Iepazīstam viesmīlīgo Latgali: kritiens, muiža, dižakmens un neticama laipnība
Foto: "On The Way of Freedom" arhīvs

"On The Way of Freedom" motoceļotāji, kas iepriekš veikuši ekspedīcijas uz Austrāliju, Abhāziju un Gruziju, veido motociklu maršrutu ap Latviju fonda "1836" ietvaros kā dāvanu Latvijai simtgadē. Pērn izveidoti maršruti pa Vidzemes pierobežu gan gar jūru, gan Igauniju, bet šogad viņi pēta un atklāj interesanto Latgales robežjoslu.

Fonda "1836" misija ir izveidot tieši 1836 kilometrus garu taku apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei 2018. gadā. "On The Way of Freedom" kustības dalībniekiem šajā projektā ir uzticēts izveidot enduro motociklu maršrutu, atklājot Latvijā vēl nezināmas vietas un takas, kas sasniedzamas pašmāju un ārvalstu motoceļotājiem.

Video par projekta mērķiem un filozofiju:

Motociklu maršruta izveides pamatiecere ir iepazīstināt gan Latvijas, gan ārzemju mototūristus ar mazāk zināmiem kultūrvēstures apskates objektiem un ainavām Latvijas robežas tuvumā, iezīmējot arī iespējamās naktsmāju vietas ceļotājiem. Maršruts tiks sastādīts, braucot pa takām un lauku ceļiem, kur pārvietoties ieteicams ar apvidus motocikliem. Ceļu paredzēts izveidot divos gados. Vairāk par iepriekšējiem maršrutiem lasiet šeit.

Lūk, stāsts par šī gada otro ekspedīciju uz Latgali.

1. diena - triki, šķēršļi un kritiens

Iepazīstam viesmīlīgo Latgali: kritiens, muiža, dižakmens un neticama laipnība
Foto: no ekspedīcijas "On The Way of Freedom" arhīva


"Uz 1836 ekspedīcijas 8. posmu mums pievienojas vairākkārtējs Latvijas čempions, viens no Baltijas labākajiem mototriālistiem Andris Grīnfelds, kurš regulāri piedalās Eiropas čempionātā un no 15 gadu vecuma jau sešas reizes pārstāvējis Latviju nāciju kausā.

Tiem, kas neko nav dzirdējuši par šo motorizēto sporta veidu, pastāstām, ka triāls ir motosporta disciplīna, kas ietver braukšanu ar speciāli aprīkotu motociklu pa īpaši veidotu trasi sarežģīta reljefa apstākļos ar mērķi pieveikt distanci ierobežotā laikā un iespējami reti ar kājām pieskaroties zemei, tā saņemot pēc iespējas mazāk soda punktu.

Par braukšanu kopā esam vienojušies pirms nedēļas, tāpēc laika apstākļi, kas solās mūs pārbaudīt, nevar būt par šķērsli. Spītējot lietum un aukstajam laikam, otrdienas vēlā pēcpusdienā atsākam pētīt Latgales pierobežu, sekodami Ērika Pavlova ieteikumiem, gar Ilžas upes krastu izbraucot sen aizmirstu, aizaugušu ceļu no Līdumniekiem līdz Ciblai. Tam ir arī savi iemesli – mums jāsagādā vakariņas vistuvāk atrodamajā veikalā.

Iepazīstam viesmīlīgo Latgali: kritiens, muiža, dižakmens un neticama laipnība
Foto: "On The Way of Freedom" arhīvs

Veco, meža tehnikas izbraukto, aizaugušo ceļu izdodas atrast tikai ar trešo piegājienu, un tas izrādās viens no labākajiem frīraida maršrutiem, pa kādu līdz šim esam braukuši.

Ik pa brīdim Andris vēl pamanās atrast ceļā kādus šķēršļus un padarīt braucienu vēl aizraujošāku. Mums pārējiem sapņos nebija rādījies, ko ar haskiju iespējams paveikt ar attiecīgām prasmēm bezceļa apstākļos.

Cibla līdz 1925. gadam tika saukta par Eversmuižu. Tiek pieņemts, ka vietvārds Eversmuiža varētu būt cēlies no kāda Mārtiņa Evrusa.

Iepazīstam viesmīlīgo Latgali: kritiens, muiža, dižakmens un neticama laipnība
Foto: "On The Way of Freedom" arhīvs

Ciblai cauri tek Ilža. Pie tās Zeltiņu ciema sievas, linus vācot, 1910. gadā atrada arābu, romiešu, īru un dažādas citas monētas, tas ir t.s. Eversmuižas depozītu, kas pēc speciālistu atzinuma ir vērtīgākais depozīts Latvijā. Tas apliecina, ka senie latgaļi te nodarbojušies ar starptautiska mēroga uzņēmējdarbību jau 11. gadsimtā, rakstīja Rimants Ziedonis grāmatā "Austrumu robeža".

Kad slapji un izmirkuši, bet pilni adrenalīna iebraucam Ciblā, izrādās, ka veikals jau ir slēgts, tomēr ir cerība paspēt uz iepirkšanos četrus kilometrus attālajā Feliciānovā, kur veikals strādā līdz deviņiem.

Iepazīstam viesmīlīgo Latgali: kritiens, muiža, dižakmens un neticama laipnība
Foto: "On The Way of Freedom" arhīvs

Feliciānovā saglabājušās vecās dzirnavas, kuru īpašnieki bijuši Krievijas vācieši Pleni. Muižnieki arī uzbūvējuši šeit dzīvojamo māju, ko pameta tikai 1939. gadā, vāciešu repatriācijas laikā. Šo no sarkanajiem ķieģeļiem būvēto, agrāk krāšņo, bet tagad bezdievīgi nolaisto muižu pašvaldība nesekmīgi grib pārdot par 8000 eiro.

Mūsuprāt, lai šo kultūrvēstures pieminekli reanimētu, kādam, kurš to apņemtos, būtu jāpiešķir ordenis un vēl jāizmaksā naudas prēmija.

Iepazīstam viesmīlīgo Latgali: kritiens, muiža, dižakmens un neticama laipnība
Foto: "On The Way of Freedom" arhīvs

Veikalā, piekrāmējuši mugursomas ar proviantu, izlemjam atpakaļ braukt pa to pašu maršrutu. Tagad tas tiek izbraukts vēl lielākā ātrumā nekā iepriekš, jo špūres ir iebrauktas un iespēja kļūdīties ir mazāka. Bet tas izrādās maldinošs priekšstats, vienā no smagās tehnikas izbrauktajām risēm, kurā sakrājies ūdens, braucot ar ceturto pārnesumu, es nepaspēju sabremzēties un apturēt hidrotriecienu, kas mani kopā ar haskiju inercē kūleņu, kūleņiem aizmet kādus 20 metrus uz priekšu. Visvairāk cietušas rokas un muguras lejasdaļa, bet labā ziņa ir, ka es spēju vēl kustēties. Lēnām aizripinām līdz bāzes vietai, kur žāvējamies, gatavojam vakariņas pie ugunskura kopā ar Ēriku un viņa draugu Valdi, kurš stāsta par muzikanta gaitām un tabakas audzēšanu, kā arī līdz pat rīta gaismai ģitāras pavadījumā dzied mums agrāk nedzirdētas latgaļu balādes."

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl