Norvēģijas dvēsele – Bergena

Norvēģijas dvēsele – Bergena
Foto: Emily Sidley / cc

Lai arī Bergenā saule spīdot tikai 11 dienas gadā, lai arī lietus un migla tur ir parasta parādība, uz Bergenu ir vērts doties priecāties par tās skaisto arhitektūru, majestātiskajiem fjordiem un kalnu ainavām. "Delfi Ceļojumi" apkopoja lietas un vietas, kuras dodoties uz Bergenu, ir jāredz.

Bergena ir otra lielākā Norvēģijas pilsēta, un tā atrodas Hordalandes reģionā, Ziemeļjūras krastā. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem fjordiem un septiņiem kalniem, par Norvēģijas fjordu galvaspilsētu un ziemeļu arhitektūras paraugpilsētu. Paši bergenieši savu pilsētu dēvē par Norvēģijas dvēseli.

Bergenas klimatu ietekmē siltās Golfa straumes Ziemeļatlantijas atzars. Savukārt valdošie rietumu vēji nes mitrās gaisa masas uz piekrasti. Tās atduras pret Norvēģijas kalniem, ceļas augšup, un izkrīt nokrišņu veidā. Tāpēc migla, lietus un vējš Bergenā ir pavisam normālas parādības. Lietus un +10°C gaisa temperatūra var būt kā jūnijā, tā janvārī, bet statistikas dati liecina, ka vidēji pilsētā saule spīd tikai 11 dienas gadā! Taču ir vērts apbruņoties ar lietussargu un lietusmēteli un doties iepazīt Bergenu!

Brigene (Briggen, Bryggen), kas tulkojumā nozīmē "kuģu piestātne", ir Bergenas vecpilsētas daļa ar savu unikālo koka arhitektūru, divslīpju jumtu mājiņām, kuras vērstas pret Vogenes līci, dēļu ielu segumu un ostu.Šis senais, viduslaiku stilā būvētais rajons, ir vienīgais, kas saglabājies no Hanzas savienības laikiem. 1980.gadā Brigene tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Bergenas Zivju tirgus (Fisketorget) ir tūristu visapmeklētākā vieta, jo te var pamielot gan acis, gan nāsis, gan vēderus, gan garšas kārpiņas. Laši, vaļa gaļa, nēģi, krabji, garneles, butes, reņģes un citi Ziemeļjūras brīnumi gaida savus pircējus. Zivju cenas gan ir augstas. Te pārdod arī ziemeļbriežu vai aļņu cieti žāvētās desas, kažokādas, rokdarbus un citus suvenīrus. Tirgus darbojas līdz 15.00.

Dyvekegangen ir šaurākā Bergenas iela, kuras platums ir tikai 99 centimetri, un pie mājām nav numuru. Iela savu nosaukumu ieguvusi no vīra Dyveke Sigbritsdatter, kurš miris 1517.gadā. Iela atrodas līdzās Bergenas Zivju tirgum. Staigājot pa ieliņu, vērts ieskatīties arī Dyvekes vīna pagrabā.

Bergenā ir vērts apskatīt 13.gadsimtā būvēto Bergenhusas cietoksni. Cietokšņa Hokona zāle un Rosenkranca tornis ir īpašas ēkas ar savu dzīvesstāstu un unikalitāti. Hokona zāle ir ceremoniju telpa, kuru Hokons Hokonsons 1261. gadā uzbūvēja sava dēla Magnusa Lāgabētera kronēšanai un kāzām. Bet Rosenkranca torni 1560.gadā aizsardzības nolūkos būvējis pils pārvaldnieks dānis Ēriks Rosenkrancs.

Svētās Marijas baznīca, kas celta 12.gadsimtā, ir vecākā pilsētas ēka un viena no ievērojamākajām romāņu stila baznīcām Norvēģijā. Tās kancele atzīta par visbagātāk rotāto baroka veidojumu valstī, bet gleznojumos atveidoti galvenie kristiešu tikumi: ticība, cerība, mīlestība, šķīstība, taisnīgums un mērenība. Savukārt uz vienu no skaistākajām neogotikas baznīcām Norvēģijā - Svētā Jāņa baznīcu jādodas klausīties ērģeļmūzikas koncerti.

Muzeju mīļotājiem jādodas uz Hanzas muzeju (Hanseatisk museum), kur var apskatīt plašu viduslaiku ekspozīciju, Bergenas muzeja Dabas vēstures kolekciju (Bergen Museum's De Naturhistoriske Samlinger), kur apskatāma plaša botānikas, ģeoloģijas un zooloģijas kolekcija, Bergenas Jūrniecības muzeju (Norsk-sjofartmuseum), kurā atrodas plaša vikingu kuģu maketu kolekcija un dažādas laivas vai Norvēģijas Zvejniecības muzeju (Norges Fiskerimuseum), kura zālēs var iepazīties ar dažādiem zvejniecības veidiem un to īpatnībām - mencu, siļķu zveju, zivju audzēšanu un vaļu un roņu medībām.

Bergenas akvārijs ir viens no faunas ziņā bagātākajiem Ziemeļeiropā un tajā ir iespēja redzēt ap 200 zivju sugu. Ik dienu no Bifjorda caur 8 kilometrus garām plastmasas caurulēm tiek sūknēti 3 miljoni litri jūras ūdens. Akvārijs atrodas Nūrnesas pussalas galā, apmēram 20 minūšu gājienā no Zivju tirgus.

Pa ceļam uz Akvāriju, vērts ieskatīties arī Sardīņu fabrikas kultūras namā jeb USF. Tajā izveidots liels modernās mākslas komplekss, kurā pārstāvēta mūzika, kino, teātris, dejas, amatnieku darinājumi un vizuālā māksla.

Patiesi redzējis Bergenu ir tas, kas to redzējis no putna lidojuma! Ar pacēlāju var uzbraukt augšup Fleijena (Fleiena, Fleifjelleta) kalnā. Savu nosaukumu kalns ieguvis no virsotnē esošā vējrādītāja, kas tur savus "pienākumus" pilda jau vairākus gadsimtus. Marķētas pastaigu takas ved caur burvīgām Norvēģijas mežu, ezeru un kalnu ainavām. Otrs pacēlājs ved Ulrikena kalnā - kurš cildināts Bergenas himnā. No tā paveras fantastisks skats uz Bergenu, Rietumnorvēģijas fjordiem un kalniem.

Pilsētu ir iespējams apskatīt arī braucot ar speciālo tūristu autobusu, Bergenas ekspreša vilcieniņu vai nomājot velosipēdu. Savukārt fjordu skaistumu un majestātiskumu var sajust, dodoties ekskursijās ar kuģīti vai laivu.

Source info

www.DELFI.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.