Pamestā Krēnholmas manufaktūra Narvā, kas reiz bija lielākā Eiropā

Pamestā Krēnholmas manufaktūra Narvā, kas reiz bija lielākā Eiropā
Foto: Jēkabs Andrušaitis

Lai gan pamestas ēkas parasti nav mūsu iecienītāko ceļojumu objektu sarakstā, bijām dzirdējuši daudz labu atsauksmju par Krēnholmas manufaktūru Igaunijas ziemeļos un nolēmām doties to apskatīties. Mūsdienās šī teritorija ir Narvas pilsētas sastāvā, tieši blakus pilsētas slimnīcai, bet kādreiz šeit dunēja ražošana un strādniekiem apstākļi bijuši visai bēdīgi.

Jāatzīst, pirms ekskursijas bijām skeptiski noskaņoti, taču par pārsteigumu izrādījās, ka tieši Krēnholmas manufaktūra ir viena no interesantākajām un neparastākajām vietām ne tikai Narvā, bet visā Igaunijā! Vairāk par to, ko var apskatīties Igaunijas ziemeļos, lasiet arī bloga rakstā par piecu dienu maršrutu mūsu ziemeļu kaimiņzemē.

Kas tad īsti ir Krēnholmas manufaktūra?

Pamestā Krēnholmas manufaktūra Narvā, kas reiz bija lielākā Eiropā
Foto: Jēkabs Andrušaitis


1856.gadā Ludvigs Knoops iegādājās Krēnholmas salu (tulkojumā no zviedru valodas – vārnu sala) un sāka tekstilrūpnīcas celtniecību, kas kļuva par modernāko Krievijas impērijā un lielāko visā Eiropā. Rūpnīcas uzplaukuma laikā šeit strādāja gandrīz 11 tūkstoši cilvēku. 2010. gadā rūpnīca bankrotēja, un tagad tiek izmantoti tikai atsevišķi cehi, kurus īrē individuāli uzņēmumi.

Manufaktūras teritorija ir slēgta apmeklētājiem, tāpēc te var nokļūt tikai ar gidu. Svētdienās pulksten 12 pie manufaktūras vecajiem galvenajiem vārtiem (pretī Joala ielas 30/32 namam) gidi sagaida interesentus, biļete maksā 13 eiro personai, bērniem lētāk. Ekskursijai var pieteikties arī iepriekš, caur Narvas pils mājaslapu, īpaši lielāku grupu gadījumā. Mūsu apmeklējuma dienā bija trīs grupas: igauņu, krievu valodā un atsevišķa, liela grupa angļu valodā (angļu ekskursija gan būtu jāpiesaka atsevišķi). Dienās, kad ir mazāks piepildījums, ekskursija notiek paralēli divās valodās. Biļetes pārdod gids turpat uz vietas, norēķini tikai skaidrā naudā. Ekskursijas garums ir pusotra stunda, un automašīnu droši var atstāt stāvlaukumā blakus vārtiem.

Pamestā Krēnholmas manufaktūra Narvā, kas reiz bija lielākā Eiropā
Foto: Jēkabs Andrušaitis

Pamesta ēka ar nākotni

Gids Dmitrijs mūs ieveda teritorijā un rādīja, ka tagad ir palikušas tikai senākās ēkas, jo padomju laikā celtās ir nojauktas, lai saglabātu tās, kas ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļas. Devāmies pie jaunajiem galvenajiem vārtiem, un mums stāstīja gan par darbinieku sacelšanos, jo darbs savulaik sācies piecos no rīta un bijis līdz deviņiem vakarā (pēc kā bērni vēl gāja mācīties skolā, un bērniem rūpnīcā bija jāveic visi tie paši darbi, kas pieaugušajiem), par slimību izplatību un īso pusdienas laiku, kā arī minimālajām darbinieku tiesībām.

Rūpnīcas telpas un mērogs ir grandiozi. Tomēr piedomāts arī par detaļām – kolonnām ir dekorācijas, logi ir plaši, arkām ir metāla apdare ar kniedēm, šis nebija vien tehnisks komplekss, tika piedomāts arī par vizuālo vērtību. Priecēja, ka šī teritorija pieejama tikai ar gidu – bez gida nebūtu tik daudz informācijas un interesantākās vietas mēs paši neatrastu, kā arī ēkas tiktu demolētas, ja būtu brīva pieeja. Šobrīd ēkas pieder kādam privātam uzņēmumam un plānos ir kompleksa pārbūve. Tiks saglabātas vēsturiskās ēkas, izveidojot koncertzāli vienā no pagalmiem ar labāko akustiku, pārējās ēkās izvietos birojus un tirdzniecības centru. Cerams, projekts izdosies!
Pastaigājoties pa teritoriju, uzkāpām uz tilta un redzējām ūdenskritumus, kas tagad gan ir krietni sausi, un redzama vien klinšainā gultne. Kad Krievijas pusē pavasarī tiek atvērtas slūžas, tad gan upe ir ūdens pilna un šīs ekskursijas ir īpaši pieprasītas, tās tiek pat īpaši izziņotas vietējās avīzēs. Savulaik ūdens spēks izmantots arī ražošanā.

Pamestā Krēnholmas manufaktūra Narvā, kas reiz bija lielākā Eiropā
Foto: Jēkabs Andrušaitis

Teritorijas plašums ir iespaidīgs, tāpat arī nepamet apziņa, ka, turpat, aiz upes otrpus salai ir Krievija – redzam māju logus, automašīnas, pastaigājamies cilvēkus, taču jau citā valstī. Noteikti ir vērts jau laicīgi mobilajiem telefoniem izslēgt datu pārraidi, lai nejauši nepieslēgtos Krievijas tīklam. Tepat blakus rūpnīcai ir gājēju robežkontroles punkts, kas gan šobrīd tiek atjaunots. Lielā robežas šķērsošanas vieta atrodas Narvas centrā, starp abām pilīm, Narvas un Ivangorodas.

Bez Krēnholmas manufaktūras Narvā ir arī citi apskates objekti – jau minētā pils, sakārtota krastmala, jauka pastaigu vieta Narva-Jesū pilsētā pie jūras (par to vairāk šeit). Pa ceļam uz Narvu apskates vērti ir arī citi objekti, gan Tartu pilsētā, apkārt esošie dabas parki Jegevas rajonā, purvi un arī mazie ciemati pie Peipusa ezera, kur rudens ir mazliet siltāks nekā citviet Igaunijā, ezera tuvuma dēļ.

Savukārt par Narvu kādreiz un tagad lasiet šeit.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl