Pārsteidzošs inženierzinātnes brīnums: latviešu ceļotāja iespaidi, apmeklējot Panamas kanālu

Pārsteidzošs inženierzinātnes brīnums: latviešu ceļotāja iespaidi, apmeklējot Panamas kanālu
Foto: Sandris Krūmiņš

Atminos, ka pirmo reizi par Panamas kanālu dzirdēju ģeogrāfijas stundās vairāk nekā pirms 15 gadiem. Jau toreiz tas šķita fantastisks un vienreizējs inženieru un vispār cilvēces sasniegums. Kā zināms – viena lieta ir skatīt bildes, video un lasīt par kādu objektu, bet pavisam cita jau to baudīt uz vietas. Esot beidzot pašā Panamā, man nebija divu domu – Panamas kanāls ir noteikti jāapskata klātienē.

Panamas kanāls ir mākslīgs, 77 kilometrus garš ūdens ceļš, kas savieno Atlantijas ar Kluso okeānu. Tas šķērso Panamas zemesšaurumu un ir būtisks atvieglojums starptautiskajai jūras satiksmei. Tā, piemēram, pateicoties Panamas kanālam, jūras ceļš no Ņujorkas līdz Sanfrancisko ir saīsināts vairāk nekā divas reizes (no 22 500 uz 9 500 kilometriem). Katrā kanāla galā ir slūžas, lai paceltu kuģus līdz Gatuna (Gatun) ezeram (mākslīgs ezers, kas tika izveidots, lai samazinātu kanālam nepieciešamos rakšanas darbus), un pēc tam nolaistu tos otrā galā.

Sākotnējās slūžas ir 34 metrus platas. No 2007. gada septembra līdz 2016. gada maijam tika uzbūvēta trešā, daudz lielāka slūžu josla. Jaunās slūžas ļauj kanālu šķērsot lielākiem kuģiem, kas spēj pārvadāt vairāk kravas. Ja iepriekšējā kapacitāte kuģiem, kas varēja šķērsot Panamas kanālu, bija pieci tūkstoši konteineru, tad pašlaik tā palielināta gandrīz trīs reizes – 14 000 konteineru!

1881. gadā tika uzsākts darbs pie Panamas kanāla, taču to pārtrauca inženierzinātņu problēmu un strādnieku lielās mirstības dēļ. ASV pārņēma šo projektu 1904. gadā un atklāja kanālu 1914. gada 15. augustā. Panamas kanāls ir viens no lielākajiem un visgrūtākajiem inženierijas projektiem, kas jebkad ir veikts – šis ceļš ļauj kuģiem izvairīties no ilgstošā un bīstamā maršruta ap Dienvidamerikas galējo dienvidu punktu, Hornas ragu, caur Dreika vai Magelāna jūras šaurumu.

Pārsteidzošs inženierzinātnes brīnums: latviešu ceļotāja iespaidi, apmeklējot Panamas kanālu
Foto: Sandris Krūmiņš

Būvniecības laikā Kolumbija, Francija un vēlāk ASV kontrolēja teritoriju, kas atrodas ap kanālu. ASV turpināja kontrolēt kanālu un apkārtējo zonu līdz 1977. gada Torihosa-Kārtera (Torrijos-Carter) līgumiem, kas paredzēja kanāla nodošanu Panamai. 1999. gadā vadību pār kanālu pārņēma Panamas valdība, un tagad to pārvalda valdības īpašumā esošais Panamas kanāla uzņēmums.

Amerikas civilo inženieru biedrība nodēvējusi Panamas kanālu par vienu no septiņiem mūsdienu pasaules brīnumiem. Tās ikgadējā satiksme ir pieaugusi no apmēram tūkstoš kuģiem 1914. gadā, kad kanāls tika atvērts, līdz vairāk nekā 15 tūkstošiem kuģu gadā pašlaik. Informācija par aptuveno kanāla šķērsošanas laiku atšķiras, taču uz vietas pieejamie dati liecina, ka tās ir vidēji astoņas līdz 10 stundas. Miljonais kuģis, kas šķērsoja Panamas kanālu, bija Ķīnas kuģis "Fortune Plum", un tas notika 2010. gada 4. septembrī.

Uz Miraflores slūžām Panamas kanālā devos februāra sākumā, kad vairākas dienas uzturējos Panamā. Šajā laikā dzīvoju hostelī "Klusā okeāna sapņi" (Pacific Dreams), no kura uzsāku ceļu uz Panamas kanālu. Vispirms devos uz Albrukas ar autobusu uz Miraflores staciju, kas atrodas blakus Panamas kanālam.

Pārsteidzošs inženierzinātnes brīnums: latviešu ceļotāja iespaidi, apmeklējot Panamas kanālu
Foto: Sandris Krūmiņš

Ārzemniekiem ieejas maksa ir 15 ASV dolāri (aptuveni 12 eiro). Samaksājis šo summu(starp citu, Panamā ir divas valūtas ar pašlaik vienādu kursu – ASV dolārs un Panamas balboa), devos iekšā apmeklētāju centrā, kur ieteica sākt ar kino seansu. 12 minūšu video angļu valodā (ar angļu subtitriem) sniedza vispārēju ieskatu par Panamas kanālu. Kas man patika šajā video, bija ne tikai jaunu faktu uzzināšana, bet visvairāk šīs valsts sauklis: "Maza valsts ar lieliem sapņiem". To būtībā var attiecināt arī uz Latviju!

Pēc video noskatīšanās devos uz muzeju, kas izveidots četros stāvos. Tur kopumā pavadīju 45 minūtes, kas bija pietiekami ne tikai, lai izlasītu lielāko daļu informācijas, kas man interesēja, bet arī izmēģinātu ķermeņa ūdens noteicēju un izbaudītu kuģa vadīšanas simulatoru (manī raisījās dīvainas, bet reizē patīkamas sajūtas). Tajā pašā laikā, iespējams, ir vērts tur pavadīt pat vēl vairāk laika, jo muzejā var uzzināt daudz jaunu faktu par Panamu un tās kanālu. Tā, piemēram, es uzzināju, ka:

  • iezemiešu vārdam "Panama" ir daudz nozīmju. Viens no tiem ir "tauriņu pārpilnība", jo Panamas meži ir bagāti ar dažādu krāsu un formu kombināciju tauriņiem;
  • Panamas kanāla slūžu vārti sver gandrīz 700 tonnas, kas ir pielīdzināms vairāk nekā 300 ziloņu svaram;
  • Panamas kanāls ir vienīgais pasaulē, kur kuģa kapteinis nodod sava kuģa kontroli Panamas kanāla pilota rokās;
  • zemākais nodevas apmērs Panamas kanāla vēsturē ir 0,36 dolāri (aptuveni 30 eiro centi), ko amerikāņu piedzīvojumu meklētājs Ričards Haliburtons (Richard Halliburton) samaksāja 1928. gadā, kad viņš šķērsoja kanālu peldot u.c.

Pārsteidzošs inženierzinātnes brīnums: latviešu ceļotāja iespaidi, apmeklējot Panamas kanālu
Foto: Sandris Krūmiņš

Pēc muzeja apmeklējuma devos uz augstāko skatu platformu. Tur sapratu, ka tuvākais kuģis vēl ir diezgan tālu – man tika paskaidrots, ka apmēram 45 minūšu laikā nākamajam kuģim vajadzētu būt klāt un ka vējš šajā brīdī bija vislielākais šķērslis, lai kuģis nokļūtu ātrāk līdz Miraflores slūžām.

Kamēr gaidīju kuģi, devos uz suvenīru veikaliņu. Tā kā tas bija ļoti mazs un ilgu laiku tur skatīt nav ko, nolēmu doties un vēlreiz noskatīties 12 minūšu video. Kādēļ vēlreiz? Jo šis konkrētais video bija spāņu valodā, kuru turpinu uzlabot!

Kad atgriezos ceturtā stāva skatu punktā, tas bija pārpildīts ar daudziem jo daudziem skatītājiem. "Šovs", kurā ar slūžu palīdzību laivas un kuģi tika pazemināti, ilga apmēram stundu, tāpēc lielākā daļa cilvēku pameta skatu platformu pēc šī laika, kad gandrīz visas laivas un kuģi bija veikuši mums redzamo posmu.

Centrs tiek slēgts pulksten 18. Ja brauciens no Albrukas līdz Miraflores pieturām pēcpusdienā aizņēma mazāk nekā 20 minūtes, tad atpakaļceļā smago satiksmes sastrēgumu dēļ tās bija 50 minūtes!

Viena no retajām lietām, kas Panamā ir salīdzinoši lēta, ir sabiedriskā transporta biļetes. Lielākoties bija jāmaksā tikai 0,25 dolāri (apmēram 20 centi) par katru braucienu.

Kopumā jāsaka, ka viennozīmīgi ir vērts apmeklēt Panamas kanālu un tā apmeklētāju centru vismaz vienu reizi. Es izbaudīju šo inženierzinātnes brīnumu savām acīm klātienē, sākot ar muzeja apmeklējumu līdz "šovam" ar laivu un kuģu pazemināšanu kanāla slūžās. Nākamais līmenis laikam būtu kādu dienu apskatīt kanālu no augšas ar lidmašīnu vai helikopteru. Kā saka – kāpēc nē!

Šis un citi jau daudzu mēnešu ceļošanas piedzīvojumi atrodami Sandris Brawn sociālo portālu kontos un vietnēs - "Facebook", "Instagram" un "Youtube".

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl