlija posmu, jo gribas zināt, kāds pārsteigums mums tiks šoreiz no iecerētā piedzīvojuma."

Vairāk par šo pārgājienu un iespējām tajā piedalīties lasiet šeit.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl